Juris Māters

Māteru Juris ir dzimis kā otrais dēls Andža Mātera (?–1858) – māju saimnieka un grāmatnieka – un viņa sievas Mades, dzimušas Kenigs, ģimenē. Kad viņam 13 gadu, tēvs mirst, māte apprecas otrreiz ar Miķeli Dreijeru, patēvs mājas izputina un ģimenei tās jāatstāj. Māteru Jura vecākais brālis ir Janis (1844-1876), trīs citi jaunākie brāļi – Jānis, Ērmanis un Krišs miruši bērnībā, bijušas arī māsas Līze un Ieva; no mātes otrās laulības - pusbrāļi Kārlis un Ansis, pusmāsas – Margrieta un Jūle. Tēvs bijis labs latviešu rakstniecības pārzinātājs, godīgs un dievbijīgs vīrs, māte bijusi nesaticīgas dabas. Jādomā, mātes raksturu un tēva prātu mantojis rakstnieks. Tēvam bijušas labas attiecības ar Cildu pagasta muižnieku L. fon Koskulu, Valtaiķu draudzes mācītāju Johanu Frīdrihu Katerfeldu (1794–1869) un Kazdangas skolotāju Pēteri Ētmani (dažos avotos – Etmani).
Māteru Juris bijis divreiz precējies, laulībās dzimuši dēli Pauls (vēlāk gleznotājs ārzemēs) un Arvīds (vēlāk fermeris Austrālijā, ar Anglijas pavalstniecību).

1864, 5. nov.: pirmā publikācija "Latviešu Avīzēs" : G.Mater, Kroņa Skundas tiesas skrīvera palīgs. Atbalss. [polemizē ar Dannenbergu par kalpu lomu pagastu tiesās, norāda, ka tiesās jāstrādā cilvēkiem ar labu izglītību].

Oriģinālproza1879: Sadzīves viļņi [romāns, presē un grāmatā, ar pseidonīmu Teodors Rolands]
1880–1882: Patriotisms un mīlestība [romāns presē].
1882: Jaunie malēnieši [turpinājums romānam "Patriotisms un mīlestība" - palicis iecerē]
1883: Pirmā un beidzamā balle [novele].
1884: Pēc desmit gadiem [novele]
1885: Dzīvību par godu [novele]

Publikācijas par saimniekošanu laukos un lauku dzīvi
1869: Pagasta nauda un pagasta amata vīri
1872: Par skunstīgu mēslošanu
1875: Par govslopu kopšanu un audzēšanu
1877: Vēstules par Baltijas sadzīvi
1877: Arī reiz Vidzemē [vērojumi par lauku dzīvi]
1878: Arī reiz atkal dzimtenē [vērojumi un autobiogrāfiskas pārdomas]

Publikācijas par latviešu literatūru un valodu1878: Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagastu valdību etc. kalendārs [par Ausekļa kalendāru]
1878: Bezprātības augļi rakstniecības laukā [par brāļu Bušu "Latviešu tautas kalendāru"]
1878: Kur un kā latvieši mācās latviešu valodu?
1878: Latviešu valoda dažos māju pirkšanas kontraktos un daži kontrakti latviešu valodā
1879: Vācu valoda latviešu tiesās
1880: Pārspriedumi par spriedumiem [polemika ar Augustu Bīlenšteinu sakarā ar Ulmaņa-Bražes vārdnīcas iznākšanu]
1880: Politisks pārskats [par valodu Baltijas guberņu miertiesās]

Publikācijas par sabiedriski politiskiem jautājumiem1875: Zobgals. Nihilisti un sociāldemokrāti. Baltijas Zemkopis. Pielikums, 5. decembris.
1875: Jaunlatvieši. Junglettenthum. Baltijas Zemkopis, 24. decembris.
1878: Sociāldemokrāti. Baltijas Zemkopis, 7. jūnijs.
1878: "Die Neue Zeitung für Stadt und Land" und die lettische Presse ["Jaunā Avīze pilsētai un laukiem" un latviešu prese].
1881: Latviešu tautiskie centieni

Juridiskā literatūra1876: Grunts īpašuma ienatošana jeb māju pirkšana Baltijas guberņās. Baltijas Zemkopis, 9. un 23.janv.
1877: Likumi un nosacījumi par pagastu valdīšanu un policeju Kurzemes guberņā. Jelgava: Zīslaka drukātava [pirmā rokasgrāmata pagasta amata un tiesas vīriem, visiem, kam saskare ar likumdošanu].
1885: Vidzemes un Kurzemes privāttiesību likumu grāmata [izdevums 4 nodaļās: ģimenes, īpašuma, mantošanas un prasību tiesības, rada jaunu juridisko terminoloģiju: aizdevums, darījums, īres līgums, reālnasta, tiesībnieks, tapinājums utt.]

