Jēkabs Zeibolts

31.12.1867 – 28.12.1924

Jēkabs ZEIBOLTS (arī Zeiboltu Jēkabs, 1867- 1924) ir latviešu rakstnieks. Viņš ir dzimis saimnieka ģimenē, mācījies vietējā pagastskolā Bāčos, Smiltenes un Aumeisteru draudzes skolās un J. Cimzes skolotāju seminārā Valkā, ko Zeiboltu Jēkabs nebeidza, bet tomēr ieguva skolotāja un arī mājskolotāja tiesības. Viņš ir strādājis par skolotāju vairākās Ziemeļvidzemes skolās. Gadsimtu mijā Zeiboltu Jēkabs bija mājskolotājs Vaidavā (Valmieras tuvumā). Šie gadi viņa literārajā darbībā bija visražīgākie. Sākoties soda ekspedīciju darbībai, Zeiboltu Jēkabs 1905. g. beigās devās uz Pēterburgu, pēc tam uz Lietuvu. No 1908. gada rakstnieks dzīvoja savās tēva mājās Iekaros.

Jēkaba Zeibolta pirmā publikācija - stāsts "Zelta Emma" - nāk klajā laikrakstā "Dienas Lapa" (1891), tajā reālistisks tēlojums mijas ar triviāliem paņēmieniem, kas aizgūti no sēnalu literatūras. Labākajā darbu daļā Zeiboltu Jēkabs ir reālists. Viņš ir rakstījis lugas, stāstus, romānus. Lugās "Mājas naids" (1895) un "Trīs soļi uz laimi" (teātrī 1899) konflikta pamatā ir cilvēka morālā degradācija, ko izraisījusi mantas vara. Tās negatīvā loma gan indivīda, gan sabiedrības dzīvē atveidota visā Zeiboltu Jēkaba jaunradē. Mazāk nozīmīgas lugas ir "Jaunais skolotājs" (1896), "Mirdza" (1905) un "Saules stars" (1909). Nozīmīgi stāsti - "Garā diena" (1898), "Godības Skudrājos" (1900), "Zemdabis laimē" (1900). Zeiboltu Jēkaba romāni bija visai jūtams ieguldījums latviešu romāna žanra attīstībā. Pats rakstnieks par romāniem uzskatījis trīs: "Liktenis" (1897), "Rīta salna" (1899), "Ūdens burbuļi" (1900). Romāna žanram pieder arī Zeiboltu Jēkaba darbi "Caurie ziedi" (1913) un "Barons Bunduls" (1916). Zeiboltu Jēkaba literāro darbu pamatā ir paša pieredzētais un vērotais. Romānā "Ūdens burbuļi" tēlotā mazpilsēta atgādina Valmieru. Zeiboltu Jēkabs veiksmīgi atklājis raksturus komiskā skatījumā, īpaši romānā "Barons Bunduls". Komiskas epizodes sastopamas gandrīz visos Zeiboltu Jēkaba darbos.

Elza Knope

Darba autors (36)

Sastādītājs (1)

Recepcijas persona (16)

Dzimšanas laiks/vieta

31.12.1867
Iekari
Dzimis ap 4km no Smiltenes toreizējā Vecbilskas pagasta Iekaru mājās jeb Iekāros.

Miršanas laiks/vieta

28.12.1924
Iekari
Miris Iekaros decembra rītā.

Personiska informācija

JĒKABS ZEIBOLTS (1867-1924) ir dzimis Iekaru saimnieka ģimenē kā jaunākais dēls, viņa vecākais brālis Jānis Zeibolts (mir.1925) ir skolotājs, viena māsa ir precējusies Sarkanbārda, otra - Emīra Zeibolte (precējusies Rozīte, 1882-1957) ir literāte.

Pēc tēva nāves Iekaru mājas manto jaunākais dēls Jēkabs Zeibolts.

..arī viņa tēvs, vecais Jēkars (!), bāls, dzēlīgs smējējs un zobotājs, kam reizēm krogū iznāca zobgalību krustošana..

No: Pēteris Ērmanis. Zeiboltu Jēkabu pieminot. Latvija, nr. 10 (04.02.1950).

