Klāvs Siliņš

Dzimis zemnieka ģimenē.
1913–1916: mācījies Bīriņu Jērkules pagasta skolā.
1916–1918: mācījies O. Veicmanes un E. Plataces privātajā proģimnāzijā.
1918–1920: mācījies kopā ar dzejnieci A. Skujiņu Pabažu Jūrmalas pamatskolā.
1920: mācījies Rīgas 1. valsts ģimnāzijā. 
1920–1924: mācījies Rīgas Kultūrtehniskajā skolā.
1924–1937: studējis teoloģiju Latvijas Universitātē. Pēc tam strādājis Zemkopības ministrijas kultūrtehniskajā daļā, Rīgas un Liepājas skolās, bērnudārzos. 
2. pasaules kara beigās: ticis aizvests uz Vāciju, taču atgriezies Latvijā – strādājis par sagādes aģentu, tehnisko darbinieku Celtniecības un zemkopības bankās, par pasniedzēju Celtniecības tehnikumā, piedalījies Kazahijas neskarto zemju apguvē un meliorācijas vēstures apkopošanā. 
1965: pensionējies.

No 1938: periodikā publicējis rakstus par ģenealoģiju. 
1943: izstrādājis referātu "Radu pulcēšana". 
Pētot Kārļa Ulmaņa, savus, Austras Skujiņas, Viļa Lāča u.c. ģenealoģiskos kokus, pievērsies onomastikai, par kuru publicējis rakstus periodikā ("Literatūra un Māksla", "Zvaigzne", "Skolotāju Avīze", "Lauku Dzīve", "Padomju Jaunatne" u. c.).
1984: publicētas "Atmiņas par dzejnieci Austru Skujiņu" (Karogs, Nr. 2)
1990: plašākais un nozīmīgākais pētījums publicēts pēc nāves – "Latviešu personvārdu vārdnīca". Tajā apkopotas ziņas par apmēram 8000 personvārdiem, to izcelsmi, izplatību. 
Manuskriptā palicis "Es un mans laikmets. Klāva Siliņa dzimtas attīstība un ar to saistītās parādības". 

Rakstījis arī dzejoļus, lugas (palikušas manuskriptā).

1974: nodevis Kultūras ministrijai, LPSR Zinātņu akadēmijas A. Upiša Valodas un literatūras institūtam un citām kultūras lestādēm dažādus  materiālus, grāmatas un kartotēkas.

PAR KLĀVA SILIŅA PROFESIONĀLO DARBĪBU

"Latviešu personvārdu krāšanai un apkopošanai vairāk nekā 50 sava mūža gadu veltījis Klāvs Siliņš [..]. Viņš no dažādiem vēstures avotiem un jaunākā un visjaunākā laika personu reģistriem un fiksējumiem savācis vairāk nekā 8000 vārdu, kurus ietvēris savā "Latviešu personvārdu vārdnīcā". [..]  Tā ir pirmā šāda tipa vārdnīca latviešu onomastikas vēsturē. [..] Klāva Siliņa vārds un darbs saistīts arī ar citām latviešu kultūras nozarēm. Īpaši nozīmīgs ir viņa devums Latvijas meliorācijas vēstures izpētē, kā arī nozīmīgas ir viņa izpētītās daudzu latviešu kultūras darbinieku ģenealoģijas. Labas svešvalodu zināšanas un interese par kultūras vēsturi viņam ļāvušas iedziļināties arhīvu materiālos un celt gaismā vērtīgas vēstures liecības. Taču pats nozīmīgākais Klāva Siliņa devums ir "Latviešu personvārdu vārdnīca". Kaut arī autors nepieredzēja vārdnīcas izdevumu, šis darbs, kas paveikts ar lielu entuziasmu un pašaizliedzību, ar nemitīgu interesi par svarīgu savas tautas valodas un kultūras daļu, saglabās Klāva Siliņa vārdu latviešu valodniecībā un kultūras vēsturē."

Blinkena, Aina. Latviešu personvārdu pētniekam aizejot. Literatūra un Māksla, 1984, 21. dec.

1913–1916
Bīriņi
Mācījies Bīriņu Jērkules pagastskolā.

1916–1918
Mācījies O. Veicmanes un E. Plataces privātajā proģimnāzijā.

1918–1920
Pabaži
Mācījies kopā ar Austru Skujiņu Pabažu Jūrmalas pamatskolā.

1920
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga

1920–1924
Rīgas Kultūrtehniskā skola
Rīga
Mācījies Rīgas Kultūrtehniskajā skolā.

1924–1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pabeigtas studijas teoloģijas fakultātē; studiju virzieni: teoloģija un agronomija.

1937
Zemkopības ministrija
Rīga
Pēc studiju beigšanas 1937. gadā strādājis Zemkopības ministrijas kultūrtehniskajā daļā, Rīgas un Liepājas skolās, bērnudārzos. 

Rīgas Pirmie Meža kapi