Lija Brīdaka

Dzimusi grāmatveža un skolotājas ģimenē.
1947: beigusi Alūksnes septiņgadīgo skolu.
1951: beigusi Alūksnes vidusskolu.
1956: beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.
1956–58: strādājusi par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā.
1958–63: strādājusi par atbildīgo redaktori Rīgas TV studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.
1960: tikusi uzņemta Komunistiskajā partijā.
1962: uzņemta Rakstnieku savienībā.
1963–64: bijusi žurnāla "Māksla" nodaļas vadītāja.
1964–66: bijusi Augstākos scenāristu kursu Maskavā klausītāja.
1967–72: bijusi RS valdes sekretāre.
1976–78: bijusi izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietniece.
1982–87: bijusi Rīgas kinostudijas galvenā redaktore.
90. gadi: aktīvi darbojusies Rēriha biedrībā.

1953: pirmā publikācija – dzejolis "Audēja" laikraksta "Padomju Jaunatne" pielikumā (25. aprīlis).
1953: pirmā publikācija prozā – stāsts "Es neesmu tevī vīlies..." žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (6. nr.).

1997: tulkojusi Somijas zviedru rakstnieces M.Tikanenes romānu dzejā "Gadsimta mīlas stāsts" (kopā ar R.Lediņu).

Dzeja"Man dzīve dāvina smaidu" (1962)
"Zem pērkona debesīm" (1966)
"Domu dienas" (1968)
"Uzticības vārdi" (1972)
"Gulbju pavadīšana" (1977)
"Mazas ironeskas" (1979)
"Mūžīgais vaicājums" (1986)
"Māja" (1992, Bellas Ahmaduļinas un Lijas Brīdakas kopkrājums ar Brīdakas priekšvārdu un atdzejojumu)
"Divēji vēji" (1997)
"Magoņu mākoņi" (1999)

Izlases"Septembra tembrs" (1982)
"Mežraga sauciens" (2002)
"Varavīksnes loks" (2022)

Proza"Dienas prasa atbildi..." (1964)
"Portrets profilā" (1970)
"Pilsētas atslēgas" (1975, ekranizēts 1973)
"Atspēle" (1997)
"Aizvējš pie jūras" (2000)
"Melnās ogas" (2001)
"Atstāt pēdas..." (2002)
"Atbalss bez balss" (2020)
"Liktenīgie krustojumi" (2022)

Bērniem"Egļu zvaniņš" (pasakas, 1997)
"Spicie prātiņi" (dzeja, 1999)

Luga "Annas diena" (iestudēta Limbažu tautas teātrī, 1998)

Kinoscenāriji"Stari stiklā" (par kādu jaunu stikla rūpnīcas strādnieci, kurai ir mākslinieces dotības) (1969)
"Pilsētas atslēgas" (par padomju darbinieces ikdienas dzīvi) (1974)

SastādītājaAnna Ahmatova. "Baltie gājputni" (dzejas izlase, 1983) (latviešu un krievu valodā) (arī ievada autore un līdzatdzejotāja)
Bella Ahmaduļina "Noslēpums" (dzejas izlase, 1987) (arī ievada autore un līdzatdzejotāja)
"Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā" (1997)
Valda Mora "Jāsteidzas dzīvot" (1997) (arī priekšvārda autore)
Ilze Kalnāre "Īsas vasaras rasa" (dzejas izlase, 1998).

