Kazimirs Skrinda

Dzimis zemnieka Donata Skrindas (1842–1910) un viņa sievas Apolonijas (dzimušas Aizbaltas, 1842–1908) septiņu bērnu ģimenē kā piektais dēls. Kazimiram Skrindam bijuši pieci brāļi – Jānis (1864–1946), Benedikts (1868–1947), Staņislavs (1870–?), Dominiks (1872–1941), Ontons (Antons; 1881–1918), kā arī māsa Monika (1878–?).
Kazimira Skrindas brāļi Benedikts un Ontons kļuvuši par ievērojamiem Latgales kultūras darbiniekiem.

Pēc Līksnas pagastskolas beigšanas devies uz Pēterburgu. Beidzis Sv. Katrīnas proģimnāziju. 1893. gadā iestājies Pēterburgas Garīgajā seminārā, pēc tam mācījies Garīgajā akadēmijā, to beidzis 1901. gadā, iegūstot teoloģijas maģistra grādu. Studiju laikā pievērsies arī tautasdziesmu vākšanai, pierakstījis ap tūkstoš tautasdziesmu.

Strādājis par priesteri Pēterburgā, Minskā, Gatčinā, vairākās vietā Latgalē un Lietuvā. No 1908. gada vadījis laikrakstu "Drywa", tajā ievietoti daudzi Skrindas publicistiskie raksti, kas pauda latgaliešu nacionālās atmodas idejas – latgaliešu zemnieku materiālās un garīgās attīstības veicināšana, tautas gara mantu apzināšanas un vākšanas darba nepieciešamība, dzimtās valodas kopšana, kā arī sniedza praktiskus padomus.
Skrinda organizēja skolas, internātus, skolotāju kursus, lasīja referātus un organizēja diskusijas (t.s. "Skryndas tejas vokori"), sniedza palīdzību 1. pasaules kara bēgļiem. Piedalījies 1917. gada Latgales kongresā Rēzeknē. Pirms kongresa Rēzeknē tika nopirkta tipogrāfija "Darbs un Zinība", kas ļāva no Pēterburgas uz Rēzekni pārcelt laikraksta "Drywa" izdošanu. Kazimirs Skrinda vadīja kongresam veltīto dievkalpojumu Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē.

Publicistiski un garīgi raksti
Pirmā publikācija – "Tautiši!" laikrakstā "Dryva" 1908.15.V, te iespiests arī pamācošs raksts ar daiļliterāriem elementiem "Naesi skūps!".
Savus rakstus par reliģiskiem jautājumiem ievietojis izdevumos "Sākla", "Auseklis", paša vadītajā žurnālā "Ticība un Dzeiwe".

Garīga satura grāmatas
1905: "Elementara katoļu ticeibas izskaidrošona" (izdevums bērniem; atkārtots un papildināts izdevums 1910., 1918. gadā)
1906: "Evangelijuma izjāmumi vysa goda svātdinom un svātku dinom paškerti" (atkārtots izdevums 1910. gadā)
1906: "Jumpravai Marijai kolpošona maija menesī" (atkārtots izdevums 1910. gadā)
1907: "Dzeivais rūžu krūnis" (atkārtoti izdevumi 1907., 1909. gadā)
1911: "Svāta Aloiza Gonzagas dzeive un lyugšonas uz viņa gūdu"
1914: "Svātam Staņislavam Kostkai (nu Jezus Sadraudzeibas) par gūdu" (sagatavots kopā ar Benediktu Skrindu)


Tulkojumi un rediģētie darbi
Piesaistot laikraksta "Drywa" līdzstrādniekus, organizējis jezuīta A. Bellecija darbu tulkošanu un rediģējis gatavo salikumu.
1911: A. Bellecija "Svētā Ignata rekolekcijas"

Rediģējis Benedikta Skrindas tulkoto Ķempenes Toma darbu "Par Kungam Jezum pakaļdareišonu".

1917. gadā sarakstījis skaidrojumu "Jauns lykums par pogostu zemsti".

“[..] jāliecina, ka viņš ir bijis
dvēsele, kas tīra kā kristalls, un ka viņa vārdi saskanēja ar viņa darbiem: par
ko viņš rakstīja, par ko viņš cīnījās, to viņš pastiprināja ar savu personīgo
priekšzīmi, ar savas dzīves piemēru. Ļoti stingrs savu garīdznieka pienākumu
pildīšanā, puritāniski noskaņots savā personīgā dzīvē, b-gs K. Skrinda tomēr
nenoslēdzās tikai sevis vien veidošanā: viņš gāja pie saviem tumšākiem tautas
brāļiem, tiem ziedoja savas zināšanas, savas spējas, savu enerģiju un visus
savus līdzekļus. Kluss, pacietīgs, laipns un ar mūžīgi sērīgu smaidu uz lūpām,
b-kgs K. Skrinda prata apvienot intelliģentos spēkus, prata saistīt pie sevis
pasaulīgo intelliģenci un garīgus tēvus. Starp vieniem un otriem viņš ir bijis
par starpnieku, kas radīja labvēlīgus apstākļus vienprātībai un kopdarbībai
tautas labā. Ne ar daiļrunību saistīja viņš pie sevis cilvēkus, (daiļrunīgs
viņš nav bijis), bet ar dziļu sirsnību, atsaucību un spēju izprast citu
dvēseli. [..]