Dalība sabiedriskajās organizācijāsRīgas Latviešu biedrība [1880 izslēdz no biedrības]
Kurzemes biedrība priekš bišu kopšanas [dib. 1856, 1881. gadā atceļ Māteru no priekšnieka amata]
1880: Jelgavas Latviešu biedrība [izstrādā statūtus, rudenī izslēdz no biedrības]

Jo, tiklīdz kā latvis nav pilns latvietis, tad viņš ir nepilns jeb puskoka lēcējs, un lai Dievs no tāda pasargā! Tādu puskoka lēcēju, pat augsti mācītu, mums vis netrūkst, bet tie ir vāciem un latvjiem par ļaunu, par samaitāšanu; tie ir tie, kas savu tautu un tautību pārdevuši un aizbēguši zem svešā karoga. Bet svešos viņi arī pārdos, jo zināmas sirds viņiem nav, viņi ir bēgļi un spijoni. Tie ir tie augļi no šīs mācības par tautu robežām. Lai paliek katrs pie tās tautas,kuras loceklis viņš ir pēc dzimuma, lai viņš cienī vispirms savu tautu, tad viņam nenāksies grūti arī citas tautas cienīt. Kas savu tēvu un māti necienīs, tas mīs arī citus ar kājām. Bet lai viņš neaiztiek cittautiešus, - lai viņam ir vesela, krietna vīra sirds, kas aizstāv savas tautas svētumus un cienī citu tautu svētumus, kas nebīstas taisnību runāt un darīt, bet arī nejaucas svešās lietās, tāds lai ir latvietis, tāds Baltijas vācietis,
Māteru Juris. Jaunlatvieši. Baltijas Zemkopis, 1875, 24. decembris.

Viss, ko Māters uzkrāva saviem pretiniekiem, bija sarakstīts pirmās visulielākās dusmās. Esmu bieži redzējis, kā Māters aiz dusmām drebēja, kad tas kādu rakstienu lasīja, kurā viņu nozaimoja (..), un acumirklī nosēdās pie rakstāmā galda,kur viņš bez jebkādas pārdomāšanas sarakstīja to, ko viņam diktēja pirmās dusmas.
Ādolfs Alunāns. Ievērojami latvieši. II daļa. Rīga, 1890, 7.lpp.

Tik ērkšķiem bij kaisīts tavs darbīgais mūžs.
Vēl piemiņu skauģi kapā tev grūž.
Bet velti: kā ziemeļos atspīdums sārts
Drīz celsies un mūžīgi dzīvos tavs vārds.
Eduards Veidenbaums. Māteram. Dienas Lapa, feļetona turpinājums, nr. 170 (1893), 31. 07.

Daba Juri bija pārāk izšķērdīgi apdāvinājuse ne vien garīgi, bet arī miesīgi. Viņš bija plecīgs vīrs, augstu pieri, caururbjošām acīm, no savas dabas varmācīgs. Pie dzeršanas tas nodzēra visus, pie trumpošanas notrumpoja, pie kliegšanas visus nokliedza.
Augusts Deglavs. Autobiogrāfija. No: Kopoti raksti, 1928, VI lpp.

Modinot un stiprinot mūsu zemnieku sētas latvisko apziņu, Māteru Jura darbs un gars atmirdzējis kā spožs gribas meteors pie latvju tautas pagājušā gadsimta sadzīves padebešiem, un šī dedzīgā cīnītāja tēls paliks arvien cēls mūsu sirdīs (..). Novēlu, lai Māteru Jura patriotiskais gars dotu mums arvien jaunus spēkus un ierosinātu mūs darbā, kas ved atjaunoto Latviju uz pilnīgākas un laimīgākas dzīves ceļa.
Kārlis Ulmanis. Ministru prezidenta pateicība Māteru Jura pieminekļa komitejai. Brīvā Zeme, 1935, 18. jūnijs.

.. stāstītāja talants, kaut neizkopts, Māteru Jurim ir nenoliedzams. Viņa vēstījuma raitais ritējums, loģiskais domu gājiens aizrauj un ieinteresē. Ar savu trauksmaino, neviltoto ideālismu, ar gribas strāvojumu, ar intriģējošiem notikumiem viņš pārrauj lasītāju pāri gan izplūdušai publicistikai, gan sausajai valodai un it kā iesviež jaunā pasaulē - taisnīgā un tikumīgā pasaulē, kur dzīvo labi, saticīgi, izpalīdzīgi cilvēki, kur uzvaru svin tīra, bezgala uzticīga mīlestība un galvenā varoņa sabiedriskā aktivitāte. Šķiet, tieši tāpēc "Sadzīves viļņi" pēc laikabiedru liecībām, guvuši dzīvu atsaucību lasītājos. Kad romānu iespieda "Baltijas Zemkopī", tas esot lasītājus elektrizēt elektrizējis kā saucēja balss uz jaunu dzīvi, uz jaunu laikmetu.
Biruta Gudriķe. Māteru Juris - zemniecības aizstāvis un ideologs. Grām.: Māteru Juris. Sadzīves viļņi. Rīga: Zinātne, 1994, 38. lpp.

rakstnieks
žurnālists

Juris Andrejevičs; Teodors Rolands; Th. R.; Ērkšķis; Vētītāju Dāvis, J. Viduklis, G.M.; G. Mathers; G.; M. J.; ....ķis; -ķis.

