Mihaēls Rots
01.10.1721 – 03.12.1785
Mihaēls ROTS (Roth, 1721 - 1785) ir vācu tautības latgaliešu garīgo rakstu autors, tulkotājs. 1737. gadā viņš ir iestājies jezuītu ordenī. Mācījies Viļņā un Sluckā (tg. Baltkrievijā), pāris gadus strādājis par jezuītu rezidences skolotāju Daugavpilī, bet no 1749. gada līdz mūža galam darbojies Latgalē Hilzenu jezuītu misijā Kaunatā, vēlāk - Dagdā, īslaicīgi arī Varakļānos. Rots ir bijis izcils misionārs, sekmējis tautas izglītošanu, mācījis, ārstējis un sniedzis morālu, kā arī materiālu atbalstu Latgales zemniekiem. Rots plaši ieviesa garīgo dziesmu dziedāšanu baznīcā, kā arī katehisma apguvi ritmizētās formās. Uz Rotu attiecināti vairāki garīga satura darbi latgaliešu valodā, katehismi, dziesmu grāmatas, Bībeles fragmentu tulkojumi, lūgšanu krājumi un ābece. Jautājums, vai Rots uzskatāms arī par latgaliešu laicīgās dzejas aizsācēju, paliek atklāts. Gustavs Manteifelis uzskata, ka manuskriptā palikusī dziesma "Putnieņ, laikā soltas zīmas" tomēr nav Rota sacerēta, bet ir sena tautasdziesma. Vēl 1918. gadā šo dziesmu - arī kā tautasdziesmu - pierakstījis Kārlis Skalbe, Rotu pat nesaucot vārdā.
Birth time/place
01.10.1721
Ilūkste
Place/time of death
03.12.1785
Dagda
Personal information
Mihaēls Rots (Roth, 1721-1785) ir dzimis Jāzepa Rota ģimenē. Visticamāk dzimta ieceļojusi no Itālijas 17. gadsimta beigās vai 18. gadsimta sākumā, tomēr dokumenti, kas apliecinātu, ka ģimene runāja vāciski, nav saglabājušies. Pats Mihaēls Rots tradicionāli minēts kā kurzemnieks, kas labi pratis poļu un latīņu valodu, vēlāk (ap 1757. gadu) labi apguvis arī latviešu valodu. Dokumenti norāda, ka Rots jaunības gados apguvis pilnu vidusskolas kursu, gan nekonkretizējot, kādā mācību iestādē, domājams - Ilūkstes jezuītu kolēģijā.
No: S. Kučinskis. Miķelis Rots, S.J. Dzimtenes Balss, 1956, nr. 3, 92.-93.lpp.
Professional activity
Uz Mihaēlu Rotu kā autoru, sastādītāju, tulkotāju attiecinātie izdevumi:pirms 1771: Rosarium Lotavicum [latviešu rožukronis, eksemplāri nav zināmi].
1771: NABOZENSTWO KU CZCI I CHWALE BOGA W TROYCY S.JEDYNEGO. NIEPOKALANIE POCZĘTEY MARYI PANNY I SS.PATRONOW Z PIOSNKAMI, I KRÒTKA NAUKA CHRZEŚCIANSKA NA ŁOTEWSKI JĘZYK Z POLSKIEGO PRZETŁUMACZONE [katoļu lūgšanas, dziesmas, evaņģēlija fragments, tulkojums no poļu valodas].
pēc 1772: Ābece [mūsdienās eksemplāri nav zināmi]
1773-1782: EYSA SAŁASIEYSZONA HISTORYAS SWATAS WACA UN JAUNA ISTODIUMA AR MELI ŁATWISKU NU WINA BAZNICKUNGA SARAKSTIEYTA [Bībeles stāstu krājums, Jēzus ciešanu stāsts; sastādītājs un tulkotājs]
1775: MOCIBA KATOLISZKA. Ab Tycieybu, Spadziewoszonu, Milibu Diwa un tuwaka, ab Sakramentim, ab grakim, un łobim dorbim, ab czetrom litom ab kotrom pidar godot, kad eystyn tay dzieywotum kay wajag ikwinam Krystieytam Cyłwakam dzieywot [katoļu katehisms]
1786: Dzīsmes svātas uz gūda Dīva Kunga, Jumpr. Maryas un Dīva svātu izdrukovōtas [katoļu dziesmas, Rots - viens no iespējamiem autoriem un/vai tulkotājiem].
1805: Wyssa mocieyba katoliszka Caur waycoszonom un atsacieyszonom sałykta, ar mocieybom, Swatú Rokstú wordim, un nutikszonom (..) izskaydrunota: Diel Łatwiszu pawuycieyszonys un abskaydrynoszonys, nu wina Baźnieyckunga pirakśtieyta [katehisms, Bībeles citāti, pārstāsti; domas par Rota līdzdalību izdevuma saturā pētnieku vidū dalās].
Quotes
Par dziesmu "Putnieņ, lajkā soltas zīmas", kuras autorība attiecināta uz Mihaēlu Rotu:
Reliģija ir uzaudzinājusi viņos maigu dvēseli, kuras
jaukākās īpašības ir debešķīga vieglprātība un bezbēdīga paļaušanās uz Dievu. Varbūt
priekš mūsu garīgās kultūras šī dvēsele dos tīrāku un skanīgāku materiālu nekā
sīkā un praktiskā vidzemnieka vai kurzemnieka. Atstumta no dzīves un
piekļāvusies Dievam un dabai, viņa glabā sevī daudz gaismas un svabadības. Par
to runā šī tautasdziesma, kuru es Latgalē norakstīju. Lasot viņu, man top reizē
skumji un viegli.
