Kārlis Stālbergs

Kārlis Stālbergs dzimis Bērzu muižas, tagad - Bērzes pagastā kādas mazmuižas kalpa Indriķa un viņa sievas Ilzes ģimenē; pirms 1858. gada ģimene ar trim dēliem - Kārli, Indriķi un Ansi - pārgājusi uz Jelgavu "pilsētas strādnieku okladā". 1861. gadā Kārlis Stālbergs pārrakstīts no strādnieku oklada pilsoņu okladā.
Jānis Misiņš. Izlase. Rīga: LPSR ZA izdevniecība, 1962, 135.lpp.
Kārlis Stālbergs ir bijis precējies, ģimenē audzis dēls.

Publikācijas presē (izlase)

Oriģināldzeja
1861: Brīvestības pasludināšana. Mājas Viesis, nr. 22
1862: Balta puķe. Mājas Viesis, nr. 35
1862: Tūkstošu gadu svētkos 8tā septembrī 1862. Mājas Viesis, nr.37.
1867: Vecītis novakarā. Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 43.
1868: Dziedāt visiem brīv. Sapnis [atdzejojums]. Visu staltākā pils. Draugs un Biedris II.g.20.
1875: Nakts klusums. Baltijas Vēstnesis, nr. 30.
1879: Latvju Olimpa kopējam [veltījums Auseklim, aizejot mūžībā]. Rīgas Lapa, nr. 28.
1879: Lanaua dzejoļa "Pastenieks" tulkojums. Baltijas Vēstnesis, nr. 13.
1880: Boļeslavs. Latviešu kalenderis ar bildēm, 76. lpp.
1881: Tiesnesis. Latviešu kalenderis ar bildēm, 39.-41. lpp.
1881: Senāk un tagad. Pagalms, nr. 2.
1881: Pacietībai. Pagalms, nr. 5.
1881: Dzīvības pavasars. Pagalms, nr. 7.
1881: Grūdien. Pēc leiša tautas dziesmas. Latviešu kalenderis ar bildēm, 16.lpp.
1882: Pastarīte. Sērdienītis [parafrāzes par latviešu tautasdziesmām]. Sērdienīte. Nepastāvība. Līgaviņas acis. Pastāvīga mīlestība. Pēc leišu tautasdziesmas. Pavasara vakars. Pie mērķa. Latviešu Tautas kalendārs, 59., 66., 79., 92. lpp.
1884: Pērkons peklē. Dievu teika. Latviešu Tautas kalendārs, 55.-59. lpp.
1885: Gana taure. Tač` citād` gadījās. Tautas vīzē. Latviešu Tautas kalendārs, 25., 60., 76.lpp.
1886: Bērns. Latviešu Tautas kalendārs, 39.-41.lpp.
1887: Šķiršanās. Latviešu Tautas kalendārs, 28. lpp.
1888: Bez rūpēm. Brīnišķīga grāmata [pēc persiešu dzejas motīva]. Klausies jel ko ļaudis teic. Rozīte. Latviešu Tautas kalendārs. 72.lpp.
1889: Ai, zinātu, cik skaista tu. Daudz sapņu. Drīz nonīka un nomira [pēc Heines motīva]. Jūra vakarā. Kad tev acīs ieskatos. Ko tev vēlēšu? Labu nakti, mīļais bērns! Līgavas slava. Mīlestība. Rožu krūmā paslēpta. Rožu smarža. Ziedons. Skumīgā. Tevi pieminu, kad saules stari. Tik tev. Cīrulītis. Latviešu Tautas kalendārs, 44., 51., 67., 73., 79., 93.-95. lpp.

Īsproza
1881: Pie Sīrupa. Joku stāsts. Konterbantnieka meita. Dubultos. Latviešu kalenderis ar bildēm, 1.-16. lpp., 17.-39.lpp.; 42.-52.lpp.
1881: Ciemu karš [Šaumbergera stāsta tulkojums]. Pagalms, nr. 1.-7.
1881: Joki. Pagalms, nr. 1.
1881: Prātvēdera ievērojumi. Pagalms, nr. 4.
1882: Trīs zagļi. Latviešu Tautas kalendārs, 80.-82. lpp.
1885: Mazi cēloņi. Humoristīgs dubultstāsts [H.Čokes īsprozas tulkojums]. Latviešu Tautas kalendārs, 26.-60.lpp.
1888: Zemnieks un muižnieks. Mūsu laiku stāsts. Latviešu Tautas kalendārs. 33.-58. lpp.
1889: Notecējuse veksele. Latviešu Tautas kalendārs, 68.-73.lpp.

