Mihaēls Rots

Mihaēls Rots (Roth, 1721-1785) ir dzimis Jāzepa Rota ģimenē. Visticamāk dzimta ieceļojusi no Itālijas 17. gadsimta beigās vai 18. gadsimta sākumā, tomēr dokumenti, kas apliecinātu, ka ģimene runāja vāciski, nav saglabājušies. Pats Mihaēls Rots tradicionāli minēts kā kurzemnieks, kas labi pratis poļu un latīņu valodu, vēlāk (ap 1757. gadu) labi apguvis arī latviešu valodu. Dokumenti norāda, ka Rots jaunības gados apguvis pilnu vidusskolas kursu, gan nekonkretizējot, kādā mācību iestādē, domājams - Ilūkstes jezuītu kolēģijā.
No: S. Kučinskis. Miķelis Rots, S.J. Dzimtenes Balss, 1956, nr. 3, 92.-93.lpp.

Uz Mihaēlu Rotu kā autoru, sastādītāju, tulkotāju attiecinātie izdevumi:pirms 1771: Rosarium Lotavicum [latviešu rožukronis, eksemplāri nav zināmi].
1771: NABOZENSTWO KU CZCI I CHWALE BOGA W TROYCY S.JEDYNEGO. NIEPOKALANIE POCZĘTEY MARYI PANNY I SS.PATRONOW Z PIOSNKAMI, I KRÒTKA NAUKA CHRZEŚCIANSKA NA ŁOTEWSKI JĘZYK Z POLSKIEGO PRZETŁUMACZONE [katoļu lūgšanas, dziesmas, evaņģēlija fragments, tulkojums no poļu valodas].
pēc 1772: Ābece [mūsdienās eksemplāri nav zināmi]
1773-1782: EYSA SAŁASIEYSZONA HISTORYAS SWATAS WACA UN JAUNA ISTODIUMA AR MELI ŁATWISKU NU WINA BAZNICKUNGA SARAKSTIEYTA [Bībeles stāstu krājums, Jēzus ciešanu stāsts; sastādītājs un tulkotājs]
1775: MOCIBA KATOLISZKA. Ab Tycieybu, Spadziewoszonu, Milibu Diwa un tuwaka, ab Sakramentim, ab grakim, un łobim dorbim, ab czetrom litom ab kotrom pidar godot, kad eystyn tay dzieywotum kay wajag ikwinam Krystieytam Cyłwakam dzieywot [katoļu katehisms]
1786: Dzīsmes svātas uz gūda Dīva Kunga, Jumpr. Maryas un Dīva svātu izdrukovōtas [katoļu dziesmas, Rots - viens no iespējamiem autoriem un/vai tulkotājiem].
1805: Wyssa mocieyba katoliszka Caur waycoszonom un atsacieyszonom sałykta, ar mocieybom, Swatú Rokstú wordim, un nutikszonom (..) izskaydrunota: Diel Łatwiszu pawuycieyszonys un abskaydrynoszonys, nu wina Baźnieyckunga pirakśtieyta [katehisms, Bībeles citāti, pārstāsti; domas par Rota līdzdalību izdevuma saturā pētnieku vidū dalās].

Par dziesmu "Putnieņ, lajkā soltas zīmas", kuras autorība attiecināta uz Mihaēlu Rotu:
Reliģija ir uzaudzinājusi viņos maigu dvēseli, kuras
jaukākās īpašības ir debešķīga vieglprātība un bezbēdīga paļaušanās uz Dievu. Varbūt
priekš mūsu garīgās kultūras šī dvēsele dos tīrāku un skanīgāku materiālu nekā
sīkā un praktiskā vidzemnieka vai kurzemnieka. Atstumta no dzīves un
piekļāvusies Dievam un dabai, viņa glabā sevī daudz gaismas un svabadības. Par
to runā šī tautasdziesma, kuru es Latgalē norakstīju. Lasot viņu, man top reizē
skumji un viegli.
No: K. Skalbe. No rudzupuķu zemes (1918).

Laipns un labvēleigs sadzeivē ar cylvākim, Rōts apmeklēja Latgolas zemnīkus jūs būdeņōs, mīrynōja un ōrstēja slymūs, pamōceja nūsamaļdejušūs, naaizmērsa paleidzēt tryuceigajim ari materialā ziņā. Jys prota atrast plašu arbolstu pi Dagdas muižnīka, Jōņa Augusta Hilzena. Tāva Rōta pamudynōts, Hilzens vītejūs latvīšu vajadzeibom īreikōja slimneicu, ataicynōja žāļsirdeigōs mōsas, dybynōja skūlas sova nūvoda cīmūs. Tāvu Rōtu jō labdareigōs darbeibas dēļ sauce par Latgolas latvīšu apostolu.
No: St. Škutāns. Misionaru darbeiba Latgolā. Minchene: Vl.Lōča izdevnīceiba, 1953, 32. lpp.

