Meklēt

Vladimirs Kaijaks

2 bildes
Vladimirs Kaijaks
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.LLV
Latviešu rakstnieki Dzejas dienās pie LKP Cēsu rajona komitejas ēkas
Grupas foto. Latviešu rakstnieki un sabiedriskie darbinieki Dzejas dienās pie LKP Cēsu rajona komitejas ēkas. 70. gadu beigas–80. gadu sākums. No kreisās 1. rindā: 2. – Lija Brīdaka, 3. – Olga Lisovska, 4. – Ārija Elksne; 2. rindā: 2. – Miervaldis Birze, 3. – Pēteris Bauģis; 3. rindā: 2. – Mārtiņš Rozentāls; 4. rindā: 2. – Vladimirs Kaijaks. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, inv. nr. 247148 Ā.El. F 2/18
Lomas: rakstnieks

02.09.1930 – 12.09.2013

Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970), kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms; 1930–2013) – rakstnieks. Vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Pazīstams kļuva 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados ar saviem kriminālromāniem un romantiski liriskiem stāstiem. Latviešu literatūras vēsturē nozīmīgi viņa stāsti ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem. Fantastiskā reālisma motīvi vijas cauri visai Vladimira Kaijaka daiļradei. Krājums "Visu rožu roze" (1987) ir viens no 20. gadsimta 80. gadu spožākajiem. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.

  • Darba autors (88)
  • Atdzejotājs (1)
  • Komentāra autors (1)
  • Recepcijas persona (64)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    02.09.1930
    Cēsis

    Miršanas laiks/vieta

    12.09.2013
    Jaunjelgava
    Miris Jaunjelgavas novadā.

    Personiska informācija


    Līdz 1959:     īstajā vārdā – Kārlis Laimonis Lazdovskis.
    1959–1970: Kārlis Bendrups.
    Kopš 1970: vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms.
    Bijis precējies ar rakstnieci Mirdzu Bendrupi un Māru Svīru.

    Profesionālā darbība

    1949, 5. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Kolhoza tirgus" laikraksta "Padomju Jaunatne" literatūras un mākslas pielikumā.

    Dzejoļu krājumi

    1963: "Putni laižas pret vēju".

    Stāsti

    1966: "Stāsti par laimi".
    1967: "Vistu elks".
    1969: "Smagās sirdis".
    1970: "Mans pavasaris".
    1970: "Brigitas brīnums".
    1973: "Akācija akmens pagalmā" (1973).
    1977: "Soļi".
    1980: "Atgriešanās".
    1987: "Visu rožu roze".
    1992: "Vecis".
    2001: "Masku teātris".

    Romāni

    1970: "Direktora klints".
    1976: "Bailes".
    1983: "Signe".
    1993: "Rēgi".
    1999: "Enijas bize".
    1999: "Zem Marsa debesīm".
    2000: "Nārbuļu dēli".
    2002: "Mantinieki".
    2005: "Atraidītā sindroms".
    2009: "Meitene no nekurienes".
    2017: "Vēstule" (kopā ar Māru Svīri).

    Videoromāns

    2007: "Līdumnieku mantojums" (kopā ar Māru Svīri).

    Proza bērniem

    1964: stāsts "Putenī".
    2003: stāsts "Melnais kamols-amols-mols".

    Autobiogrāfiskā proza

    2011: "Koka kāja, Kapu māja".

    Ārzemju autoru darbu atdzejojumi

    No krievu valodas
    1962: Fjodors Tjutčevs "Dzeja" (kopā ar Mirdzu Bendrupi).
    1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Montu Kromu un Māru Misiņu).

    Darbība kinodramaturģijā

    1973: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Šahs briljantu karalienei" (kopā ar Miermīli Steigu un Lazaru Volfu, režisors Aloizs Brenčs).
    1977: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Zem apgāztā mēness" (kopā ar Ēriku Lāci, režisors Ēriks Lācis).
    1986: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma romāna Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis).
    1992: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma stāsta Dekrim studijas spēlfilmai "Zirneklis (režisors Vasilijs Mass).

    Citātu galerija

    "Bez Vladimira Kaijaka devuma latviešu proza divdesmitā gadsimta otrajā pusē un divdesmit pirmā gadsimta sākumā nemaz nav iedomājama. Tā būtu izteikti neinteresantāka bez viņa unikālās dzīves pieredzes, bez viņa daudzveidīgās un izsmalcinātās tēlainības. Kalnos kāpējs un pieredzējušais zemūdens peldētājs, Daugavas laivinieks un zvejnieks, noslēpumu zinātājs un dzīvnieku valodas sapratējs Vladimirs Kaijaks ir bagātinājis latviešu prozu gan saturiski, gan ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Viņa darbos saista gan vēriens latviešu tautai liktenīgo notikumu atspoguļojumā, gan psiholoģiskā tēlojuma niansētība un daudzveidība."

