Kārlis Rasiņš

Dzimis Ērgļu draudzes skolas skolotāja un ērģelnieka Kārļa Rasiņa ģimenē. Māte – mūziķu Jurjānu māsa Anna Jurjāne.
Brālis Pauls Rasiņš (1893–1971), pēc izglītības mērnieks, beidzis mērniecības skolu Kurskā, Krievijā. Latvijas laikā bijis vairākkārtējs čempions dažādās šaušanas disciplīnās, pārstāvējis Latviju starptautiskās šaušanas sacīkstēs Romā un citviet, iegūstot godalgas un apbalvojumus, kā arī trenējis jauno paaudzi. Trimdā Kanādā, vadījis savu būvuzņēmumu, darbojies Latviešu kredītsabiedrību apvienības valdē, veicis Latviešu banku kalendāra redaktora pienākumus.

1931. gada 23. maijā Kārlis Rasiņš apprecējies ar Annu Otīliju Dīriķi (1888–1969).

Izdevējdarbība
1926. gadā nodibinājis grāmatu apgādu "Literatūra", kas Latvijā darbojies līdz 1944. gadam.
Līdz 1940.
gadam izdotas 163 grāmatas, no tām 91 latviešu un 72 krievu
valodā, savukārt vācu okupācijas laikā vēl vismaz 34 grāmatas, pārsvarā daiļliteratūra un mākslas izdevumi.

Nozīmīgi Rasiņa izdevumi
"Latvju tautas daiņas" (1–12, 1928–1932, 10 000 eksemplāros J. Endzelīna red., R. Klaustiņa sakārt.)
"Latvju literatūras vēsture" (1–6, 1935–1937, L. Bērziņa red., 5000 eksemplāros)
"Latvju tautas anekdotes" (1–4, 1929–1930, Birkerta red.),
"Latvijas atbrīvošanas kara vēsture" (1–2, 1938, M. Peniķa red.),
brāļu Kaudzīšu Raksti (1–6, 1939–1941),
A. Grīna, Valda kopotie raksti u. c.

Latvijas laikā Kārlis Rasiņš izdevis arī žurnālus "Daile" un "Spārnotā Latvija".

1944. gadā devies trimdā uz Zviedriju. Otrā pasaules kara dēļ neizdotas palika sagatavotās grāmatas, to vidū kapteiņa Malvesa sarakstītā "Latviešu kuģniecības vēsture", "Latviešu dziesmu svētku vēsture" ar profesora J. Vītola ievadvārdiem, "Latviešu kultūras vēsture". Bija iesākts sagatavot kapitāldarbus par latviešu operas un baleta vēsturi un par dainu zinātni.
1957. gadā Kanādā atsācis apgāda darbu, tomēr izdotas tikai pāris grāmatas un kalendārs. Izdoto grāmatu vidū komponista Jāņa Cīruļa memuāri "Muzikanta piezīmes" (1961).

"Diezgan sīvajā konkurencē, kādā vajadzēja darboties
Latvijas valsts laika grāmatniekiem, Rasiņš atteicās no izdevumiem, kam gaidāms
ātrs noiets. Apgāda mērķis bija laist klajā latviešu kultūrai nepieciešamus
kapitāldarbus. Tā radās grandiozais "Latvju tautas dainu" izdevums 12 sējumos,
kas J. Endzelīna un R. Klaustiņa redakcijā centās mūsu dainu folkloru sniegt
jaunā sistēmā, atkāpjoties no Barona sakārtojuma. Galvenais – šai izdevumā
daudz vērtīgu rakstu par dainoloģijas jautājumiem. Nākamais lielizdevums – "Latviešu literatūras vēsture" 6 sējumos prof. L. Bērziņa virsredakcijā. Tiklīdz
tā bija pabeigta, tā Rasiņa apgāds sāka iespiest "Latvijas atbrīvošanas kara
vēsturi", kas iznāca 2 pamatīgos sējumos.


