Hilzenu jezuītu misija

Misija darbojas Hilzenu dzimtas īpašumos (centrs - Dagdā) pēc muižnieka Hilzena iniciatīvas 18. gadsimtā ar nolūku pārraudzīt vietējo - latviešu, poļu, iespējams, arī krievu un lietuviešu - reliģisko dzīvi. Līdzīgi citām jezuītu misijām, arī tā tieši pakļauta Daugavpils rezidencei. Misijas darbu veic muižnieka izraudzīti jezuītu ordeņa priesteri. Pēc jezuītu rosinājuma Dagdā jau kopš 1705. gada darbojas maza koka baznīca.

Senākās ziņas par jezuītu darbību Hilzenu dzimtas īpašumos ir kopš 1727. gadā, kad Georgs Konstantīns Hilzens izveido Missio Hylzeniana. Pastāvīgs misijas darbs - domājams kopš 1739. vai 1742. gada, lai pārraudzītu reliģisko dzīvi Dagdā (1743-1820), Kaunatā (1727-1777), Izvaltā (1819. gadā uz Izvaltu pārceļ jezuītu kolēģiju) un to apkaimē. Jezuītu darbības laikā uzceļ baznīcu Kaunatā (1697 vai 1715) un Izvaltā (jezuīti darbojas jau kopš 17.gs. pirmā ceturkšņa) - 1701. gadā bijušās koka baznīcas vietā uzceļ mūra baznīcu.

Hilzeni uztur divus priesterus Dagdā, vienu - Kaunatā (1777. gadā Kaunatas misiju slēdz), 18. gs. II pusē Hilzenu misijā pastāvīgi dzīvo četri priesteri, starp tiem Francisks Kravackis, Antons Kimonts, Francisks Trinkevičs un Mihaēls Rots.

Pēc: S. Kučinskis. Miķelis Rots, S.J. Dzimtenes Balss, 1956, nr. 4, 122.-123. lpp.; Kristīne Ogle. Societas Jesu ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumā. Rīga, 2008, 99. lpp.