Jānis Andžs Jurjāns

Jānis Andžs JURJĀNS (1830.20.I - 1879.27.IV) ir dzimis Meņģeļu māju saimnieka Andrieva Jurjāna brāļa Jura Jurjāna desmit bērnu ģimenē. Jānis Andžs Jurjāns ir mūziķu Andreja Jurjāna (1856-1922), Pāvula Jurjāna (1866-1948) un Jura Jurjāna (1861-1940), kā arī Pētera Jurjāna (1851-1900) tēva Andrieva brālis, precējies ar skolotāja Andža Rātmindera meitu Annu Rātminderi (1838-1887) un laulībā dzimst 4 bērni. Jānis Andžs Jurjāns ir arī Matīsa Kaudzītes un Antona Tullija svainis.

Profesionālā darbība1862-1879: ārsts Vecpiebalgā, Gostiņos un Jumurdā

Sabiedriskā darbība1862. 27.11. : pratinot Vecpiebalgas tiesnešus un vecākos, atklājas, ka Jurjāns palīdzējis sacerēt lūgumrakstu ķeizaram, lai samazinātu zemes nomu un ieviestu Krievijas agrārlikumu, žandarmērijas papīros figurē kā "sevišķi kvalificēts aģitators".
1863: kratīšana Jurjāna dzīvoklī, aizdomas, ka vietējo nemieru organizētājs
1869. 26.03.: viens no Vecpiebalgas dziedāšanas un lasīšanas (vēlāk - labdarības) biedrības dibinātājiem, turpmākajos piecos gados notur priekšlasījumus "Par dabu", "Par dabas brīnumiem un spēkiem", "Asins tecēšanas izskaidrojums (ar mikraskopu)" u.c. Biedrības ietvaros kopā ar Kronvalda Ati dibina Zinību komisiju
1870: 21.06.: piedalās pirmajos Vecpiebalgas dziedāšanas svētkos, dzied solo partiju Haidna oratorijā;
30.08.: piedalās pirmajā teātra izrādē Vecpiebalgā, spēlē Ezi Rūdolfa Hāna viencēlienā "Lakstīgala un brāļa meita"
1871: 9.02. un 24.06., 28.06: piedalās lugā "Rekrūšu atvadīšanās" Vectēva lomā un Hermaņa Ūdes lugas "Sulainis par dakteri" izrādē.
1872: 6.02. un 22. 02. piedalās Zigismunda Hābera lugas "Kāds brīdis kantorī" izrādē (Kuilišs vai Reibiņš) un Emīla Pola viencēlienā "Kurlais Krišus" (Klūdziņš), 29.02. spēlē Bērtuli izrādē "Divi varas" ;18.04. spēlē Dakteri Ludviga Holberga lugā "Žūpu Bērtulis"; 6.06. spēlē Ezi izrādē "Lakstīgala un brāļa meita".
1873: domājams, piedalās pirmajos Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā un Andža Rātmindera 50.gadu darba jubilejā kopā ar Stērstu Andreju izrāda "Skatu iz mednieku dzīves" un dzied kuplejas; 29.02. spēlē Klūdziņu lugā "Kurlais Krišus"
1874: 2.04.: kopā ar Andreju Pumpuru spēlē Bobčinski un Dobčinski Nikolaja Gogoļa komēdijas "Revidents" izrādē Vecpiebalgā. Spēlējis arī Dakteri Ludviga Holberga lugā "Žūpu Bērtulis".
Ziņas par lomām teātra izrādēs no latviešu laikrakstiem vietnē www.periodika.lv un Jāņa Poļa monogrāfijas "Teātra gājums Vecpiebalgā 1870-1005" (1995, 15.-16.lpp.)

Saiknes ar latviešu literātiem1858: atceļā no Tērbatas uz Dundagu pie Jurjāna Meņģeļos dzīvo Krišjānis Barons, kuru Jurjāns augstu vērtē viņa Heines atdzejojumu dēļ.
1869: nedēļu Jurjāna mājās viesojas Fricis Brīvzemnieks, kas Maskavas etnogrāfiskās biedrības uzdevumā apceļo Baltiju.
1877: publikācija "Baltijas Vēstnesī" par Kažoku Dāvja izrādi "Mērnieks".
Svainis un mīļš draugs Matīsam Kaudzītem.
Spraigi diskutē ar Kronvalda Ati un ir klāt pie viņa nāves gultas (1875).
Rosina literārajam darbam Andreju Pumpuru, Pumpurs izmanto Jurjāna plašo bibliotēku.
Pie Jurjāna Gostiņos viesojas Auseklis, ar kuru Jurjāns ir pazīstams jau no darba gadiem Piebalgā, iespējams, tieši Jurjāna rosināts, Auseklis aizceļo uz Pēterburgu.
Vecpiebalgas doktorātā reizi mēnesī noturējis latviešu literāros vakarus "Ķirps" [ķirmis], kuros pārrunāti latviešu izglītības un kultūras jautājumi, lasīta proza un dzeja un kopīgi dziedāts. "Ķirpa" vakaros piedalījušies Andrejs Pumpurs, Andrejs Stērste, brāļi Kaudzītes, Rozālija Neikena, Andžs Rātminders ar meitām Līzi un Annu, Antons Tullijs, Jēkabs Pilsātnieks u.c. No vakaru dalībniekiem Jurjāns dāvanā saņēmis sudraba tabakdozi ar iegravētu ķirmja attēlu, no kura, iespējams, radies vakaru nosaukums.