Tēva dzīves pēdējos gados viņu kopis jaunākais dēls Jēkabs, rakstnieks bijis klāt arī tēva nāves brīdī; tēvs novēlējis mājas Jēkabam Zeiboltam, ko turpmāk vecākais brālis Jānis bieži jaunākajam pārmetis, jaunākais tad atbildējis: "Es māju nemaz negribēju, bet nu reiz tēvs man viņu vēlējis, tad tā vien gan ar` tev nedošu. Un tā muiža ir par mazu, lai mēs abi vienā dalītos".

No: P.G. Atcerēsimies Zeiboltu Jēkabu. Smiltenes Ziņas, nr. 15 (15.04.1938).

Profesionālā darbība

JĒKABA ZEIBOLTA (1867-1924) pirmā publikācija ir stāsts "Zelta Emma" laikrakstā "Dienas Lapa" (13.07.-3.08.1891).

Dzeja

1894: Jaunajā gadā. Baltijas Vēstneša feļetona pielikums, nr.5.
1900: Laimīgais vīrs. Dzejojums. Dienas Lapas literārais pielikums, nr. 217.
1901: Sapnis. Mājas Viesa literārais pielikums, nr.41.
1901: Visiem! Visiem! [fabula]. Mājas Viesa Mēnešraksts, 29.lpp.
1913: Dienas skati. Zobgala jaungada sveiciens. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 1.

Proza

1897: Liktenis [romāns]. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr. 6.-9., grāmatā cenzēts 1902; oriģināldarbs 1927.
1898: Garā diena [stāsts]. Mājas Viesis, literārais pielikums, nr. 1.-2., grāmatā 1902.
1899: Rīta salna [romāns]. Mājas Viesa Mēnēšraksts, nr. 10.-12.
1899: Šaubīgā niedra [novele]. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr. 6.-7. lpp.
1900: Godības Skudrājos. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr.9., grāmatā 1925.
1900: Ūdens burbuļi [romāns]. Austrums, nr. 1.-6. ; grāmatā 1925.
1900: Zemdabis laimē [novele]. Mājas Viesis, literārais pielikums, nr. 1.-3., grāmatā 1902.
1900: Naudas pūķis. Tēlojums. Dienas Lapas literārais feļetons, nr. 223, grāmatā 1925.
1901: Dots pret dotu [stāsts]. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr. 11.- 12., grāmatā 1927.
1901: Mīlestība [stāsts]. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr. 8.
1901: Vadātājs. Savāds notikums. [stāsts]. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr. 7., grāmatā 1925.
1902: Kā Brencis Sprigulis Rīgā brauca [skice]. Mājas Viesa Mēnešraksts, 28.-32.lpp.
1902: Rūsa. Stāsts par kalpa vīru. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr. 4.-7., grāmatā 1926.
1913: Caurie ziedi. Dzimtenes Vēstmesis, literārais pielikums, nr. 182.-209; grāmatā 1956.
1913: Dzīvais mironis. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 113.
1913: Miers sirdīs. Ziemassvētku stāstiņš. Dzimtenes Vēstneša literārais pielikums, nr. 21.
1914: Pirmā ķilda. Stāsts. Jaunības Tekas, nr. 1, 1.-9.lpp.
1916: Barons Bunduls. Raibs stāsts. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 123.-161., grāmatā 1925.

Lugas

1895: Mājas naids. Bēdu luga piecos cēlienos. Jelgava: H. Alunāns, pirmizrāde 1896.
1896: Jaunais skolotājs. Skatu luga četros cēlienos. Valmiera: Skrastiņš.
1899: Trīs soļi uz laimi. Cēsis: J. Ozols, pirmizrāde 1899.
1905: Mirdza. Skatu luga piecos cēlienos. Cēsis: J. Ozols.
1915: Saules stars. Skatu luga piecos cēlienos. Cēsis: J. Ozols, pirmizrāde 1909.

Publicistika

1900: Par meliem sadzīvē. Mājas Viesis, nr. 9.-11.

Kopoti raksti

1956: Zeiboltu Jēkabs. Raksti. Rīga: Latvijas Valsts Izdevniecība.