"Pirmajos dzejoļu krājumos "Man dzīve dāvina smaidu" (1962), "Zem pērkona dabesīm" (1966) un "Domu dienas" (1968) vēl samērā trafareta metaforika un tēli, bet jau pietiekami skaidri iezīmējas daiļrades būtība – racionālas, sabiedriski aktīvas sievietes iekšējās pasaules atklāsme, apvienojot publicistisku kaismi un klusinātos toņos risinātas pārdomas par cilvēka dzīvi un pārdzīvoto. Krājumos "Uzticības vārdi" (1972), "Gulbju pavadīšana" (1977), "Mūžīgais vaicājums" (1986) dominē intelektualitāte un pārdzīvojuma apvaldītība, asociatīvā tēlainībā turpināta savas esības izpēte. Sievišķīgā piesardzība un atbildības sajūta, nosliece uz pašapceri mijas ar savdabīgu ironiju, dažkārt tā kāpināta līdz sarkasmam (krājumā "Mazas ironeskas", 1979). Meditācija par sievietes vietu sabiedrībā ir arī garo stāstu "Dienas prasa atbildi..." (1964), "Pilsētas atslēgas" (1975), stāstu krājuma "Portrets profilā" (1970) galvenā tematika. 90. gadi, it īpaši gadsimta nogale, kad rakstniece darbojas Rēriha biedrībā, ir aktīvs posms Brīdakas daiļradē. Dzejoļu krājumos "Divēji vēji" (1997) un "Magoņu mākoņi" (1999) daudzveidojas izjūtu pasaule un tēlainība, padziļinās filozofiskā dzīves un laikmeta uztvere. Romānos "Atspēle" (1997), "Aizvējš pie jūras" (2000) un "Melnās ogas" (2001) risinātas ģimenes un mīlestības problēmas. Dzīves un mūža atziņas apkopotas miniatūru krājumā "Atstāt pēdas..." (2002)."

Diāna Kurpniece. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Lejiete

1940–1947
Alūksne
Alūksnes septiņgadīgā skola

1947–1951
Alūksne Secondary School
Alūksne

1951–1956
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1964–1966
Augstākie režijas un scenāristu kursi
Maskava

1956–1958
Bauska secondary school No. 1
Uzvaras iela 10, Bauska
Skolotāja

1958–1963
Rīga
Strādājusi par atbildīgo redaktori Rīgas TV studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.

1963–1964
Žurnāls "Māksla"
Rīga
Nodaļas vadītāja

1967–1972
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretāre

1976–1978
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Galvenā redaktora vietniece

1982–1987
Riga Motion Pictures Studio
Šmerļa iela 3, Rīga
Galvenā redaktore

1960
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedre.

1962–1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990
Latvian Writers’ Union
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre

1970
Dienvidslāvija

1973
Ungārija

1975
Vācijas Demokrātiskā Republika

09.1975
Dānija
PSRS Rakstnieku savienības uzdevumā.

1976
Rumānija

1976
Rumānija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1977
Lielbritānija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības Inkomisijas (ārzemju komisijas) sastāvā, uz 2 nedēļām.

03.1977
Rumānija
Divu nedēļu brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

09.1979
Bulgārija
Brauciens tūrisma grupā uz 18 dienām.

10.1979
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens Latvijas Padomju rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

10.1981
Indija
Brauciens uz 14 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā dalībai starptautiskā Džavaharlala Neru piemiņas fonda sēdēs.

1982
Čehoslovākija
Brauciens delegācijas sastāvā.

1982
Tuvie Austrumi
Brauciens materiāla vākšanai.

09.1982
Čehoslovākija
Brauciens no PSRS Rakstnieku savienības uz 10 dienām.

04.1983
Somija
Brauciens uz desmit dienām PSRS Kultūras sakaru biedrības specializētās grupas sastāvā.

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1976

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par republikas presē publicētajiem aktuālajiem, sabiedriski nozīmīgajiem publicistiskajiem rakstiem "Uzvaras pavasari atceroties", "Lai gūtu jaunus apvāršņus", "Lielo kontrastu zeme" u.c., kā arī par dzejoļu krājumiem.
Literatūrā
1977

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par republikas presē publicētajiem aktuālajiem, sabiedriski nozīmīgajiem publicistiskajiem rakstiem "Uzvaras pavasari atceroties", "Lai gūtu jaunus apvāršņus", "Lielo kontrastu zemē" un citiem, kā arī par dzejoļu krājumiem.
1977