No Piebalgas gāju uz Ērgļiem, kur zināju atrast priekšā manu labu draugu, mediķi Jurjānu. Kopā ar viņu apstaigājām apkārtni. Jurjāns labprāt iebaudīja alutiņu, tāpēc nereti iegriezāmies turienes krogos. Reiz satikāmies krogū ar profesionāliem baļķu zāģeriem. Sarunājoties ar viņiem, Jurjāns apvaicājās,cik baļķu viņi ar savu zāģi pa dienu varot sazāģēt. Tie teica, laikam, jau kādu paaugstu baļķu skaitu. Bet mans, no alus iesilušais, biedrs atrada to par mazu. Es ar savu biedru, uz mani rādīdams, viņš teica, zāģējam pa vasaras dienu divreiz tik daudz. Zāģeri atzina to par neiespējamu, bet Jurjāns tiepās tālāk un lika priekšā derēt uz desmit rubļiem. (..) To visu Jurjāns izteica ar tādu pārliecību, ka papriekš tik bramanīgie zāģeri sašļuka un nederēja. Tie savā starpā pārrunājuši, "kas tādus englenderus varot zināt, ar kādiem zāģiem tie strādājot". Tā mūsu 10 rubļi palika mums kabatā.
Krišjānis Barons. Mans ceļojums kājām pa Vidzemi un Kurzemi 1859. g. vasarā. Krišjāņa Barona atmiņas. Sakopojusi Līna Baron. Rīga 1924, 63.lpp.

Ar pazemības un labsirdības pilnu prātu dakteris Jurjāns darbojās savā veselības kopšanas darba laukā, būdams mierā ar kaut kādiem pakaļbraucēju pajūgiem un ne reti iegriezdamies pie neveseļiem arī ar savu zirgu. Visiem bija brīnums par tādu dakteri, kas runāja skaidru "zemnieku valodu", kungs būdams. Pašam viņam bija jāgatavo zāles, nespējot aptieķnieka algot; nabadzīgiem neveseļiem viņš deva tās par brīvu, un kur maksu ņēma, tur tā bija ļoti zema (..). Būdams krietns un sirsnīgs dziedātājs ar jauku tenora balsi, dakteris Jurjāns dziedāja līdza baznīcā pirms draudzes korī, vēlāk pie dziedāšanas biedrības kora, ir īpaši solo gabalus. Dziedāšanas biedrībā viņš piedalījās labprāt ar zinātniskām runām, piederēdams pie šās biedrības dibinātājiem ar jauku cerību pilnu sirdi. (..) Tādās neveselību kaitēs, kur nevarēja līdzēt ar zālēm, bet tik ar izturēšanos pie ēdieniem, dzērieniem un dzīves ierašām, atturoties no šā un tā, dakteris Jurjāns prātu apmierināšanai vien nemēdza zāļu dot, bet vadīt neveseļus pie saprašanas, ka zāles ikkurā neveselībā vis nelīdz. Bet maz apgaismotie cilvēki, kas zāļu brīnumiem ticēja, protams, nebij ar to apmierināti (..) un sāka celt vienmēr vairāk aizspriedumus pret viņu. Tāpēc ap 1873. gadu dakteris Jurjāns atstāja šo vietu un pārgāja uz Gostiņu miestu par privātārstu.
Matīss Kaudzīte. Vecpiebalga. Rīga [1926], 98. lpp.

..teātra nozīmes un viņa jēdziena saprašanā jāatzīmē (..) it īpaši daktera Jurjāna nopelni. Jau viņa paša piedalīšanās derēja citiem par drošību un pamudinājumu arī neattekties; tāpat bieži atkārtotās pamācības, ka vajagot ne tik vien runāt, bet "spēlēt", lika šo aizrādījumu visgaišāk saprast, kad citi redzēja viņu pašu darbojamies kādā lomā ar garu un izteiksmi.
Matīss Kaudzīte. Atskats uz Vecpiebalgas labdarības biedrības pussimts gadiem. Latvijas Vēstnesis, nr.190 (26.08.1922).

[Jurjāns] juta dziļi līdza visam, kas dzejisks un sevišķi visam, kas latvisks, būdams turklāt pats krietns klasiskās literatūras pazinējs un cienītājs. Pie viņa Pumpurs atrada īstenu atskaņu savas dvēseles dzejiskām stīgām un arī labi paplašu mājas bibliotēku, sastāvošu visvairāk no cittautu rakstnieku darbiem.
Matīss Kaudzīte. Citēts pēc: Jānis Polis. Pie tēvu zemes dārgās. Rīga [2000], 23.lpp.