SATURS: I sējums: romāns "Liktenis"; II sējums: romāns "Ūdens burbuļi"; III sējums: romāns "Barons Bundulis"; IV sējums: garstāsts "Caurie ziedi"; V sējums: luga "Trīs soļi uz laimi"; noveles "Godības skudrājos", "Šaubīgā niedra", "Zemdabis laimē". Bibliogrāfija un J.Niedras Zeiboltu Jēkaba dzīves un darbu apskats.

Citātu galerija

Manu atmiņu blāvainā apvārsnī iznirst drukna auguma vīrs, smagām, bet ne neveiklām manierēm, ģērbies tumšzilā pilsētnieka uzvalkā, tīri noskuvies, īsiem matiem, vairāk apaļu, pabrangu, nekā kalsnēju seju. (..) Zeiboltu Jēkabu rakstnieku - mākslinieku nogalināja dzīve savā baudu un truluma zirnekļa tīklā. Bet kas skatījies nelaiķa dvēselē, kas zin pateikt, ar kādām iekšējām cīņām norisinājās šī dzīves traģika. Pret rakstnieku Zeiboltu Jēkabu dzīve ir bijusi skarba pamāte.

Līgotņu Jēkabs. Ar saknēm dziļi dzimtenes zemē. Ritums, nr.1 (1925), 35.-36.lpp.

Zeibolts ir spilgts reālists ar tieksmēm uz naturālisma pusi. Naturālistiskais reālisms, kā zināms, bija 90gadu ideoloģija sakarā ar šo gadu saimniecisko krīzi un sociālām pārvērtībām, kuras šī krīze atnesa. Tās bija jauna skaņas mūsu literatūrā (..) Zeibolts ir tiem laikiem novators, kura darbu iespiešana tāpēc arī piekrīt jaunajiem, drosmīgajiem izdevumiem "Dienas Lapai"un "Mājas Viesa Mēnešrakstam". Tomēr rakstnieks pieder nevien tam laikmetam, kad viņš raksta, bet arī tiem gadiem, kad veidojies viņa pasaules uzskats. Tāpēc arī Zeibolta darbos pa labai tiesai atspoguļojas vēl 80gadu psihe, dziestošās vecromantikas caurausta (..). No laucinieku vidus cēlies, lauku dzīvi iemīļojis un tanī iesakņojies, Zeibolts tēlo galvenā kārtā tikai šo dzīvi, pārceldams viņas augstākās garīgās intereses retumis uz kādu tuvāko mazpilsētiņu - apriņķa pilsētu. (..) Savu darbu centrā Zeibolts nostāda galvenā kārtā lauku inteliģenci, skolotājus, rakstvežus, muižu ierēdņus, reizēm arī mācītājus un ārstus. (..) Pašaurā izglītība un lauku dzīves apstākļi uztur Zeiboltā rosīgu ziņkāri un atļauj koncentrēties uz sīkiem novērojumiem, bet neattīsta slēdziena dziļuma (..). Zeibolts dažos darbos tuvojas Blaumaņa radītiem tēliem. Tādas vietas ir viņa spēcīgo raksturu tēlojumi (..). No mūsu jaunākiem rakstniekiem Zeiboltam zināma kopība ar Jaunsudrabiņu vienā daļā viņa sieviešu tipu. Tās ir parupjās, baudkārās un patmīlīgās sieviešu dabas. (..) Turpretī savu stāstu fabulas risinājumā Zeibolts tuvinās Purapuķem.

Jānis Akmens. Zeiboltu Jēkabs. Latvju Grāmata, nr. 1 (1925), 8.-11.lpp.

..sižets ņemts no
Smiltenes apkārtnes dzīves. “Zelta Emma” attēlots patiess notikums loberģiešos (“Rīta
Salna” – Smiltenes Ūdros), “Baronā Bundulī” zīmēts Mēru bij. Dzimtkungs fon Cekels,
par kuru daudz jautru anekdotu vēl tagad klīst šejienes ļaudīs. Zebolts –
Iekaru Ješka, kā viņš saucās un tika saukts, bija labs paziņa Vilku, Bānūžu un
Loberģu krogos. Dažreiz Plāņu skolā sestdienā darbu pabeidzis, aizgāja uz
Bānūzi un skolā ieradās tikai pirmdienas rītā. Protams, audzinātājam tas
nepiedodami, bet rakstniekam izdevīgi raksturīgu tipu atrašanai.