Viencēliens un divcēliens
1883: Gaidīts un sagaidīts. Skatu spēle vienā cēlienā. Latviešu Tautas kalendārs, 58.-64.lpp.
1884: Ražons precībās. Dziesmu spēle divi cēlienos. Latviešu Tautas kalendārs, 90.-98.lpp.

Populārzinātniskas publikācijas, grāmatu reklāmas, recenzijas u.c.
1866: Liec vērā [aicinājums parakstīties Stālberga izdodamajiem cittautu klasiķu tulkojumiem]. Mājas Viesis, nr. 52.
1868: Par jūru un viņas iedzīvotājiem. Draugs un Biedris, nr.1., 2.
1876: Kaudzītes Matīsa kungam [par "Elīzes Polko" tulkojuma likteni]. Pasaule un Daba, nr.7
1876: Mūsu lasītājiem [ziņa, ka laikraksts pārtrauc iznākt]. Pasaule un Daba, nr. 10, 12.
1881: Cilvēka dzīvība. Latviešu kalenderis ar bildēm, 53.-55. lpp.
1881. Tautas barība [pēc A.Bernsteina]. Pagalms, nr. 1.-5., 7.
1881: Zemnieka kāzas Somijā. Pagalms, nr. 5
1881: Mazi zemkopji. Pagalms, nr. 9.
1882: Ārpus zemes lodes ieņemts stāvoklis. Latviešu Tautas kalendārs, 60.-66. lpp.
1882: Tērviete. Latviešu Tautas kalendārs, 67.-70.lpp.
1884: Kalendāru lietā [atbilde Ād.Alunānam]. Balss, nr.52.
1885: Gāju zvaigznes. Latviešu Tautas kalendārs, 76.-78.lpp.
1886: Politisks pārskats par pagājušo gadu (no 1.sept. 1884. līdz 1. augustam 1885). Latviešu Tautas kalendārs, 31.-34.lpp.
1886: Pasauļu gads. Latviešu Tautas kalendārs, 37.-38. lpp.
1886: Juris Māters [nekrologs, ar ģīmetni]. Latviešu Tautas kalendārs, 28. lpp.
1887: Priekš 25 gadiem [atmiņas par Kr.Baronu ar viņa ģīmetni]. Latviešu Tautas kalendārs, 30.-31.lpp.
1887: Jauna ievērojama grāmata [par Fr.Veinberga "Iz latviešu-leišu vēstures". Latviešu tautas kalendārs, 63.lpp.
1887: Kaspars Biezbārdis [nekrologs, ar ģīmetni]. Latviešu Tautas kalendārs, 64.-68.lpp.
1887: Politisks pārskats (no 1.aug.1885. līdz 1.sept. 1886). Latviešu Tautas kalendārs, 68.-72.lpp.
1887: Merķeļa kapa piemiņas zīme Katla kalnā [ar attēlu]. Latviešu Tautas kalendārs, 33.lpp.
1888: Par gaisa pareģošanu. Latviešu Tautas kalendārs, 28.-32.lpp.
1889: Kāds gandrīz piemirsts latviešu draugs [par Ivanu Himileru (Hümüller), ar ģīmetni]. Latviešu Tautas kalendārs, 33.-38.lpp.
1889: Skaitļu noslēpumi. Latviešu Tautas kalendārs, 39.-44.lpp.

Polemikas
1872: Frīdemanis. Manfreds [Stalberga tulkojumā]. Baltijas Vēstnesis, nr. 30, 35 un pretraksts: Frīdemaņa kungam [atbilde uz kritiku par Bairona "Manfreda" tulkojumu]. Mājas Viesis, nr. 33 un 38.
1887: Atbilde A.Bīlenšteinam un Latviešu Avīzēm [par latviešu personvārdiem "Latviešu Tautas kalendārā]. Latviešu Tautas kalendārs 1887, 56.-61.lpp.
1889: Vēl kāds vārds strīdus lietā ar mācītāju Dr. A. Bīlenšteinu [paskaidrojums par konfliktu ar Bīlenšteinu, t.sk. Bīlenšteina rakstiem "Latviešu Avīzēs" (1885, nr. 39., 40)]. Latviešu Tautas kalendārs. 82.-84.lpp.
1889: Ansiņ, kur stabulīte? [Atbilde Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļai uz viņas kritiku par "Latviešu Tautas kalendāru"]. Latviešu Tautas kalendārs, 42.-50.lpp.