No: K. Skalbe. No rudzupuķu zemes (1918).
Laipns un labvēleigs sadzeivē ar cylvākim, Rōts apmeklēja Latgolas zemnīkus jūs būdeņōs, mīrynōja un ōrstēja slymūs, pamōceja nūsamaļdejušūs, naaizmērsa paleidzēt tryuceigajim ari materialā ziņā. Jys prota atrast plašu arbolstu pi Dagdas muižnīka, Jōņa Augusta Hilzena. Tāva Rōta pamudynōts, Hilzens vītejūs latvīšu vajadzeibom īreikōja slimneicu, ataicynōja žāļsirdeigōs mōsas, dybynōja skūlas sova nūvoda cīmūs. Tāvu Rōtu jō labdareigōs darbeibas dēļ sauce par Latgolas latvīšu apostolu.
No: St. Škutāns. Misionaru darbeiba Latgolā. Minchene: Vl.Lōča izdevnīceiba, 1953, 32. lpp.
Sabiedriskā ziņā Rota darbībā jaušamas saskares ar apgaismes centieniem, pie kam tās sniedzās pāri izglītības un rakstniecības ieroksnim. Dagdā viņš bija Hilzenu misijas priekšnieks, un, ja šīs muižnieku ģimenes attieksmēs pret zemniekiem konstatējams liberālāks viedoklis nekā citur Latgalē, tad tas pieskaitāms pie Rota nopelniem (..). Aizrādījumi uz Rota latviski resp. latgaliešu dialektā sarakstītām grāmatām atrodami dažādos avotos, taču nekur nav minēti nepieciešamie bibliogrāfiskie dati - nosaukums, izdošanas vieta un gads. Tāpat nav nevienas grāmatas, kur titullapā vai citur viņš būtu atzīmēts kā autors.
No: Andrejs Johansons. Latvijas kultūras vēsture. 1710-1800. Stokholma: Daugava, 1975, 495. lpp.
Occupations
Name at birth
Michael Roth, arī Rott
Additional names
arī Miķelis, arī Mikeļs Rōts
Education
1737–1739
Viļņa
pavada divus gadus sv. Ignācija baznīcas noviciātā
1739–1740
Slutsk Jesuit College
Slucka, Minskas apgabals, Baltkrievija
Mācās skolotāju seminārā, tomēr jau 1740.gada sākumā aizsaukts darbā uz Daugavpili
1744–1749
Viļņas Jezuītu akadēmija
Viļņa
apgūst akadēmiskās teoloģijas kursu., 1747. gada 14. maijā saņem subdiakona svētību; 15. maijā - diakona, bet 16. maijā kļūst par priesteri. Iesvētības notiek Viļņas katedrāles sv. Kazimira kapelā Viļņas palīgbīskapa M. Zienkoviča klātbūtnē.1748/49 gadā veic tā saucamo trešo pārbaudījumu gadu, turpmāk gatavs pilnvērtīgam misijas darbam.No: No: S. Kučinskis. Miķelis Rots, S.J. Dzimtenes Balss, 1956, nr. 3, 94.lpp.
Participation in organisations
20.07.1737
Jezuītu ordenis
Viļņa
Iestājies ordenī
Working place
1740–1741
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
Zemāko klašu grupas skolotājs.
1749
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
pirmo pusgadu svētdienu un svētku dienu sprediķotājs.
1749–1765
Hilzenu jezuītu misija
Kaunata
Kaunatas jezuītiem bija jāapkopj: Kaunatas, Pildas, Tuleņu, Runtoldas, Kurmas, Rikopoles un citu muižu un pusmuižu kristieši, galvenokārt latvieši. Bija arī krievi, lietuvieši un poļi. Poļu zemniekus Hilzens ievedis mērī izmirušo latviešu vietā (..). No: S.Kučinskis. Miķelis Rots, S.J. Dzimtenes Balss, 1956, nr. 4, 124. lpp.
1765–1785
Hilzenu jezuītu misija
Dagda
Kopš 1774 - Dagdas misijas priekšnieks; pastiprināti rūpējas par latviešu izglītošanu, jau 1760gados Dagdā ar Rota atbalstu uzcelta maza skolas mājiņa."Aulejas latvieši svētdienās un svētku dienās baznīcā dzied pēc poļu parauga Sv.J.Marijas rožaini, citus rožaiņus un dziesmas, kuras ņem gan no tēva Rota grāmatiņas, gan ārpus tās. Un dzied ļoti labi. " Citēts pēc: S. Kučinskis. Miķelis Rots, S.J. Dzimtenes Balss, 1956, nr. 5, 177. lpp.
1776–1777
Hilzenu jezuītu misija
Varakļāni
Misijas uzdevumā kalpo arī Varakļānos
Buried
12.1785
Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Kanoniķa Šadurska izvadīts no Dagdas jezuītu mājas un tīcīgo pūļu pavadīts un apglabāts jezuītu kapenēs Dagdas baznīcā. Gustavs Manteifelis norāda, ka Rota zārku greznojis kāds uzraksts, taču par to tuvāku ziņu trūkst.