P.G. Zeiboltu
Jēkaba piemiņas diena. Smiltenes Ziņas. Nr.13 (29.03.1935).

"Caurie ziedi" acīmredzot radušies Gogoļa "Mirušo dvēseļu" ietekmē. Kā Čičikovs "dvēseles"pirkdams, apbraukā dažādus muižniekus, katra dīvainībām un īpatnībām elastīgi piemērodamies, - tā skolotājs Sveķītis, savai ievēlēšanai pagasta runas vīru balsis mangodams, apstaigāa visus šos vīrus, tāpat katram izdabādams, sevi no dažādām pusēm izdevīgi rādīdams. Gogoļam apbrīnojami krievu tipi, Zeiboltam īstajā komikā tverti latviešu cilvēki.

No: Pēteris Ērmanis. Zeiboltu Jēkabu pieminot. Latvija, nr. 10 (04.02.1950).

Zeiboltu Jēkabs zināmos virzienos radniecīgs Deglavam un Janševskim. Līdzīgi tiem abiem viņš mīl plašas dzīves ainas ar zīmīgiem tipiem: ar Deglavu viņu saista nesaudzīgie negatīvo parādību tēlojumi, ar Janševski - tieksme uz juteklisku erotiku. Tomēr viņam pietrūkst abu šo rakstnieku "lielās elpas", un psiholoģiskā analīzē viņu pārspēj arī 90to gadu "domīgais reālists" Pērsietis.

Andrejs Johansons. Latviešu literātūra. Stokholma: Trīs Zvaigznes, 1953, 199.lpp.

Zeibolts nav ne noskaņu rakstnieks, ne arī dziļš psihologs, viņa raksturīgā tēlojuma iezīme - humors ar tieksmi uz karikatūru vai slēptu izsmieklu. (..) Zeiboltam vērojams visai spriegs, vietumis pat dramatiski saasināts vēstījuma ritms ar efektīgu, emocionāli piesātinātu nobeigumu, visbiežāk - aforisma vai asprātīgas sentences veidā. Šāds nobeigums - raksturīgs noveles žanra kompozīcijas elements - atbilst arī rakstnieka vitalitātei, viņa pozitīvajam pasaules skatījumam. Zeiboltu gan interesē dzīves dažādās grimases, tās viņš nereti atveido visā to kailumā un skarbumā, tomēr beigās negācijām meklē izlīdzinājumu vai arī tās pārvērš nevainīgā jokā. Zeibolts ir pirmais latviešu rakstnieks, kurš īsprozā rakstura individuālajam zīmējumam visbiežāk izmanto paradoksālu situāciju (noveles "Šaubīgā niedra", 1899; "Zemdabis laimē", 1901), ienes tajā kaut ko no Gogoļa groteskas ("Vadātājs", 1901). Kompozicionāli savdabīgs ir Zeibolta stāsts "Godības skudrājos" (1900) (..) Visai paradoksālās situācijas, maksimāli telpā un galvenokārt laikā satuvinātais vēstījums ir novelistisks. Turpretim epilogam, kas atklāj sižeta attīstības tālākās perspektīvas, ir stāsta, pat garā stāsta iezīmes.

Benita Smilktiņa. Novele. Stili, virzieni, personības latviešu novelē (līdz 1945. gadam). Rīga: Zinātne, 1999, 31.-32.lpp.

Apbalvojumi

1895: IV Vispārīgo dziesmu un deju svētku Svētku komitejas rīkotajā lugu konkursā godalgota Zeiboltu Jēkaba luga "Mājas naids", piešķirot 200 rubļus. Naudas trūkuma dēļ rakstnieks prēmiju nesaņem.

Par to sīkāk: Zeiboltu Jēkaba vēstule "Mājas naida" lietā. Burtnieks, nr. 10 (1933), 806.-807.lpp.