Māteru Juris

–1855
Cildi
Mācījies Cildu pagasta skolā pie skolotāja Viļa Ulpes

1856–1862
Kazdanga
mācījies Kazdangas skolā, dažos avotos - Pētera Ētmaņa privātskolā, kur apguvis vācu valodu. Pēteris Ētmanis (dzimis Putniņš, 1830-1913) ir Irlavas skolotāju semināra absolvents, izglītības pamatlicējs pagastā, strādājis par skolotāju 48 gadus.

–1880
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
No biedrības tika izslēgts.

1880
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava

1862–1866
Skrundas muiža
Ar mācītāja J.F.Katerfelda atbalstu strādā pie L. fon Koskula kroņa muižā par pagasta un tiesas skrīvera palīgu, pārzina pasta staciju un muižas latviešu bibliotēku, izsniedz zāles; apgūst zināšanas grāmatvedībā, tiesu praksē, lauksaimniecībā un medicīnā.

"Darba man bija bez gala: es strādāju dienām un naktīm un tikai reti kad kādu svētdienu man uz pāris stundām atlikās vaļas kur iziet. Katrs brītiņš kļuva izlietots amata darbiem, lasīšanai un pašmācīšanai, pie kam man liekunga brālis Ādolfs fon Koskuls laipni nāca palīgā. Lauksaimniecības nodaļā viņš, virsmuižkungs, bija mans priekšnieks. Dārgā atmiņā man ir tās stundas, kur mēs, vai nu laukā, vai svētdienās gar puķēm nodarbodamies, sarunājāmies par dažām zinībām, īpaši par dabas mācībām, kurās viņš bija ļoti spēcīgs".

No: Atkal reiz savā dzimtenē. Baltijas Zemkopis, 1878, 5. jūlijs.

1866–1872
Rudbāržu pagasts
Strādā par tiesas skrīveri Diždzeldas pagasta Rudbāržos un ierēdni Kuldīgā, Kandavā, Piltenē

1873–1882
Jelgavas pils
Lielā iela 2, Jelgava
Guberņas tipogrāfijas pārzinis, P. Lilienfelda privātās bibliotēkas pārzinis, tekstu korektors

1875–1880
Laikraksts "Baltijas Zemkopis" (1875–1885)
Jelgava
Laikraksta dibinātājs un līdz 1880. gadam tā vadītājs, publicists.

1875–1882
Kurzemes guberņas tipogrāfija
Lielā iela 2, Jelgava
tipogrāfijas inspektors, pēc J. Misiņa norādītajām ziņām - "kopš 1875. gada dažus gadus". No: Jānis Misiņš. Materiāli grāmatniecības vēsturei. No: Jānis Misiņš. Izlase. Rīga: LPSR ZAI, 1962, 131.lpp.

1880–1884
Laikraksts "Tiesu Vēstnesis"
Jelgava
Dibinātājs, redaktors, publicists

1882–1883
No 1882. gada pavasara līdz 1883. gadam pavada parādu cietumā sakarā ar laikraksta "Baltijas Zemkopis" izdošanu.

1924–1950
Mātera iela, Jelgava
Bijusī Jelgavas Kannulējēju iela 1924. gadā pārdēvēta par Mātera ielu, 1950. gadā Mātera iela pārdēvēta par A.Upīša ielu. 1990. gada 26. aprīlī ielai atjaunots Mātera vārds.Mātera vārdā nosauktas ielas ir arī Rīgā, Aizputē, Aucē, Kuldīgā un Piltenē.

16.06.1935
Kazdangas pils
1935. gada 16. jūnijā pie Kazdangas pils atklāts tēlnieka Teodora Zaļkalna piemineklis Māteru Jurim.

1939–1945
Kazdangas pamatskola
Kazdangas pamatskola
1939. gadā Kazdangas pamatskolai piešķirts Māteru Jura vārds, tas atjaunots 2003. gadā.

1995
Jelgavas Jāņa kapi
Bijušo Jelgavas Jāņa kapu vietā - tagad Alunāna parkā - 1995. gadā uzstādīts piemiņas akmens Māteru Jurim.

10.02.1885
Jelgavas Jāņa kapi
Izvadīts no Jelgavas Annas baznīcas uz Jāņa kapiem 29. janvārī /10. februārī. 1886. gadā uz kapa uzstādīts piemineklis ar piemiņas plāksni. Kapi iznīcināti II Pasaules kara laikā, tagad tur atrodas Alunāna parks.