Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luteriskā draudze
No 1874. līdz 1882. gadam pastāv diakona amats. 1883. gada 30. VII draudze sadalīta divās draudzēs ar kopīgu baznīcu: Valmieras Valmiermuižas (draudzes ziemeļu un austrumu daļa) un Valmieras Veides (pilsēta un rietumu daļa). 1935. gadā Valmiermuižas draudze pārdēvēta par Austrumu draudzi. 1964. gadā baznīcu draudzei atsavina, ierīko koncertzāli, tomēr draudze turpina eksistēt adventistu celtajā lūgšanu namā.
Mācītāji Austrumu draudzē: Jānis Neilands (1883-1915); Kārlis Beldavs (1917-1935); adj. Arvīds Anševics (?-1935); Eduards Putniņš (1936-1944); adj. Arvīds Anševics (1942-1944).
Mācītāji Veides draudzē: Eduards Pavasars (1906-1931); adj. Eduards Pavasars jun. (1930-1931); Eduards Pavsars jun. (1931-1944).
No: E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīcas. Linkolna, 1987.
SVĒTIE PATRONI. Svētais Sīmanis un Jūda. Viņu kopīgo atceres dienu 28. oktobri laukos sauca par Simjūda dienu pēc pieņemtā saīsinājuma kalendāros – Sim. Juda. Līdz 20. gs. sākumam Valmierā 28.-30. oktobrī bija rudens gadatirgus, tā sauktais Simjūda tirgus, kas rakstītos avotos minēts jau 1632. gadā (Lowis 1901, 34; Dunsdorfs 1935, 372). Senākā zināmā norāde par Valmieras baznīcas svēto patronu atrodama 1624. gada arklu revīzijas protokolā .