K. Skrindas darbība ļoti
daudzpusīga: viņš bijis garīdznieks, skolotājs un audzinātājs, rakstnieks, avīžu
redaktors un izdevējs, daudzu grāmatu autors un enerģisks dažādu kulturālu
organizāciju līdzstrādnieks. [..] no 1908. līdz 1918. g. rediģējis un izdevis “Drywu”,
kas bija pirmais periodiskais izdevums, kurš centās atturēt Latgales latviešus
no dzeršanas posta, no bēgšanas uz Sibīriju. “Drywa” mācīja latgaliešus lasīt,
modināja viņu nacionālo apziņu. 10 gadu laikā “Drywas” slejās b-kgs Skrinda
aicinājis apzināties savu nacionālo vienību, savu latvisko garu; vedis Latgales
latviešus pie gaismas un labklājības, rādīdams uz Kurzemes un Vidzemes
atdzimšanu kā uz priekšzīmi; ilgi priekš Latvijas valsts tapšanas sludinājis,
ka dažādu apgabalu latvieši ir viena tauta ar vienu valodu un no 1916.–1918. g.
avīžu slejās palīdzējis dzimt brīvās, apvienotās Latvijas valsts idejai.”


Valērija Seile. Baznīckungs
Kazimirs Skrinda. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 9, 1934, 204.–208.
lpp.

"[..] Dryva no nelielas mēneša avīzes ar mazu līdzstrādnieku skaitu un vāju materiālo bāzi īsā laikā un grūtos apstākļos izveidojas par saturā bagātu nedēļrakstu un rakstu apgādu, kas ar katru iespiesto rindiņu cīnās par Latgales garīgo un nacionālo atdzimšanu un materiālās labklājības pacelšanu, kā arī izveido Latgalei krietnu pulku lietpratīgu preses darbinieku.
Tas, protams, no redaktora K. Skrindas prasa lielu pašaizliedzību un taktu. Kā viņa brālis Benedikts atceras: "Latgaliešu modināšanu, ko iesāka b-kgs K. Skr. ar savu Dryvu, muižnieki uzskatīja kā revolūciju un tautas cildināšanu pret viņiem. Dažu reizi pat tiešā priekšniecība viņa darbību atzina par nepareizu, netaktisku, par daudz citus aizskarošu. No otras atkal puses daži latgaliešu inteliģenti ar karstākām galvām bāra K. Skr., kā nedrošu, nenoteiktu, pārāk atsardzīgu. Izklausījis abas puses, viņš tomēr gāja savu vidējo ceļu, mierīgi un neatlaidīgi.""
Jānis Broks. Kazimirs Skrinda. Latgales kultūras darba entuziasti. Rīgas Metropolijas kūrija, 1995, 86. lpp.

"Ar ko ir interesants Kazimirs Skrinda? Kā raksta atmiņās – ļoti simpātiska rakstura cilvēks. Pirmās latgaliešu avīzes izdod Kemps, tad izdod Nikodems Rancāns, tad izdod Trasuns, un tās visas iet īsu brīdi un apstājas, bet, kad iznāk "Drywa" 1908. gadā, tā turpina iznākt 10 gadus. Kāpēc? Trasuns, Kemps, Rancāns bija ambiciozi, kašķīgi cilvēki, ar kuriem bija grūti sastrādāties. Viņi bijuši tāda autoritāra vadības stila piekritēji, un atnāk brīdis, kad ar tevi neviens vairs tā īsti negrib strādāt. Kā raksta par Skrindu – kad viņš dzīvojis 11. rotā, pie viņa esot nākuši vienkārši parunāties, viņš pievilcis cilvēkus, tādēļ bijis spējīgs strādāt ar dažādiem cilvēkiem. Otra ir tāda lieta, ka, kad viņš vēl mācījās semināros un akadēmijās, Moģiļevas arhibīskapam vajadzējis pavadītāju vizītēs – un viņš neņēma ne Trasunu, ne Rancānu, bet ņēma Skrindu. Skrinda 1897. gadā brauca viņam blakus vizītēs pa Latgali, pa Sibīriju – tā viņš ieguva atpazīstamību tautā. Mums jau tagad liekas, ka Trasuns bija galvenā personība, bet Skrinda vienā brīdī ir bijusi lielāka slavenība un personība, pie kura visi gāja un prasīja padomu. Bet viņam bija arī otra galējība – iztapšana cilvēkiem. Skatoties pēc viņa brāļa atmiņām, viņš katrā cilvēkā mēģināja atrast to labāko, iet uz kompromisiem, bet no otras puses viņš bija cilvēks, kas turējās pie principa – melot nevajag, bet var dažreiz paklusēt."
Valentīns Lukaševičs

Skudra

Skrynda

Līksnas pagastskola
Līksnas pagasts
Beidzis Līksnas pagastskolu.

