Dzimis Katriņas pagastā Pētera un Marijas (dzimusi Dāldere), ģimenē. Pirmā pasaules kara gados ģimene dodas bēgļu gaitās uz Vitebskas guberņu, kur Curilovas muižā nomirst tēvs, atstādams ģimeni grūtos materiālajos apstākļos. No 1926. gada 26. februāra lĪdz 1927. gada 28. maijam dienējis 5. Cēsu pulka ložmetējniekos, pēc tam strādājis dažādus gadījuma darbus: sanitārs Sarkankalna slimnīcā, remontē Jaunās Ģertrūdes baznīcas torni un telefona sakaru līnijas. Kādu laiku dzīvojot kopā ar Arturu Filipsonu, iepazīstas arī ar citiem Dailes teātra aktieriem un pat veic impresārija pienākumus trupas izrādes Ērgļos un Madonā. Padomju varas gadā strādā par normētāju Darba tautas komisariāta algu nodaļā. 1941–44: sludinājumu vācējs Operas programmas izdevumam. 1945–49: jurists Dzelzceļa pārvaldē.
Profesionālā darbība
TULKOJUMI
1947–50: Vjačeslavs Šiškovs. Jemeļjans Pugačovs: vēsturisks vēstījums (Rīga LVI) 1947–51: Valentīns Kostiļevs. Ivans Bargais (Rīga LVI) 1951: Sadridins Ainī. Buhara: atmiņas (Rīga LVI) 1952: Ļevs Kasilis. Jaunākā dēla iela (kopā ar Mariannu Ozoliņu) (Rīga LVI) 1955: Sergejs Mstislavskis. Pavasara putns: stāsts par N. Baumani (Rīga LVI) 1956: Sergejs Sergejevs-Censkis. Sevastopoles grūtās dienas (Rīga LVI) 1958: Boriss Izjumskis. Sarkanie uzpleči (triloģija vidējam un vecākam skolas vecumam) (Rīga LVI) 1959: Anatolijs Vinogradovs. Trīs laikmeta krāsas (par Stendālu) (Rīga LVI) 1959: Lions Feihtvangers. Brāļi Lautenzaki (kopā ar Miervaldi Birzi) (Rīga: LVI) 1960: Hačaturs Abovjans. Armēnijas brūces (kopā ar Ēriku Nātrīti) (Rīga: LVI) 1961: Aleksands Serafimovičs. Dzelzs straume (Rīga: LVI) 2000: Antons Čehovs. Lugas (tulkojuši Kārlis Blaus, Mirdza Ķempe, Anna Bauga) (Rīga: Zvaigzne ABC)
Citātu galerija
"Kārlis Blaus bija ļoti sabiedrisks, dziļi inteliģents un savdabīgi asprātīgs cilvēks, tādēļ viņa mājās bieži ciemojās A. Grigulis, A. Talcis, F. Rokpelnis, E. Adamsons, J. Tidemanis. K. Padegs, M. Ķempe un daudzi citi. "