PAR GARSTĀSTU "UPE"
"Laura Vinogradova radījusi mikropasauli, vidi, tagadni, kurā iestiepjas garas pagātnes ēnas. Tas ir psiholoģisks, vietumis melodramatisks stāsts par vientulību, par dzīvi bez ģimenes sajūtas un par ilgām. Izirušu dzīves mirkļu mozaīkas. Stāsts par tukšumu, vientulību, tēva vai mātes trūkumu, jo "no bērnības sākas cilvēks". Rutei tās ir ilgas par pirms desmit gadiem pazudušo māsu, vienīgo dvēseliski tuvo cilvēku, un saikni ar to viņa uztur, rakstot vēstules, kurā atklāj sevi, savas emocijas, savas šaubas un ilgas. Uzaugušas divatā, jo mātei nekad nav bijis laika. Aizbēgšana uz mantoto tēva māju nenes mieru. Nav iespējams sasiet pārrautos attiecību, ģimenes un dzimtas pavedienus. Māja upes krastā ir tukšā kā dvēsele, jo nekad nav ne pazīts, ne sastapts tēvs. Aizbraukšana / aizbēgšana uz mājām, kuras nekad nav bijušas Rutes mājas, nedod ilgoto siltumu, nemazina vientulības sajūtu.
Par būtisku tēlu līdzās cilvēku likteņu samezglojumiem vai strupceļiem kļūst upe, kas aizsalst, kas plūst, kurā var ieraudzīt sevi. Un upe kļūst kā dzīve vai dzīve kā upe. Vai, nodedzinot mājas, iespējams tikt vaļā no pagātnes ēnām? Vai samierināšanās un māsas Dinas nāves pieņemšana, izņemot miršanas apliecību, patiešām sniegs ilgoto – "tagad es eju dzīvot!"?"
Inguna Daukste–Silasproģe. LALIGABA žūrija, 2021.