Jurjāns ir vienīgais šīs [Tērbatas studentu] jaunlatviešu kopas dalībnieks, kurš no studenta gadu ideāliem neatkāpjas visu mūžu.
Jānis Polis. Vidzemes galvenais dumpinieks. Grām. Pie tēvu zemes dārgās. Rīga [2000], 20.lpp.



Recepcija daiļliteratūrā

Pa logu redzēja piebraucam pajūgu, no kura izkāpa tukls un tusnīgs vīrs. "Labdien, tēvi!" - Un kā tad būs ar ragu likšanu? Vai tad te nav akurāt neviena, kam vajadzētu nolaist kādu pusstopu slikto asiņu?"
Šī daktera Jurjāna uzruna nebija tukša zobošanās, jo bija ne mazums tādu, kas savas grutajā darbā mantotās kaites cerēja ārstēt ar asiņu nolaišanu. Netrūka tad arī radzinieku, kuru ārstēšanas sekas vēlāk vajadzēja dakterim labot ar savām zālēm.
Jānis Sarma. Negantnieks. Toronto 1956, 354.lpp.

Savu pulciņu viņi pēc daktera Jurjāna padoma nodēvējuši "Ķirps": "Kā ķirps dziļā klusībā, bet nenovēršami sagrauž koku, kas savu laiku nodzīvojis un izdēdējis, tā ik cilvēkampieklājas raudzīt to, kas kļuvis dzīvošanai nederīgs, sadrupināt, lai tas sakristu un vietā nāktu gaišāki laikmeti," dakteris Jurjāns spriež, un kopā sanākušie ir vienisprātis, ka vārds "Ķirps" pulciņam ir īsti noderīgs.
Jānis Kalniņš. Kalna Kaibēni. Rīga 1991, 194. lpp.

Godīgi sakot, Jurjānu Jānis par savām attiecībām ar skolas Annu daudz galvu nelauzīja. Saimniece katrā mājā vajadzīga, un pie zāļu maisīšanas Anna būs noderīgs palīgs, vēl jo vairāk tāpēc, ka mācītu aptiekāru pagasts līdzekļu trūkuma dēļ liedza. Meita pati nāca kā bite saulainā dienā uz ziedu. Kāpēc atraidīt? Annai piemita vēl kāda ļoti laba īpašība. Ne dienu skolā nemācījusies, viņa prata novērtēt vīrieša prāta spējas un labprāt klausījās, ko Jurjāns runāja.
Inguna Bauere. Skolas Līze. Rīga 2011, 302.lpp.

Johans

Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs "Meņģeļi"
"Meņģeļi", Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Kaut gan pamatekspozīcija veltīta mūziķiem brāļiem Jurjāniem un ēka, kurā dzimis Jānis Andžs Jurjāns nodega gadu pēc viņa nākšanas pasaulē, vieta ir tā pati.

09.1854–12.1854
Maskavas Universitāte
Maskava
Studē medicīnu vienu semestri.

18.01.1855–1861
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studē medicīnu, matrikulas nr. 6373; mācās vienlaikus ar Juri Alunānu, Krišjāni Baronu, Juri Neikenu, Krišjāni Valdemāru, līdzīgi kā Valdemārs, arī pie savas istabas durvīm pieliek norādi "Latvietis", iesaistās jaunlatviešu pulciņa darbībā, turpmāk uzticīgs jaunlatviešu ideāliem. Studijas beidz kā Johan Jurjahn - ārsta zvērestu nodod 1861. gada 5. decembrī, diplomu saņem 1862. gada 22. aprīlī.

1862–1873
Vecpiebalgas doktorāts
Zemnieki
Strādā kā pirmais pagasta algotais ārsts, pirmais kopā ar ģimeni arī apdzīvo jaunās, īpaši doktorātam izbūvētās telpas.

1874–1878
Gostiņi
Strādā kā privātārsts.Ar šī pavasara nākšanu atstāj mūs mūsu līdzšinīgais dakteris Jurjana kgs, uz savu dzimteni Ērgļiem aiziedams (..). Jurjana kgs bij četrus gadus neapnicis savu amatu kopis.No iekšzemes. Rīgas Lapa, nr.85, 12.04.1878.

03.06.1878–09.05.1879
Ķeizari
Kopš 3.jūnija dzīvo pastāvīgi un strādā par ārstu.

1873–1874
Veļķumuiža
Īslaicīga dzīvesvieta darba meklējumos.

17.05.1879
Vecpiebalga
Apbedīts Vecpiebalgas Viduskapos 5./17.maijā.Klusa bija Jurjāna dzīvība un klusa viņa paglabāšana: tuvākie piederīgi un kāds pulciņš viņa citreizēju kaimiņu, draugu un cienītāju pavadīja un apglabāja šā maz pazīta, bet pazinējiem neiazmirstama vīra nogurušās miesas un apklusušo sirdi.Kalnenieks [M.Kaudzīte]. Dr. Jurjans, viņa dzīve un viņa bēres. Baltijas Vēstnesis nr.20, 1879, 16.maijs.