Ar pateicību Kārli Rasiņu kā izdevēju atcerēsies vairāki
baltu filologi, kam studijas sākās ap 20. gadu beigām. Proti, Rasiņš toreiz
mēdza šos jaunekļus visādā veidā iesaistīt sava apgāda darbā. Tā radās studijām
nepieciešamais atbalsts un bez tam izdevība likt lietā savas zināšanas, kaut
tās ne katrreiz bija jau nobriedušas."


Rdz. Vīrs, ko atceras ar pateicību. Latvija, Nr. 24,
30.06.1956, 4. lpp.

"Laiks ap 1926. gadu bija tas, kad mūsu grāmatu tirgus bija stipri satricināts ar tā saukto lēto sēriju plūdiem. Rasiņš no šīs sistēmas paņēma to labāko – principu, lai grāmata nebūtu dārga un lai tā ietu pie lasītāja – deva savām vērtīgajām grāmatām elegantu ārējo ietērpu un – iekaroja lasītāju uzticību. Tagad viņa izdevniecībai jau sen ir tā cienījamā reputācija, ka ar "Literātūras" vārdu vien pietiek, lai zinātu, ka šī grāmata nepievils. [..]
K. Rasiņu kā izdevēju nav vilinājušas sīkas lietas, bet viņš arvien izvēlējies savām spējām kaut ko lielāku, grūtāk veicamu un monumentālāku. Viņa vērība pa laikam saistījusies ap tautas mākslas un vēstures jautājumiem, un viņa līdzstrādnieku saimē redzam mūsu ievērojamākos zinātniekus, rakstniekus un kultūras darbiniekus."
K. Rs. Grāmatizdevēja K. Rasiņa 50 mūža gadi. Rīts, Nr. 155, 06.06.1936, 8. lpp.

"Latviešu, vācu, zviedru izdevēju virknē, ar kuriem man
bijis jāsastrādā, P. Rasiņš* bija viens no korektākajiem un dāsnākiem. Savā
apgādā viņš ieturēja stingru kultūras principu: grāmata nav apdrukāts papīrs,
bet vērtīga gara manta, un autors nav izmantojama persona, bet gara darbinieks,
kam kā katram strādniekam jāsaņem kārtīga alga. [..]


Nekad neaizmirsīšu, kā P. Rasiņš**, kas agrāk nekā mēs bija
ieradies Zviedrijā, mūs 1946. gadā saņēma svešajā zemē un cik sirsnīgi viņš
palīdzēja nokārtot pirmo, gaužām sarežģīto dzīves posmu, kaut gan pats šai
zemē, kurā nekad nav iedzīvojies, toreiz vēl bija pilnīgi svešinieks. Atceros,
viņš mūs apciemoja Karlskronas karantīnā, atnesa šokolādi un apelsīnus. Vācijas
pēckara izmocītiem bēgļiem, mums šie gardumi likās kā paradīzes manta. Toreiz
šķita tīri neaptverami, ka ir zeme, kur vienkārši var ieiet veikalā un nopirkt
kārojamus gardumus."


Zenta Mauriņa. Sveiciens P. Rasiņam, latviešu labietim. Latvija
Amerikā, Nr. 61, 30.07.1960, 3. lpp.


* ** Kļūda tekstā; domāts Paula Rasiņa brālis Kārlis Rasiņš.

"[..] Kā neskaitāmi citi viņa laika biedri, arī Kārlis
Rasiņš bēgļu gaitās devās divas reizes. No Kaukāza viņš atgriezās dzimtenē, bet
otrais trimdas laiks sasniedzis jau gandrīz 30 gadus, ko aizgājējs pavadīja
Gēteborgā. Tikai pirms dažiem gadiem, kad grāmatu somas palika par smagām, viņš
pārtrauca turēt savu grāmatu galdu lielākajos latviešu sarīkojumos, ko bija darījis
no paša trimdas sākuma.


Kādreiz jaunībā nelaiķis bija sapņojis arī par dziedātāja
karjeru. Dziedājis Nacionālās operas korī, izpildījis arī vienu otru nelielu
lomu (piem., Oņeginā), bet Gēteborgā bija vietējā latviešu kora neatvietojams
balsts līdz pat lielajiem Ķelnes dziesmu svētkiem. Pašos svētkos viņš gan
nepiedalījās, bet korim sagatavoja svētku programmu, mēģinājumos centās
neiztrūkt. Jau Hamburgas dziesmu svētkos viņš bija vecākais dziedātājs."


