Māra Grudule
Māra Grudule (1963) ir literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece. Galvenās pētījumu jomas – latviešu literatūras senākais posms līdz 19. gadsimtam, vācbaltiešu literatūra. Vairāku plašu monogrāfisku pētījumu autore kolektīvajās monogrāfijās – nodaļa "Vācbaltiešu literatūra 1890–1939" grāmatā "Vācu literatūra un Latvija 1890–1945" (Latvijas literatūras gada balva 2005 literatūrzinātnē), kā arī nodaļa "Igauņi un lietuvieši – kultūra un literatūra latviešu grāmatās un periodikā 17.–19. gadsimtā" grāmatā "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti", piedalījusies arī kolektīvā pētījuma "Latvija: kultūru migrācija" (2019) izstrādē, iesaistījusies enciklopēdiskā izdevuma "Latvija un latvieši" veidošanā. Atbildīgā redaktore rakstu krājumam "Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija" (2020) un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko rakstu sērijā izdotajam kolektīvajam pētījumam "Garlībs Merķelis (1769–1850): cilvēks, domātājs, mīts" (2021). Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" atzīta par 2017. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē kā pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā. Par 2018. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē atzīta Māras Grudules sastādītā kolektīvā monogrāfija "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā". 2022. gada 15. martā Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts par veiktajiem pētījumiem latviešu literatūras un kultūras vēsturē Mārai Grudulei piešķīra LZA Lielo medaļu.