Māra Svīre

Dzimusi skolotājas un grāmatveža ģimenē.

1972, 7. okt.: pirmā literārā publikācija – stāsts "Grēksūdze" – laikrakstā "Literatūra un Māksla".

Proza

1977: "Vizīte svešā mājā" (Liesma)
1979: "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (Liesma)
1984: "Ar vakardienu kabatā" (Liesma) (atkārtots izdevums: 2016, Zvaigzne ABC)
1986: "No cīruļiem līdz griezei" (Liesma)
1987: "Tik vienu vizošu zvaigzni..." (Liesma)
1992: "Tāds laiks" (Liesma)
1993: "Sotto voce = Pusbalsī" (eseju krājums) (Preses nams)
1997: "Māsas" (Liesma) (atkārtots izdevums 2009, 2011, Zvaigzne ABC)
1999: "Nestāsti man pasakas" (Preses nams)
2001: "Slazdu krogs un divi nami Rīgā" (Lauku Avīze)
2006: "Ja pulkstenis nenodos" (Zvaigzne ABC) (atkārtots izdevums 2011, Zvaigzne ABC)
2007: "Līdumnieku mantojums" (Lauku Avīze) (kopā ar Vladimiru Kaijaku)
2008: "Zīmes un piezīmes" (aforismi) (Zvaigzne ABC)
2011: "Audums kāzu kleitai" (Lauku Avīze)
2011: "No sākuma līdz Ziemassvētkiem" (Zvaigzne ABC)
2013: "...un neuzzinās neviens" (Zvaigzne ABC) (atkārtots izdevums 2016)
2016: "Stāsti pilnmēness vakariem" (izlase) (Zvaigzne ABC)
2017: "Vēstule" (Zvaigzne ABC) (kopā ar Vladimiru Kaijaku)
2020: "Bailes no dziļuma" (Zvaigzne ABC)
2023: "Pēdējā teikuma lāsts" (Zvaigzne ABC)
2023: "Egļu katedrāle" (Zvaigzne ABC")

Autobiogrāfiskā proza

2004: "Orhidejas zem zilām ziemas debesīm" (ceļojumu apraksti) (Zvaigzne ABC)
2018: "Nopietni pa jokam" (Zvaigzne ABC)

Proza bērniem

1993: "Ragana Ragnija" (Preses nams)

Scenāriji

1981: scenārija autore filmai "Limuzīns Jāņu nakts krāsā". Filma iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
1984: scenārija autore filmai "Durvis, kas tev atvērtas".
2002: scenārija autore Latvijas Televīzijas seriālam "Likteņa līdumnieki" (pēc Vladimira Kaijaka romānu motīviem).

Radiopublicistika (publicēts ar Astras Priedes vārdu)

1982: "Mūžīgā dēstīšana" (Avots)
1985: "Simts jautājumu sev pašam" (Avots)

Par stāstu krājumu "Vizīte svešā mājā" (Liesma, 1977)

"Pēc debijas 1972. gadā, pēc pieklusināta, taču radoši urdoša laikposma savu pirmo grāmatu lasītājam pasniegusi Māra Svīre. Viņas stāstu krājumā ieraugām paskarbas, bieži vien groteskā tvertas ainas no dzīves īstenības. Tie ir diendienā sastopami vienkāršie cilvēki fermās, veikalos, autobusos, institūtos, mājas apstākļos. Sastopam inženierus un kolhozniekus, kinoļaudis un braucējus autobusā. Un šie vienkāršie cilvēki pēkšņi nokļūst, piemēram, kinorampas gaismā (Asnate, "Talants") vai, piemēram, kļūmīgā stāvoklī, kas prasa tālāku izšķīrēju rīcību (Irma, "Nolādētais leitis", Indra, "Tikai meteors"). Tur sīki, smīdinoši atgadījumi iz dzīves ("Pērciet biļeti!") un novelistiski pagriezieni cilvēku likteņos ("Vizīte Vecās dāmas mājā"). (..) Mārai Svīrei padodas lauku dzīves tēlojumi. Tie ir reljefi, izteiksmīgi, īpaši atrādot vecus, pamestus lauku sieviešus. (..) Vispār Māras Svīres personāžs stipri ķildīgs. Gandrīz vai katrā lappusē notiek kāds kašķis. Īpaši šerpi ir sieviešu raksturi, kas izvirzīti stāstu centrā. Pēc dabas tās ir asas, kaut gan sirdī alkst maiguma. (..) Atzinība jāizteic raitajai, izteiksmīgajai valodai, tās prasmīgajam un izvēlīgajam pielietojumam, raksturojot kādu tēlu, ainu vai situāciju."Viktors Līvzemnieks. Pieteikums lasītājam. Karogs, Nr. 7, 1.07.1978.