    Skurbe, Astrīda. Vladimirs Kaijaks. Rīga: Zinātne, 2014, 247. lpp.
    "Kaijaka stāsti un noveles apjomā nereti tuvi garajiem stāstiem ("Sātans", "Kraukļa valstībā" u.c.), dažkārt apvienoti ciklos ("Stāsti par laimi", krājums 1966). [..] Nozīmīga Kaijaka daiļradē ir kara tēma, tā risināta arī romānā "Bailes" (1977). Rakstnieku saista cilvēki ar īpatnu, sarežģītu likteni. Stāstā "Sātans" līdzās cilvēkam tēlots noklīdis suns, liela detaļu un psiholoģijas motivācijas precizitāte. Romānā "Signe" (1983) parādās divas atšķirīgas lauku jauniešu dzīves uztveres. [..] Kaijaka daiļradē būtiska vieta stāstiem ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem, kuros reālistisko detaļu precizitāte apvienojas ar nosacītību, grotesku (stāstu krājums "Visu rožu roze", 1987, "Vecis", 1992)."

    Vite, Astrīda. Vladimirs Kaijaks. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
    "Vladimirs Kaijaks būtībā ir vienīgais autors visā latviešu literatūras vēsturē, kas patiesi profesionālā līmenī ir rakstījis tekstus, kurus mazliet nosacīti dēvēsim par šausmu stāstiem. [..] Kaijaka prozas labākajai daļai piemīt specifiskā šausmu poētika, kad teksta pamatā ir kāda baismīga vai pārdabiska, bet varbūt gluži vienkārši eleganti paradoksāla metafora. Dažkārt tās ir īsti apokaliptiskas šausmas, citkārt ļoti individualizētas – cilvēka bailes no savas ēnas. Katrā ziņā visi Kaijaka izmantotie motīvi ir ļoti mūsdienīgi, tāpēc jēdziens “mūslaiku gotika” nav bez pamata."

    Berelis, Guntis. Mūslaiku gotika. Vladimira Kaijaka proza. Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 214. lpp.

    Saiknes

    Māra Svīre - Sieva
    Mirdza Bendrupe - Bijusī sieva

    Nodarbes

    rakstnieks

    Dzimtais vārds

    Kārlis Laimonis Lazdovskis, Kārlis Bendrups

    Pseidonīms

    Kārlis Bendrups, Vladimirs Kaijaks

    Izglītība

    –1946
    Liepas septiņgadīgā skola
    Liepa

    –1950
    Rīgas 50. strādnieku jaunatnes vakara vidusskola
    Rīga

    Darbavieta

    1950–1951
    Rīgas 28. septiņgadīgā skola
    Rīga
    Pionieru vadītājs

    1950–1954
    Latvijas PSR Radiokomiteja
    Rīga
    Redaktors un ārštata korespondents

    1959–1962
    Babīte
    Strādnieks vasarā Babītes, Sēlpils, Puzes un Piltenes mežniecībā.

    1959–1962
    Sēlpils
    Strādnieks vasarā Babītes, Sēlpils, Puzes un Piltenes mežniecībā.

    1959–1962
    Puzes pagasts
    Strādnieks vasarā Babītes, Sēlpils, Puzes un Piltenes mežniecībā.

    1959–1962
    Piltene
    Strādnieks vasarā Babītes, Sēlpils, Puzes un Piltenes mežniecībā.

    1978–1981
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Literārais konsultants un referents

    Dalība organizācijās

    1964–1990
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Biedrs

    1990–2013
    Latvijas Rakstnieku savienība
    Lāčplēša iela 48/50 – 12
    Biedrs

    Ceļojums

    1972
    Polija

    1976
    Brauciens radošos nolūkos uz tālbraucējiem zvejas kuģiem.

    10.1979
    Vācijas Demokrātiskā Republika
    Latvijas Padomju rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. Dalība starptautiskajā rakstnieku-marīnistu konferencē.

    04.1983
    Rumānija
    Brauciens uz 14 dienām LPSR Draudzības biedrības speciālās grupas sastāvā.

    Apbalvojumi

    Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
    Prēmija piešķirta par stāstu "Cilda".
    1990

    Latvijas Rakstnieku savienības un Gerkena prēmija
    Romāns "Rēgi" ieguvis otro prēmiju (dalīta) žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena 1. romānu konkursā 1993. gadā.
    1993