A. K. Vecie ozoli lūzt. Grāmatrūpnieks Kārlis Rasiņš in
memoriam. Latvija, Nr. 28, 03.08.1974, 3. lpp.

Kārlis Andrejs Rasiņš

Jumurda
Mācījies Jumurdas pagasta skolā.

Ērgļu luterāņu draudzes skola
Ērgļi
Mācījies Ērgļu draudzes skolā.

Cēsu pilsētas skola
Cēsis
Mācījies Cēsu pilsētas skolā.

Rīga
Līdztekus grāmatveža darbam studējis dziedāšanu pie mātes brāļa Pāvula Jurjāna, dziedājis latviešu operas korī.

Rīga
Jaunībā strādājis Rīgā par grāmatvedi.

1915–1918
Maikopa
Pirmā pasaules kara sākumā Kārlis Rasiņš nonāca Kaukāzā, Maikopā, kur strādāja Viskrievijas zemstes savienībā.

1921–1923
Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
Rīga
Strādājis Rīgā laikrakstā "Brīvā Zeme" par administratoru.

1925–1926
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Rīga
Strādājis Rīgā laikrakstā "Rīgas Ziņas" par administratoru.

1926–1944
Kārļa Rasiņa apgāds "Literatūra"
Elizabetes iela 65, Rīga
1926. gadā nodibinājis grāmatu apgādu "Literatūra", kas darbojies līdz 1944. gadam. Apgādā pirmos tā pastāvēšanas gados strādāja arī brālis Pauls Rasiņš. Sākotnēji apgāds atradies Brīvības ielā 8, 30. gadu 2. pusē Elizabetes ielā 65.

1934
Žurnāls "Spārnotā Latvija"
1934. gadā noorganizējis aviācijas veicināšanas žurnāla "Spārnotā Latvija" izdošanu, bijis pirmais žurnāla atbildīgais redaktors.

1944–1957
Lunda
Līdz 1957. gadam strādājis vispirms vienu gadu Lundas, tad 12 gadus Gēteborgas bibliotēkā par arhīva darbinieku.

1944–1957
Gēteborga
Līdz 1957. gadam strādājis vispirms vienu gadu Lundas, tad 12 gadus Gēteborgas bibliotēkā par arhīva darbinieku.

1957
Kārļa Rasiņa apgāds "Literatūra"
Kanāda
1957. gadā Kanādā atsācis sava apgāda darbu, izdodams dažas grāmatas un kalendāru.

Piedalījies Aviācijas veicināšanas biedrības dibināšanā un bijis tās revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

Latvijas aerokluba mūža biedrs. Licis pamatus LAK cietušo biedru palīdzības fondam, ziedodams Ls 220.

1951
Gēteborga
Gēteborgas latviešu kora dalībnieks

1934–1936
Elizabetes iela, Rīga
Dzīvojis Elizabetes ielā 103, dz. 25.

08.09.1936
Elizabetes iela 65, Rīga
1936. gada 8. septembrī reģistrēta dzīvesvietas maiņa uz īres namu Elizabetes ielā 65; tolaik šeit atradās arī K. Rasiņa apgāds "Literatūra".

06.1960–05.1962
Toronto
22 mēnešus pavadījis Toronto, Kanādā, viesojoties brāļa Paula ģimenē. Vēlāk atgriežas pastāvīgajā dzīvesvietā Zviedrijā, Gēteborgā.

1969–1970
Kanāda
1969. gada otrajā pusē un 1970. gada sākumā septiņus mēnešus uzturējies ASV un Kanādā.

1944
Zviedrija

22.09.2013
Blaumaņa kapi
2013. gada 22. septembrī Blaumaņa kapos līdzās savam tēvam un māsai tika apglabātas no Zviedrijas atgādātās Kārļa Rasiņa un viņa sievas Annas Otīlijas Rasiņas pelnu urnas.

19.07.1974
Zviedrija
Pārpelnots, guldīts latviešu kapu kalniņā līdzās Annai Rasiņai.