Saiknes

Emīra Rozīte - Māsa
Oļģerts Rozītis - Māsasdēls

Nodarbes

autors
rakstnieks

Izglītība

1879–1880
Bilskas Bāču pagastskola
Bāči
Īslaicīgi mācās.

1880–1883
Smiltenes draudzes skola
Smiltene
Mācās, apgūst krievu un vācu valodu; mācību ilgums nav precizēts, pilnu draudzes skolas kursu neapgūst.

1884–01.06.1885
Aumeisteru draudzes skola
Aumeisteru draudzes skola, Zvārtavas pagasts, Valkas novads
Īslaicīgi mācās, lai pabeigtu pilnu draudzes skolas kursu, ļoti labi pedagogi - E.Jozuus, G.Lapiņš, O.Birznieks.

1885–1888
Vidzemes skolotāju seminārs
Rīgas iela 64, Valka
Semināra audzēknis, padziļina zināšanas vācu un krievu literatūrā. Pilnu kursu nebeidz, jo 1887. gadā, lai izbēgtu no semināra pārkrievošanas, tas tiek pārveidots par ķesteru skolu. Reliģisko mācību dominante - no 28 stundām 15 - Jēkabam Zeiboltam nav pieņemama. Vasarā pie Valkas pilsētas skolas pedagoģiskās padomes krievu valodā nokārto tautskolotāja eksāmenu.

Darbavieta

1883–1884
Jaunbilskas pamatskola
Jaunbilska
Palīgskolotājs. "Te jauneklis ievingrinājās grūtā tautskolotāja amatā, būdams augumā mazāks un gados jaunāks par dažu skolēnu un ikkuru atskolēnu."Līgotņu Jēkabs. Kāds aizmirsts mūsu reāli naturālā stāsta meistars. Kultūras Vēstnesis, nr.2 (1.04.1921).

1888–1889
Bilskas Bāču pagastskola
Bāči
Palīgskolotājs pie skolotāja Rubeņa.

1890–1892
Vijciema pagastskola
Vijciems
Palīgskolotājs pie skolotāja Pauliņa Vijciema Incēnos.

1892–1894
Plāņu Sarkaņu pamatskola
Sarkaņi
Palīgskolotājs pie skolotāja Veinblūma.Zeibolts – Iekaru
Ješka, kā viņš saucās un tika saukts, bija labs paziņa Vilku, Bānūžu un Loberģu
krogos. Dažreiz Plāņu skolā sestdienā darbu pabeidzis, aizgāja uz Bānūzi un skolā
ieradās tikai pirmdienas rītā. Protams, audzinātājam tas nepiedodami, bet rakstniekam
izdevīgi raksturīgu tipu atrašanai.

P.G. Zeiboltu
Jēkaba piemiņas diena. Smiltenes Ziņas, nr.13 (29.03.1935).

1894–1896
Blomes pamatskola
Blomes pamatskola, Cēsu iela 13, Blome
Palīgskolotājs pie skolotāja Ābeles toreizējā Blomes "Siļķītes" pagastskolā.

1898–1904
Vaidavas dzirnavas
Mājskolotājs.Gadsimtu mijā
Vaidavas dzirnavās māca dzirnavu īpašnieka bērnus (..) Vaidavā aizritējis
ražīgākais un nozīmīgākais Zeiboltu Jēkaba literārās darbības posms. A. Kursītis.
Zeiboltu Jēkabs Vaidavā. Liesma, nr. 31 (24.02.1988).

04.1906–1908
Kauņas guberņa
Muižas pārvaldnieks kāda pārtikuša poļu aristokrāta namā.

Emigrē

01.1906–03.1906
Pēterburga
Revolūcijas dēļ izceļo uz Pēterburgu, tur pavada 1906. gada ziemu. Par šo posmu tuvāku ziņu trūkst.

Dzīvesvieta

1908–1924
Iekari
Saimnieko un nodarbojas ar rakstniecību

Apglabāts

04.01.1925
Smiltenes pilsētas kapi
Izvada prāvests Kundziņš. No latviešu rakstniekiem un žurnālistiem pie kapa runā Jānis Ziemeļnieks, noliek lauru vainagu. 1958. gada rudenī uz rakstnieka kapa uzstādīta piemiņas plāksne.