Izdevumi grāmatās

Oriģināldzeja
1879: Latviešu kritiks: šā laika pasaka [polemiska satīra par Baltijas vācu [A.Bīlenšteina] trūcīgajām latviešu valodas zināšanām un vēršanos pret latviešu kultūru]. Jelgava.

Krievijas vēsture
1877: Krievijas vēsture, pirmā daļa. No Krievijas dibināšanas līdz juku laikiem. Rīga: Brāļi Buši.

Daiļliteratūras tulkojumi
1858: Don Ramiro [H.Heines atdzejojums]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens. 2.izd. 1864., 3. izd. 1866.
1859: Lejasciema mācītājs un viņa draugs pie baznīctiesas [F.V.F.Ertela (Örtel) stāsta tulkojums]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
1862: Bagātības laime: stāsts tautas brāļiem par derīgu laika kavēkli. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1863: Mīlestības laime: stāsts par derīgu laika kavēkli. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1863: Anna: zviedru teika 5 dziedājumos [N. Lēnava atdzejojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls, 2. izd.1868, 3.izd. 1878.
1863: Kažoka svārki: stāsts par derīgu laika kavēkli. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1867: Fr. f. Šillera Vallenšteins: teātra spēle. Jelgava: C.Stālbergs.
1867: Hera un Leandars: pēc grieķu dziesminieka Museus no C.Stālberg. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1867: Priekiem: vīna dziesma. Pēc vācu dziesminieka Friedrich von Schiller (..) latviešu dziedātājiem dāvināts. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1878-1879: Tūkstoš un viena nakts: arabiešu stāsti. 3 sējumos. Jelgava: Stefenhāgens un dēls
1879: Rolands: stāstu dziesmas no Ludviga Ūlanda [balāžu atdzejojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1879: Togenburgas Īda: šveicu teika [Gustava Švaba (Schwab, 1792-1850) stāsts]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1879: Puķu kurvītis: stāsts iz Kristapa fon Šmidt`a rakstiem. Jelgava: Šablovskis; 2.izd.1886.
1879: Mazais bēglis Ludviķis: stāsts [K.Šmida (Schmid, Christoph von, 1768-1854) garstāsts]. Jelgava: Zīslāks.
1880: Ziemeļa Robinsons Ivans Gimkovs un viņa biedri. Jelgava: Zīslaks.
1881: Akmiņa sirds: Vilhelma Haufa pasaka. Jelgava: Zīslaks.
1886: Priežu kalna roze: stāsts, ko veciem un jauniem brīvi tulkojis K. Stālbergs [K.Šmida garstāsts]. Jelgava: Šablovskis.
1887: Kalifs Stārks: pasaka pēc Vilhelma Haufa. Jelgava: Zīslaks.
1888: Stāsts par mazo Muku [V.Haufa pasaka]. Jelgava: Zīslaks.


Kārļa Stālberga dibinātā sērija "Cittautu rakstnieki"
1867: Cittautu rakstnieki. Pirmā daļa. I Vācu dziesminieks Fr.v.Šillers. Vallenšteins. Teātra spēle. Pirmā daļa (Prologs. Valenšteina lēģeris). Jelgava: Stālbergs.
1867: Cittautu rakstnieki. Pirmā daļa. II Germānija un Svevija. Grāmatiņa, ko sarakstījis Gajs Kornēlis Takits un iz latīņu valodas pārtulkojis Kaspars Biezbārdis. Rīga: Stālbergs.
b.g.: Cittautu rakstnieki. Pirmā daļa. III 1. Fr.v.Šillera Pulksteņa dziesma, ko svabadi pārtulkojis Kaspar Biezbārdis. 2. Fr.v.Šillera Pulksteņa dziesma, svabadi pārskandināta no Fr. Treulanda.
1871: Cittautu rakstnieki. Pirmā daļa IV Angļu dziesminieks Lord Bairon (Byron). Manfreds (tulk. K.Stālbergs). Ar Lord Bairona ģīmetni. Rīga: K. Stālbergs.


