Margarita Ausala
13.07.1919 – 15.01.1991
Margarita Ausala (1919–1991)– dzejniece un sabiedriska darbiniece. Dzimusi Smiltenē, izglītību ieguvusi Smiltenē un Rīgā. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja Anglijā, Korbijā. Pirmās literārās publikācijas kopš 20. gs. 40. gadiem. Divu dzejoļu krājumu autore. Dzejā rezignēta pretrunīgu pārdzīvojumu atklāsme, melanholiska dabas apcere un trimdinieku sāpes, dzejai izteikta muzikalitāte. Politiskos rakstus publicējusi ar pseidonīmu Balticus. Aktīvi darbojās latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē, īpaši Latvijas PEN kluba darbā. 20. gs. 70. gados strādājusi radiostacijā "Brīvība", vēlāk – "Brīvā Eiropa".
Dzimšanas laiks/vieta
13.07.1919
Smiltene
Miršanas laiks/vieta
15.01.1991
Korbija
Personiska informācija
Tēvs spēlējis labi vijoli un klavieres, bet māte bijusi liela dziedātāja un dziesmu zinātāja.
Lībekā apprecējusies ar Imantu Pālīti (1916–1985), sabiedrisku darbinieku un Roberta Zuikas vīru kora dziedātāju.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmās publikācijas latviešu trimdas presē 20. gs. 40. gados latviešu trimdas periodiskajos izdevumos "Londonas Avīze", "Daugavas Vanagi", "Ceļa Zīmes".Publicējusi literāras apceres par Jāni Poruku, Aspaziju, Rūdolfu Blaumani, Ilonu Leimani.
LITERĀRIE DARBI
Dzejas krājumi
1965: "Patiesības vīns".1987: "Asni un asmeņi".
SABIEDRISKĀ UN PUBLICISTISKĀ DARBĪBA
Kopš 20. gs. 60. gadiem Daugavas Vanagu fonda (DVF) preses referente.
20. gs. 70. gados strādāja radiostacijā "Brīvība", vēlāk – "Brīvā Eiropa".Raiņa un Aspazijas pieminekļa komitejas pārstāve Anglijā.
Latviešu nacionālā padomē Lielbritānijā.
Aktīvi piedalījās Anglijas latviešu sabiedriskajā un literārajā dzīvē, literāros sarīkojumos Dziesmu dienu rakstnieku cēlienos.
Par nacionāliem jautājumiem uzstājusies arī cittautu auditorijās.
Rakstījusi par kultūras un nacionālpolitiskiem jautājumiem, bez tam arī par literatūras un mākslas problēmām.
APBALVOJUMI
1968: Filipīnu internacionālā akadēmija piešķīrusi goda doktores grādu literatūrā par latviešu kultūras daudzināšanu un tautu draudzības sekmēšanu
1970: piešķirta zelta medaļa starptautiskā dzejnieku atdzejas konkursā; piešķīris Filipīnu Starptautiskais dzejnieku institūts.1972: Karači universitāte Pakistānā piešķīrusi goda doktores grādu, cildinot nopelnus pasaules literatūrā, kas veicinājusi draudzību un saprašanos.
Citātu galerija
PAR DZEJAS KRĀJUMU "PATIESĪBAS VĪNS" (1965)
"[..] mākslinieciskais iekārtojums atgādina senlatvietes linu pūru, kuram balinātas un nebalinātas linšķiedras raksta katra locījuma virspusē greznu ornamentu. Starp dzejoļu rakstu un ornamenta zīmējumu, kas arī raksts, pastāv laimīga saskaņa. Domu un jūtu strāvojumus pakāpeniski sasaista nodaļas – Auseklis, Jumis, Saule, Saules koks, Debess kalējs. Dzejojums patiesības vīns" – triptihs latviešu karavīram visās pasaules malās, kļuvis grāmatas tituls. Margaritas Ausalas dzeja domu un izjūtu bagāta. Dzīvība, daba, senseni priekšstati, mūžība un tautas liktenis dzejnieces galvenie temati. [..] Margarita Ausala modra, savdabīga dzejniece. Viņas pasaules uztvere un valodas izteiksme iedarinātas uzsvarīgā ritmā auž spožas, latviskas dzejas rindas."Leimane, Ilona. Senlatvietes linu pūrs. Londonas Avīze, 1965, 24. dec.
""Patiesības vīns" ir vidzemnieces Margaritas Ausalas pirmais oficiālais dzejoļu krājums, kaut arī rakstīt, dzejot viņa sākusi jau agrā bērnībā. Īsteni pats pirmais krājums sagatavots iespiešanai palicis Latvijā, arī Vāczemes gaitās viss zudis, šī krājuma dzejoļi sacerēti starp 1960. un 1965. gadu, izņemot vienu dzejoli. [..] Margarita Ausala ienāk mūsu literatūrā ar seno rakstu spodrinātām zīmēm rokās. [..] Ritmā vērojama arī dainu ietekme, gan trohaju, gan daktilu veidojumos. Ne dainu ritmu atdarinājumi, bet ritma elementi jaunā kārtībā. [..] M. Ausalas mākslai ir spēja sniegt vieglu impresionistisku patiesības zīmējumu, kā arī īsās gleznās parādīt dvēseles dziļās krāces un, domai apstājoties pie kāda nozīmīga vārda, to akcentēt, izceļot reljefi visu iepriekšteikto, šai procesā ritms ir visnozīmīgākais. Šis M. Ausalas krājums parāda dzejnieci kā labi skolotu, veiksmīgu un nobriedušu dzejas mākslā. Ar interesi varēsim vērot viņas nākošos dzejoļus periodikā un pēc dažiem gadiem atkal jaunā grāmatā."