Sabiedriskā ziņā Rota darbībā jaušamas saskares ar apgaismes centieniem, pie kam tās sniedzās pāri izglītības un rakstniecības ieroksnim. Dagdā viņš bija Hilzenu misijas priekšnieks, un, ja šīs muižnieku ģimenes attieksmēs pret zemniekiem konstatējams liberālāks viedoklis nekā citur Latgalē, tad tas pieskaitāms pie Rota nopelniem (..). Aizrādījumi uz Rota latviski resp. latgaliešu dialektā sarakstītām grāmatām atrodami dažādos avotos, taču nekur nav minēti nepieciešamie bibliogrāfiskie dati - nosaukums, izdošanas vieta un gads. Tāpat nav nevienas grāmatas, kur titullapā vai citur viņš būtu atzīmēts kā autors.
No: Andrejs Johansons. Latvijas kultūras vēsture. 1710-1800. Stokholma: Daugava, 1975, 495. lpp.

misionārs
priesteris
rakstnieks
skolotājs
tulkotājs

Michael Roth, arī Rott

arī Miķelis, arī Mikeļs Rōts

1737–1739
Viļņa
pavada divus gadus sv. Ignācija baznīcas noviciātā

1739–1740
Sluckas jezuītu kolēģija
Slucka, Minskas apgabals, Baltkrievija
Mācās skolotāju seminārā, tomēr jau 1740.gada sākumā aizsaukts darbā uz Daugavpili

1744–1749
Viļņas Jezuītu akadēmija
Viļņa
apgūst akadēmiskās teoloģijas kursu., 1747. gada 14. maijā saņem subdiakona svētību; 15. maijā - diakona, bet 16. maijā kļūst par priesteri. Iesvētības notiek Viļņas katedrāles sv. Kazimira kapelā Viļņas palīgbīskapa M. Zienkoviča klātbūtnē.1748/49 gadā veic tā saucamo trešo pārbaudījumu gadu, turpmāk gatavs pilnvērtīgam misijas darbam.No: No: S. Kučinskis. Miķelis Rots, S.J. Dzimtenes Balss, 1956, nr. 3, 94.lpp.

20.07.1737
Jezuītu ordenis
Viļņa
Iestājies ordenī

1740–1741
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
Zemāko klašu grupas skolotājs.

1749
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
pirmo pusgadu svētdienu un svētku dienu sprediķotājs.

1749–1765
Hilzenu jezuītu misija
Kaunata
Kaunatas jezuītiem bija jāapkopj: Kaunatas, Pildas, Tuleņu, Runtoldas, Kurmas, Rikopoles un citu muižu un pusmuižu kristieši, galvenokārt latvieši. Bija arī krievi, lietuvieši un poļi. Poļu zemniekus Hilzens ievedis mērī izmirušo latviešu vietā (..). No: S.Kučinskis. Miķelis Rots, S.J. Dzimtenes Balss, 1956, nr. 4, 124. lpp.

1765–1785
Hilzenu jezuītu misija
Dagda
Kopš 1774 - Dagdas misijas priekšnieks; pastiprināti rūpējas par latviešu izglītošanu, jau 1760gados Dagdā ar Rota atbalstu uzcelta maza skolas mājiņa."Aulejas latvieši svētdienās un svētku dienās baznīcā dzied pēc poļu parauga Sv.J.Marijas rožaini, citus rožaiņus un dziesmas, kuras ņem gan no tēva Rota grāmatiņas, gan ārpus tās. Un dzied ļoti labi. " Citēts pēc: S. Kučinskis. Miķelis Rots, S.J. Dzimtenes Balss, 1956, nr. 5, 177. lpp.

1776–1777
Hilzenu jezuītu misija
Varakļāni
Misijas uzdevumā kalpo arī Varakļānos

12.1785
Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Kanoniķa Šadurska izvadīts no Dagdas jezuītu mājas un tīcīgo pūļu pavadīts un apglabāts jezuītu kapenēs Dagdas baznīcā. Gustavs Manteifelis norāda, ka Rota zārku greznojis kāds uzraksts, taču par to tuvāku ziņu trūkst.