Darbība kalendārniecībā un avīžniecībā
1868-1869.31.12.: Baltijas Vēstnesis. Rīga: K. Stālbergs.
1869: Rokas kalendārs uz 1870. gadu. Rīga: K. Stālbergs
1870-1873: Рижский Вестник [avīze krievu valodā "Rižskij Vestņik"]. Rīga: Krievu un latviešu grāmatu un bilžu spiestava [K. Stālbergs].
1871: Vidzemes un Kurzemes kalendārs, 1872. Rīga: K. Stālbergs.
1872-1874: Baltische Zeitung: Wochenschrift [laikraksts, red. Fr. Veinbergs]. Rīga: K. Stālbergs.
1881-1888: Latviešu Tautas kalendārs. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1885-1886: Pasaule un Daba [laikraksts, red. K. Biezbārdis]. Rīga: K. Stālbergs


Recenzijas par Stālberga tulkojumu un sarīkoto "Manfreda" izrādi:
1872: Locales. Rigasche Zeitung, 15.03.; 25.03.
1872: Locales. Zeitung für Stadt und Land, 7.03.
1872: Frīdemann. II Pārspriedumi un apraksti. Baltijas Vēstnesis, 26.07.
1872: K. Stālberg. Frīdemana kungam. Mājas Viesis, 12.08.
1872: A.T. II Pārspriedumi un apraksti. Baltijas Vēstnesis, 30.08.

Ievērojama persona Latviešu biedrībā bija grāmatspiestuves īpašnieks Štālbergs, cilvēks ar ļoti attīstītu pašapziņu. Bet pēdējā viņu padarīja bieži augstprātīgu un uzpūtīgu un pamudināja to ķerties pie uzņēmumiem, kādi tam nebūt nebij pa spēkam. Tā starp citu viņš arī iespiedis Šillera "Walleinsteins Lager" un Bairona (Byron) "Manfred" paša tulkojumā, kuri, kaut gan no izveicīgākas rokas izlaboti, tomēr bija ļoti vidēja labuma darbi. (..) Viņā [Štālbergā] radās nelaimīgā ideja izrādīt Bairona "Manfredu"savā paša tulkojumā un lai izgāšanās būtu pilnīgāka, viņš pats, kas nekad vēl uz skatuves nebija bijis, tēloja titullomu!! (..) Nejauši tai laikā ieradās Rīgā Vācijas ievērojamākais daiļrunātājs Rudolfs Ženē (Genée). Un piepildījās tas, ko es ar bailēm biju paredzējis: Ženē ieradās personīgi uz latviešu "Manfreda" izrādi. Gandrīz vai lieki aizrādīt, ka spēlēts tika zem katras kritikas (..). Manfreds parādījās uz skatuves kā nožēlojama figūra. Viņa fantastiskais kostīms, aizņemts no masku kostīmu izīrētāja, bija netīrs un saburzīts. Monotonā balsī un ar pavisam aplamu uzsvaru viņš savu lomu mehāniski norunāja, atbalstīdamies uz "aktieriem", kuri visi bez izņēmuma svinēja savu pirmo debiju un tamdēļ arī lielākā vai mazākā mērā uzbudināti trīcēja un čukstēja pilnīgi nesaprotamas lietas. (..) mani pārņēma grūti aprakstāmas jūtas: viss ienaids bija vērsts pret šiem ļaudīm uz skatuves, kas mūs bez žēlastības Ženē pavadībā ieradušos vācu tautības viesu acīs padarīja smieklīgus (..). Par nožēlošanu nebiju maldījies. Tiklīdz Ženē bija nobeidzis savu ceļojumu pa Baltiju un atgriezies Vācijā, tūlīt parādījās kādā laikrakstā raksts "Manfreds pie Daugavas"; šai rakstā tika atreferēta priekš mums latviešiem nebūt ne glaimojošā veidā Štālberga "Manfred" izrāde Latviešu biedrībā (..). Novērtēdams latvju tautu, viņš nāca pie slēdziena par tās neattīstību un garīgo spēju trūkumu.
Ādolfa Alunāna atmiņas par latviešu teātra izcelšanos. Tulk. Valeska Allunan. Rīga, 1924, 28. lpp.

Kad šī biedrība sarīkoja priekšlasījumu vakarus, K. Stālberģis pie tiem piedalījās ar plašu priekšnesumu par "jūru un viņas iedzīvotājiem"(1868. gada 7. aprīlī). Kad bija nodomāts izrādīt pirmo latviešu teātri - K. Stālberģis bija īstais teātra rīkotājs. Viņa dzīvoklī, zem viņa uzraudzības tika sagatavots Stendera "Žūpu Bērtulis" un viņam tituļa lomā līdzspēlējot, 1868. gada 2. jūnijā izrādīts. K. Stālberģa vārdu atrodam arī to 36 vīru starpā, kas parakstīja augstai valdībai iesniedzamus "Rīgas Latviešu Biedrības likumus." K. Stālberģis tad arī pēc biedrības apstiprināšanas tika iecelts par runas vīru.
Kārlis Stālberģis [nekrologs]. Tēvija, nr. 13 (29.03.1895).

