Kārļa Stālberga apgāds
Kārļa Stālberga (arī Štālbergs, Štālberģis, Stālberģis, 1837-1895) grāmatu apgāds. Stālbergs ir pirmais latvieties - spiestuves īpašnieks, viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu izdevējiem, lasāmbibliotēkas īpašnieks. Amatu apguvis pie J.F. Stefenhāgena Jelgavā.
1867. gadā izdevējdarbību sāk ar sēriju "Citu tautu rakstnieki", ar paša tulkotu F. Šillera lugu triloģijas “Vallenšteins” 1. daļu “Vallenšteina lēģeris”. Pārcēlies uz Rīgu, aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, par tās biedru saziedoto naudu iegādājās spiestuvi ar veikalu Sudmalu (tag. Dzirnavu) ielā 22. 187l Stālbergs pārgāja uz Zinderu (Grēcnieku) ielu, l873 - uz Kaļķu ielu, pēc spiestuves pārdošanas tirgoja grāmatas Vēveru (Audēju) ielā 11. Šī pirmā latviešiem piederošā spiestuve sāka darboties 1869; kopš 1870, kad Stālbergs nomāja kādas vācu avīzes tipogrāfiju, viņa uzņēmums saucās “Krievu un latviešu grāmatu un bilžu spiestava” Tajā iespieda arī avīzi “Baltijas Vēstnesis” un citu apgādu grāmatas. Spiestuvē strādāja Laubes Indriķis.
Stālbergs apgādāja un iespieda apmēram 30 grāmatas latviešu valodā. Sēriju “Citu tautu rakstnieki” turpināja Tacita un Šillera darbi K. Biezbārža tulkojumā, Dž. Bairona “Manfreds” paša Stālberga tulkojumā (1869-1871). Jaunlatviešu ideoloģija atbalsojās K. Biezbārža apcerē “Mūsu valoda un viņas rakstība” (1869), J. G. Kola darba “Die deutsch-russischen Ostseeprovinzen” fragmentā “Leiši un latvieši” (1871), mēģinājumā izdot G. Merķeļa “Vanemu Imantu”; S. apgādājis arī K. Valdemāra, A. Spāģa, K. Biezbārža ģīmetnes litogrāfijas tehnikā. Starp oriģināliteratūras darbiem nozīmīgākie ir Kaudzītes Matīsa “Dziesmiņas”(l. d. 1872) un Ausekļa “Dzeijas” (1873). Konsekventi ieturot kursu uz vērtīgu literatūru, S. nonāca materiālās grūtībās, 1874 spiestuvi pārdeva brāļiem Bušiem^ un atgriezās Jelgavā, sāka darbu E. Zīslaka firmā. Kopā ar K. Biezbārdi vēl izdeva laikrakstu “Pasaule un Daba” (1875-1876), patstāvīgi savu “Titāna Viesuļa Latviešu tautas kalendāru” ( 1882-1889) .