Ontons Skrinda

Dzimis zemnieka Donata Skrindas (1842–1910) un viņa sievas Apolonijas (dzimušas Aizbaltas, 1842–1908) septiņu bērnu ģimenē. Ontonam Skrindam bijuši pieci brāļi – Jānis (1864–1946), Benedikts (1868–1947), Staņislavs (1870–?), Dominiks (1872–1941), Kazimirs (1875–1919), kā arī māsa Monika (1878–?).
Ontona Skrindas brāļi Benedikts un Kazimirs kļuvuši par ievērojamiem Latgales kultūras darbiniekiem.

1910. gadā apprecējies ar krievieti Antoņinu, dzimušu Buhgolcu. Ģimenē piedzimusi meita Leokādija (vēlāk precējusies Staudža, 1910–1996). Antoņina gadu pēc laulībām mirusi.
1913. gadā Ontons Skrinda iepazīstas un apprecas ar Helēnu Olgu (1892–1967), tā paša gada nogalē piedzimst meita Aurēlija Adele (precējusies Taškāne, 1913–1981).

Oriģināldarbi un tulkojumi
No 1906. gada latgaliešu laikrakstos "Gaisma" un "Dryva" iespiesti Skrindas latgaliešu nacionālās atmodas garā rakstīti publicistiski raksti, dzejoļi, stāsti un tēlojumi.

Pirmā zināmā, ar iniciāļiem I. L. parakstītā publikācija – informācija "Nu Lejksnas pog. raksta, ka.." laikrakstā "Gaisma" 1906.21.I.
Vēlāk laikrakstā publicēts jau lielāks apcerējums – "Par Piterburgas latvīšu muzikalisku bīdreibu", stāsts par 1905. gada revolūciju – "Vylku Jākups", kā arī vairāki atdzejojumi no poļu un krievu valodas.

Tulkojis un lokalizējis poļu un krievu rakstnieku lugas, dažas no tām – "Katreite", "Pādējī divi rubli", "Odums un Īva" bija ļoti populāras un daudzkārt izrādītas. Tulkojis D. Bončkovska liturģijas izdevumu "Eisa katōļu ceremoniju izskaidrōšona" (1907, atk. 1908).

Sastādītās grāmatas
1908: kopā ar prof. Jāni Endzelīnu sastādījis "Latvīšu volūdas gramatiku" (Pēterburgā, krievu valodā autora izdevumā)
1908: kopā ar F. Obšteinu sastādījis dziesmu krājumu "Dzīsmu vōceleite"
1914: sastādījis un izdevis pirmo latgaliešu dzejas antoloģiju "Kūkle" (1914). Tajā ievietoti arī vairāki Skrindas oriģināldzejoļi, piemēram, "Vijoleite", "Rudiņs", kas ir vieni no pirmajiem mākslinieciski nozīmīgajiem dzejoļiem latgaliešu literatūrā.

Folkloras vākšana un teikšana
1900. gadā Emilis Melngailis pierakstījis no Ontona Skrindas pirmos zināmos latgaliešu daudzbalsības paraugus (dziesmas "Kam maņ beja bolta puke", "Kam, māmeņa, tu audzēji"), kas stipri ietekmēja visu turpmāko Emiļa Melngaiļa mūzikas harmonisko valodu.

"Dr. Ontōns Skrynda atstōja pateikamu īspaidu, beja
saticeigs ar cylvākim, dzeives prīceigs un laipnys pret vysim, voi tys byutu
bogōts, voi nobogs, voi kaids īvārojams veirs, voi vīnkōršs ciļvēceņš.

Žeidu ōrsti napījēme sovas tautas tryiceigūs pacientus, kas naspēja jim moksōt.
Tōpēc žeidu nobogi lyudze Dr. Skryndu, lai jim paleidz un jys jim snēdze
paleidzeibu bez atleidzeibas. Jo kaidam gadejōs pēški saslimt naktī, tod nivīna
doktora navarēja izalyugt, lai ītu pi sliminīka, bet Dr. Skrynda gōja bez
īrunas nakts vydā un nabogim paleidzēja bez moksas. [..]

Kad vajadzēja dreiži izškērt kaidu jautōjumu, Dr. Skrynda ilgi nagudrōja un
nasašaubēja izlemt. Nanūteikteiba, šaubeišonōs un vylcynōšonōs jam beja sveša.
Jys beja drūšs un paļōveigs un kū beja nūlēmis dareit, tū izvede leidz golam.
Apsajemšona un nūteikteiba beja jō rakstura īpašeibas un sovam dorbam jys pīsakēre
ar sirdi un dvēseli.

Sabīdreibā beja jautrys, vīseibōs veiklys dejōtōjs, stōsteja anektodus tai, ka
mes mōjinīki smējōmēs lūceidamīs."

Helēna
Skrinda atmiņās par Ontonu Skrindu. Dzeive, Nr. 88, 01.03.1968, 6. lpp.

Ceļaveirs, Leidumnīks

Antons Skrinda, Ontōns Skrynda

Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Bijis aktīvs laikraksta "Drywa" līdzstrādnieks, pielikuma "Drywas kalendārs" izdevējs (1914–1918).

Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
Strādājis par latviešu valodas skolotāju Sv. Katrīnas draudzes proģimnāzijā.

1910–1912
Kanska
Bijis 32. Sibīrijas strēlnieku pulka ārsts Kanskā.

1912–1913
Ņižņeudinska
Ārsts Ņižņeudinskā.

1913–1914
Rēzekne
No 1913. gada ārsts Rēzeknē.

Sanktpēterburga
Darbojies Sanktpēterburgas latgaliešu skolu jaunatnes pulciņā "Gunkurs".

Pēterpils latviešu muzikālā biedrība
Sanktpēterburga
Darbojies Pēterburgas latviešu muzikālajā biedrībā.

Biedrība "Gaisma"
Bijis biedrības "Gaisma" priekšnieks.

1888–1891
Līksnas pagastskola
Līksnas pagasts

1891–1901
Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
Mācījies Sv. Katrīnas proģimnāzijā Pēterburgā.

1901–1902
Pēterburgas 8. ģimnāzija
Sanktpēterburga
Ar sudraba medaļu beidzis Pēterburgas 8. ģimnāziju.

1902–1905
Pēterpils Kara medicīnas akadēmija
Sanktpēterburga
Studējis Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā.

1905–1906
Bernes Universitāte
Hochschulstrasse 6, Bern
Studējis medicīnu Bernes universitātē.

1906–1909
Pēterpils Kara medicīnas akadēmija
Sanktpēterburga
Turpinājis studijas Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā.

1910
1910. gadā ieguvis ārsta grādu.

1905
Šveice
Pēc 1905. gada revolūcijas emigrējis uz Šveici.

1914–1917
Ukraina
No 1914. līdz 1917. gadam kā frontes vecākais ārsts piedalījās kaujās Krievijas-Vācijas un Krievijas-Austroungārijas frontēs. 1917. gada kampaņas laikā Ukrainas rietumos krita vācu gūstā.

1918
Rēzekne
1918. gadā atgriezies Rēzeknē.

07.09.1975
Rēzeknes katoļu kapi
Rēzeknes Miera ielas kapos uzstādīts tēlnieka Bērtuļa Buļa veidots piemineklis brāļiem Skrindām.

16.06.1996
Skrindu dzimtas muzejs
Vabale
1996. gada 28. martā dibināts Skrindu dzimtas muzejs; atklāts un iesvētīts 1996. gada 16. jūnijā.

Rēzeknes katoļu kapi