Stālberga personā redzam īstu sava laika censoni, kas, būdams gan bez plašākas izglītības un dažureiz kļūdīdamies, tomēr centies vienmēr dot labus rakstus, izdot nopietnas un vērtīgas grāmatas un rosīgi darboties savas latviešu tautas kultūras un gara dzīvē.
Jānis Misiņš. Latvijas grāmatrūpniecība un grāmatrūpnieki. Materiāli Latvijas grāmatniecības vēsturei. Latvju Grāmatnieks, nr. 3 (15.11.1943), 25. lpp.

Viņš [Stālbergs] ir ne tikai viens no pašiem pirmajiem latviešu grāmatizdevējiem, bet arī pirmais, par kuru varam teikt, ka viņa darbībai ir sava programma, kas galvenokārt izpaudās cittautu klasikas tulkošanā un izdošanā latviešu valodā, kā arī zināmi progresīvi centieni, jo K. Stālbergs pieslējās jaunlatviešu kustībai, ar savu progresīvo ievirzi izdodamās literatūras sortimentā veicinot jaunlatviešu autoru un pasaules klasiskās literatūras darbu izplatīšanos tautā.
Fr. Rancāns. Piezīmes par Jāņa Misiņa darbiem grāmatniecības jautājumos. No: Jānis Misiņš. Izlase. Rīga: LPSR ZA izdevniecība, 1962, 165. lpp.

K. Stālberga izdevumu skaits nav liels, bet, atšķirībā no H. Alunāna devuma, tie ir tikai pilni graudi - viņš nav izdevis gandrīz nevienu nevērtīgu grāmatu. Viņu nepārtraukti vajāja neveiksmes tirdznieciskos darījumos, taču viņš bija izdevējs ar noteiktu darbības programmu, ar augstiem kultūras ideāliem un tāliem mērķiem. Daļai no viņa izdevumiem tolaik trūka pircēju, tāpēc pietrūka līdzekļu darba turpināšanai. Darbodamies latviešu profesionālās grāmatizdošanas rītausmā, K. Stālbergs idejiski aizsteidzās priekšā savam laikam.
Silvija Liniņa. Izdevēji Heinrihs Alunāns un Kārlis Stālbergs. Rīga: LU, 1968, 31.lpp.

grāmatizdevējs
tulkotājs

Stālberģis

C. St-g., Titāns, Viesulis

1861–1866
Kurzemes guberņas tipogrāfija
Lielā iela 2, Jelgava
Iespējams, mācījies par burtlici; laiks nav precizēts. Ziņa no: Jānis Misiņš. Materiāli grāmatniecības vēsturei. No: Jānis Misiņš. Izlase. Rīga: LPSR ZAI, 1962, 135.lpp.

12.1868–31.12.1869
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Izdevējs, dažu publikāciju autors

1869–1874
Kārļa Stālberga apgāds
Grēcinieku iela, Rīga
Ar grāmatizdošanu sācis nodarboties 1867. gadā, bet 1869. gadā nopircis savu spiestuvi Rīgā. Apgāds vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu Rīgā. Sīkāk par to:https://www.literatura.lv/lv/collection/Karla-Stal...

1875–1876
Laikraksts "Pasaule un Daba"
Rīga
izdevējs, dažu publikāciju autors

1881–1893
Zīslaka apgāds
Jelgava
Darbinieks

1881–1883
Žurnāls "Pagalms" (1881–1883)
Redakcijas darbinieks

1868–1895
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Viens no biedrības dibinātājiem, runas vīrs, arī tās priekšteces "Biedrības priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem" dalībnieks un pirmās Rīgas latviešu izrādes "Žūpu Bērtulis" (2.06.1868) rīkotājiem - uzrunas teicējs un Žūpu Bērtuļa lomas atveidotājs.

1881–1895
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Rīko teātra izrādes, popularizē latviešu literatūru. Jelgavā bijis arī Māteru Jura bāreņu bazāra izlozēšanas komitejas (to izrīko Bramberģu labdarības biedrība) priekšnieks.No: -ns. Kārlis Stālbergs [nekrologs]. Latviešu Avīzes, nr. 14 (05.04.1895).

1881–1895
Jelgava
Pārnāk no Rīgas uz patstāvīgu dzīvi Jelgavā, darbojas grāmatniecībā un popularizē teātra spēlēšanu.

07.04.1895
Jelgava
Apglabāts pēc v.st. 26.03. Jelgavas Jāņa kapos.