Par stāstu krājumu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (Liesma, 1979)

"Savā otrajā grāmatā Māra Svīre turpina lauku dzīves tēmu – tie ir pieci īsie stāstiņi un viens "ne visai nopietns" garais stāsts. Vairums bijuši publicēti presē, un sevišķu ievērību guvis titulstāsts – laikam ar oriģinālo traģikomiku. Mārai Svīrei raksturīga sociālo momentu un lirikas sintēze, kur abas sastāvdaļas nosacīti bagātina viena otru ("Kamēr gulēt neiešu") un dažkārt rada atsperīgu asociatīvo zemstīgu ("Manta"). Sociālas problēmas – tikumiskās un morālās – ir pamats psiholoģiskai izvērsei; reizēm dominē tīri psiholoģiskā stāsta elementi. Vienīgais šāds darbs krājumā ir "Man nevajag"; te redzam nekonstruētu konfliktu. Citkārt konflikts ir apzināts fabulas sarežģījums ar lielāku vai mazāku spriegumu. (..) Aktualitātes un formas elementu slodze visplašāko diapazonu sasniedz titulstāstā. Vispirms jau apjoma dēļ. Otrkārt –auglīgajā notikumu izvēlē, kas ne tikai izraisa interesi ar savu dinamiku, bet arī paver iespējas negaidītām izteiksmes variācijām (manipulējot ar pretpoliem "traģiskais–komiskais").(..) Kopumā grāmata paliks kā savdabīgs dokuments mūsdienu laukiem – to lielām un sīkām problēmām, bet galvenokārt – to emocionālajam kompleksam."Iveta Fedoroviča. Emocionālā klātbūtne. Karogs, Nr. 11, 01.11.1980.
"Garajā stāstā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"Māra Svīre radījusi savdabīgu vecas mūsdienu lauku sievietes tēlu dzīves kontekstā."

Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par romānu "Ar vakardienu kabatā" (Liesma, 1984)

"Mārai Svīrei piemīt prasme smalki un niansēti attēlot savu varoņu savstarpējās attiecības. Reizēm liekas pat, ka rakstnieci vairāk nodarbina un interesē ne tik daudz cilvēka raksturs, tēla raksturs, bet tieši šo tēlu kontaktu izpausmes, psiholoģiski tvertas it kā no vairākiem rakursiem, turklāt ar gandrīz nemanāmām pārejām. Dažkārt kāds ārkārtējs notikums vai arī tikai kāds šķietams sīkums izrauj Māras Svīres stāsta varoni no viņa iedomu pasaules, kur viņš pats sev licies gudrs, stiprs, labs un veiksminieks, un izgaismo to pavisam citā, negaidītā pavērsienā. Tā ir nesaudzīga gaisma, kas ieurbjas cilvēka būtībā. Tā nekad ne|aus atgriezties ērtajā izejas situācijā, agrāk vai vēlāk tā prasīs norēķinus par cietsirdību, ļaunprātību, zemiskumu, gļēvumu, bezatbildību. (..) spilgti parādās Māras Svīres raksturotājas talants. Sociālais, sadzīviskais un psiholoģiskais slānis saaudies kolorītā tipāžā. Īss, precīzs ārējais portretējums, sulīga valoda, mērķtiecīgs, lakonisks dialogs, kas ietver visai precīzu informāciju par lauku sadzīvi. (..) Ir baudījums lasīt niansēm bagātā, plastiskā un precīzā valodā rakstītus darbus. Māras Svīres stāstu valoda atbilst šīm īpašībām. Rakstniece visai veiksmīgi izmanto valodas dotumus un iespējas tēlu raksturojumā. Māra Svīre necenšas bezkaislīgi fiksēt faktus vai konstatēt kādu jaunu tendenci. Viņas attieksme ir kaismīgi līdzdzīvojoša. Tā ir aktīva, sievišķīga, izprast griboša."

Maija Ligere. Turpinājums seko. Karogs, Nr. 9, 1.09.1984.

Par romānu "No cīruļiem līdz griezei" (Liesma, 1986)