Rozentāle, Magdalēna. Ienākšana ar seno rakstu zīmēm. Tilts, Nr. 76-77, 1966.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "ASNI UN AKMEŅI" (1986)
"Šim krājumam ir nenoliedzama dvēselisko norišu kontinuitāte ar pirmo krājumu, kurā arī bija uzsvars uz dabu, dainām, simboliem, dzimteni un reliģisko pārdzīvojumu daudzveidību. Šis krājums ir daudznozīmīgs pienesums trimdas dzejas klāstam."Rozentāle, Magdalēna. Daudznozīmīgs pienesums trimdas dzejā. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 3. 1988.
"Ar savu otro dzejoļu grāmatu, kas iznāca gadu maiņā, Margarita Ausala izkopusi un nostiprinājusi sev raksturīgo dzejas pamatskaņu, kas savijas no divām balsīm – no spēcīgas dainu ietekmes dzejas izteiksmē un no mūsdienu pasaules dramatiskajiem atblāzmojumiem saturā.[..] dainu pasaulei ir tuva nevien dzejnieces izteiksme, bet arī viņas dzīves izjūta un pasaules skatījums.
Andrups, Jānis. Divu laikmetu satikšanās dzejā. Brīvā Latvija, 1988, 29. aug.
Saiknes
Indriķis Cīrulis - Skolotājs
Valdemārs Dambergs - Skolotājs
Viktors Eglītis - Skolotājs
Dzimtais vārds
Bebrupe
Pseidonīms
Balticus
Papildu vārdi
Pālīte
Dzīvesvieta
Korbija
Dzīvoja kopš 20. gs. 40. gadu otrās puses.
Izglītība
Smiltenes ģimnāzija
Smiltene
–1943
Latvijas Universitāte
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļa
Rīgas 8. pamatskola
Rīga
Mācījusies pie Indriķa Cīruļa.
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Mācījusies pie Viktora Eglīša un Valdemāra Damberga.
Darbavieta
Lībeka
Kopā ar ievainotajiem leģionāriem pārdzīvoja slimnīcas pārvietošanās grūtības uz Dancigu, Šverīnu, Bicavu, visbeidzot nonāca Lībekas latviešu slimnīcā.
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (1920–1939)
Rīga
20. gs. 40. gadu sākumā redakcijas sekretāre.
Rīga
Strādāja Latviešu leģiona slimnīcā, vecākā ķirurga sekretāre.
Dalība organizācijās
Latvijas PEN klubs
Stokholma
Darbojās Anglijas nodaļā.
Akadēmiskā organizācija "Ramave"
Internacionālās dzejnieku apvienības (United Poets Laureāts International) goda biedre, vēlāk arī viceprezidenti.
1963–1991
Latviešu preses biedrība
Anglija
Darbojās Anglijas kopā.
Ceļojums
24.06.1960–26.06.1960
Diseldorfa
Piedalījās Trimdas rakstnieku kongresā kopā ar Jāni Andrupu, Pēteri Aigaru, Veltu Sniķeri, Andreju Irbi, Jāni Jaunsudrabiņu, Ojāru Jēgenu un Zeltīti Avotiņu.
07.1964
Hamburga
Piedalījās Eiropas latviešu Dziesmu svētkos.
13.10.1965–17.10.1965
Aviņona
11.1965
Vācija
Viesojās pie latviešiem Hanoverā un Hamburgā.
12.1966
Nīderlande
Kā delegāte piedalījusies starptautiskā PEN kluba sanāksmē.
12.1967
Dublina
Kā delegāte piedalījās starptautiskā PEN kluba kongresā.
07.1968–08.1968
Hannovere
Piedalījās Eiropas latviešu Dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā.
14.09.1969–20.09.1969
Mantona
Kopā ar Veroniku Strēlerti piedalījās starptautiskā PEN kluba kongresā.
08.1970
Toronto
Piedalījās Latviešu Dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā.
11.1971
Vācija
Turneja ar priekšlasījumiem pa dažādām Vācijas pilsētām.
11.1971
Lībeka
Piedalījās ar priekšlasījumu Vācijas latviešu sarīkojumā.
11.1972
Berlīne
Piedalījās kā delegāte starptautiskā PEN kluba sanāksmē.
07.1973
Ķelne
Piedalījās Eiropas Latviešu Dziesmu svētku rakstnieku cēlienā.
11.1973
Taivāna
Pēc ielūguma piedalījusies ar lekciju ciklu.
21.05.1978–27.05.1978
Stokholma
Kā delegāte piedalījusies 43. starptautiskā PEN kongresā.
1980
Ženēva
Vasarā piedalījās Pasaules antikomunistu līgas kongresā.
08.1984
Minstere
Piedalījās Pasaules brīvo latviešu apvienības Dziesmu dienās.
08.1985
Florida
Kā delegāte piedalījās 8. Pasaules dzejnieku kongresā.
12.01.1986–18.01.1986
Ņujorka
Kā delegāte piedalījās 46. starptautiskā PEN kluba kongresā.