Laikraksts "Baltijas Zemkopis" (1875–1885)

Nedēļas laikrakstu "Baltijas Zemkopis" dibina Māteru Juris (1845-1885) ar nolūku palīdzēt uzplaukt latviešu zemniecībai ar iedrošinājumu un padomu, pirmajos gadagājumos daudz ar saimniekošanu saistītu publikāciju, vēlāk politiskais tonis gūst virsroku - kopš 1876 tiek publicēta politisko notikumu hronika; virzienā un uzskatos līdzība ar "Baltijas Vēstnesi", tikai, kā norāda Alberts Prande, Māteru Jura izdevums ir uzskatos noteiktāks, sparīgāks un asāks. Laikrakstā nozīmīga loma polemikām ar Baltijas vāciešiem, Rīgas Latviešu biedrības vīriem un "Baltijas Vēstneša" redaktoru Bernhardu Dīriķi. 1878. gadā avīzei ir arī literārais pielikums, kurā publicējas daļa "Baltijas Vēstneša" līdzstrādnieku. Mātera īpašumā avīze iznāk no 1875. gada līdz 1880. gadam, pēc tam to izdod G. Eilenbergs jeb Pūcīšu Ģederts līdz 1885. gadam, kad avīze apstājas.

"Baltijas Zemkopis" nav pirmais lauksaimniecībai veltītais preses izdevums, pirms tam Rihards Tomsons izdod "Vārpas" (1874, 2 nr.) un nedēļas avīzi "Darbs" (18.04.1875.- 08.1876), tomēr salīdzinoši pirmais ilglaicīgākais un daudzu lasītais, atbalstītais un populārais. Starp "Baltijas Zemkopja" atbalstītājiem ir arī Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns ar 8000 cara rubļiem.

Pielikumi: "Skola" (1875) un "Baltijas Zemkopja" pielikums (1877-1885), kurā būtiska loma satīrai kā "Pēterburgas Avīžu" satīras turpinājumam. Māteru Jura laikrakstā satīra daudz asāka, uzbrūkošāka, nereti arī personīgu motīvu caurausta.

Oficiālie redaktori: Juris Māters, ar 1880. gada 5. novembri, nr. 45 J. Štāls, ar 1883. gada 16. novembri, nr. 46 A.Šiliņš.