"Romāna problēmu risinājumā no autores puses vairumā gadījumu sastopam atturīgu vēstījumu vai konstatējumu. Mākslinieciskā novērtējuma dziļums, aktīva autores pozīcija visumā izpaliek. Rakstnieces stāstījums (īpaši sākumdaļā) nedaudz ironisks, kas lieku reizi pasvītro viņas kā novērotājas pozīciju. M. Svīres valoda tēlaini raita, sulīga, precīza gan tēlu, gan situāciju raksturojumos uzdzirkst ar īpašu spēku un vieglumu (..). Romāns vairāk ir redzams, nekā izjūtams vai sadzirdams, tas atgādina kinoromānu, kad epizode (vai dublis) nomaina epizodi (dubli). Bez niansētiem pustoņiem un pārejām. Katra nodaļa (kadrs) sniedz vienu un noteiktu informāciju puslīdz nobeigtā veidā. (..) Darbs kopumā it kā apraujas pusvārdā. Ir pieteiktas cilvēkattiecības (Juta tēvs, Juta Ilmārs, Kārlis Elma, Lauma, Maldonis u.c.), problēmattiecības (Elma Kaspars, Elma Aigars u.c.), kuras paliek pusceļā, bez norādes uz virzienu vai to iespējamo atrisinājumu. Vai tas būtu vērtējams kā autores koncepcijas trūkums vai nespēja to realizēt pietiekami uzskatāmi un pārliecinoši? Autores apzinātais dzīves nogrieznis ir pietiekami nopietns, lai risinātos atklāta un interesanta saruna ar lasītāju. Atklāta un interesanta šī saruna arī ir. Tikai tai nedaudz pietrūkst tās vārdos grūti formulējamās dzirksts, kura apliecina jauna un nebijuša literāra fakta (notikuma!) piedzimšanu."Ingrīda Vāverniece. Pusvārda strupceļā. Literatūra un Māksla, Nr, 10, 7.03.1986.
"[Romānā] ir dziļa Māras Svīres sāpe par mūsdienu lietišķās sievietes dramatisko likteni, par pretrunu starp sievišķīgumu, mūžseno sievietes lomu un prasībām, ko dzīve izvirza mūsdienīgam vadītājam. Romānā ir daudz patiesīgu, neizskaistinātu kolhoza ikdienas dzīves lappušu. (..) Gan problēmu bagātība, gan samērā lielais personu skaits liecina par to, ka rakstniece tiekusies attēlot lauku dzīvi tās dabiskajā plūdumā no pavasara līdz rudenim, necenšoties materiālu organizēt pēc īpašiem "romāniskiem" likumiem, nepūloties nobeigt atsevišķas sižeta līnijas, uzlikt punktus uz visiem "i". Nenobeigti paliek gan Aigara un Elmas, gan Jutas un Kār|a dzīvesstāsti, un romāna beigās jautājuma zīmju ir vairāk nekā sākumā. (..) Rakstnieces orientēšanās uz patiesīgas, daudzšķautņainas lauku dzīves ainas radīšanu, nevairoties no dramatiskiem momentiem, liecina, ka M. Svīres personā esam ieguvuši daudzsološu romānisti. Taču skaidri redzams arī tas, ka romānam pietrūkst mērķtiecīgas organizācijas, ka romānā "No cīruļiem līdz griezei" prozaiķe ir zaudējusi daudz no tās skaidrības un dzīves materiāla pakļaušanas vienotam mērķim, kas raksturo "Limuzīnu Jāņu nakts krāsā". Romāns brīžiem sadrumstalots psiholoģiski pietiekami nenoslogotās epizodēs. (..) Jāatzīmē arī tas, ka vairāki būtiski pavērsieni personu attiecībās nav mākslinieciski pārliecinoši, nav pietiekami pamatoti raksturu un dzīves attīstības loģikā. Aplūkojamo jautājumu neliela apjoma romānā laikam tomēr ir par daudz, un tas neļauj rakstniecei pietiekami izstrādāt nedz situācijas, nedz raksturus."Astrīda Skurbe. No limuzīna līdz griezei. Karogs, Nr. 7, 1.07.1986.

Par grāmatu "Nopietni pa jokam" (Zvaigzne ABC, 2018)

"Grāmata ir pārpilna ar vizuāliem iespaidiem un krāsām. Lasītājs redz gan Daugavas ūdeņu, ziedošo pļavu plašumus, saulrieta zeltu un mēness uzaušanas brīnumu, gan ziedu burvību un sīkās dzīvās radības tuvplāna skaistumu. Māra Svīre aprakstījusi 22 spilgtākos notikumus, vērojumus un kopābūšanas brīžus. Tāpat rakstniece daudz stāsta par mājas pārbūvi, apkārtnes labiekārtošanu un dzīves praktisko pusi, kas apliecina, ka latvieši, lai kādas profesijas pārstāvji būtu, tomēr stāv ar abām kājām uz zemes un saimnieko. (..) Grāmata "Nopietni pa jokam" pavisam noteikti ir arī veltījums Vladimiram Kaijakam. Abi rakstnieki vasaras mājā kopā nodzīvoja teju 4 gadu desmitus, taču pēdējos gadus Māra Svīre tur pavada viena. Grāmatā stipri sajūtama mīlestība un cieņa pret dzīvesbiedru, pateicība par kopā pavadīto laiku, kā arī iezogas skumju un vientulības nots. Ne velti grāmatas teksts tiek ieskauts arKaijaka rokrakstā rakstītu dzejoli un viņa tekstu. Māra Svīre bija dzīvesbiedram apsolījusi, ka reiz uzrakstīs grāmatu par pašu piedzīvoto "Staburagā"un tā apkārtnē. Nu šis solījums ir izpildīts."Elīna Malāne. Staburagu atradušie. Ubi Sunt, 29.08.2018.

Brīdaka

Astra Priede, L. Apsīte, M. Zebiekste, Māra Svīre

Lapsiņa, Kaijaka

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
0

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "No cīruļiem līdz griezei".
1986

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2011. gada 16. marta lēmumu. Ordenis pasniegts 2011. gada 4. maijā Rīgas pilī.
IV šķira
2011

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par kinofilmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski demonstrēta.
2017