1889–1893
Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
Beidzis Sv. Katrīnas proģimnāziju Pēterburgā.

1893–1897
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga

1897–1901
Pēterburgas Garīgā akadēmija
Sanktpēterburga
Studējis Pēterburgas Garīgajā akadēmijā, 1901. gadā ieguvis teoloģijas maģistra grādu, ordinēts par priesteri.

Aglona
Par valdībai nevēlamu rakstu publikāciju laikrakstā "Drywa" trīs nedēļas atradies arestā Aglonas klosterī.

1897
Latgale
1897. gada vasarā piedalījies bīskapa Simona vizitācijas braucienā pa Latgales draudzēm. Šis brauciens deva iespēju klātienē iepazīt daudzu Latgales draudžu cilvēkus un viņu dzīvi.

04.1909–09.1909
Sibīrija
1909. gadā kā Pēterpils garīgā semināra profesors un inspektors no aprīļa līdz septembrim pavada bīskapu Jāni Cepļaku Sibīrijas draudžu vizitācijā, iepazīstoties ar latgaļu kolonistu stāvokli.

1901–1902
Sanktpēterburgas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca
Vikārs un kapelāns Pēterburgas Sv. Staņislava baznīcas draudzē

1902–1904
Minska
Vikārs un skolu kapelāns Minskā

1904–1910
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Katoļu garīgā semināra profesors un inspektors Sanktpēterburgā. 1905. gadā arī garīgā semināra latgaliešu valodas pasniedzējs.

03.1908
Žurnāls "Ticība un Dzeive"
Sanktpēterburga
No 1908. gada marta priestera Antona Okolo-Kulaka reliģiski morāliskā mēnešraksta "Ticeiba un Dzeive" redaktors. Mēnešrakstam iznāk 10 numuri.

05.1908–1917
Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Laikraksta "Drywa" (1908–1917) un tā pielikuma "Gorīga Maize" (1916–1917) izdevējs un redaktors

1910–1913
Gatčina
Ticis atbrīvots no Pēterpils garīgā semināra profesora pienākumiem un pārcelts par prāvestu uz Gatčinas draudzi.

1913–1917
Sanktpēterburga
Pēterburgas (Petrogradas) Sv. Katrīnas draudzes prāvesta vietas izpildītājs

1915–1916
Sanktpēterburga
Latgaliešu pedagoģisko kursu kurators (no 1917. līdz 1918. gadam Kalupes pamatskolā)

1918
Rēzekne
Izdevis četrus literāri reliģiska laikraksta "Draugs" numurus.

01.1918
Rēzekne
1918. gada janvārī Rēzeknē iznāk sabiedriski literāra un reliģiska laikraksta "Bīdris" vienīgais numurs; Kazimirs Skrinda laikraksta sastādītājs un faktiskais izdevējs.

03.1918
Laikraksts "Jaunō Drywa"
Rēzekne
1918. gada martā atsāk laikraksta izdošanu ar nosaukumu "Jaunō Drywa", ir izdevuma faktiskais redaktors.

11.1918–05.1919
Bapti
Sarkanajai armijai iebrūkot Latvijā Kazimirs Skrinda kopā ar Ludzas dekānu P. Tukišu dodas trimdā uz Lietuvu. Ar Kauņas bīskapa Kareviča labvēlību sāk strādāt par Baptu draudzes vikāru. Baptos plosoties tīfa pandēmijai Kazimirs Skrinda saslimst un mirst.

1904
Pēterpils latviešu muzikālā biedrība
Sanktpēterburga
1904. gadā par biedrības vadītāju iecelts Kazimirs Skrinda, kurš pēc neilga laika domstarpību dēļ no priekšnieka posteņa atsakās, tomēr nepārtraucot darbu biedrībā.

1917–1918
Kolups [o]
Kādu laiku dzīvojis Kalupē.

07.09.1975
Rēzeknes katoļu kapi
Rēzeknes Miera ielas kapos uzstādīts tēlnieka Bērtuļa Buļa veidots piemineklis brāļiem Skrindām.

16.06.1996
Skrindu dzimtas muzejs
Vabale
1996. gada 28. martā dibināts Skrindu dzimtas muzejs; atklāts un iesvētīts 1996. gada 16. jūnijā.

20.12.1921
Rēzeknes katoļu kapi
1920. gada oktobrī Latgales skolotāju savienība nodibina brāļu Skrindu piemiņas fondu, kas vāc līdzekļus Kazimira Skrindas mirstīgo atlieku pārvešanai dzimtenē.1921. gada 20. decembrī Kazimirs Skrinda pārapbedīts Rēzeknes Miera ielas kapos līdzās brālim Antonam.