Jo, tiklīdz kā latvis nav pilns latvietis, tad viņš ir nepilns jeb puskoka lēcējs, un lai Dievs no tāda pasargā! Tādu puskoka lēcēju, pat augsti mācītu, mums vis netrūkst, bet tie ir vāciem un latvjiem par ļaunu, par samaitāšanu; tie ir tie, kas savu tautu un tautību pārdevuši un aizbēguši zem svešā karoga. Bet svešos viņi arī pārdos, jo zināmas sirds viņiem nav, viņi ir bēgļi un spijoni. Tie ir tie augļi no šīs mācības par tautu robežām. Lai paliek katrs pie tās tautas,kuras loceklis viņš ir pēc dzimuma, lai viņš cienī vispirms savu tautu, tad viņam nenāksies grūti arī citas tautas cienīt. Kas savu tēvu un māti necienīs, tas mīs arī citus ar kājām. Bet lai viņš neaiztiek cittautiešus, - lai viņam ir vesela, krietna vīra sirds, kas aizstāv savas tautas svētumus un cienī citu tautu svētumus, kas nebīstas taisnību runāt un darīt, bet arī nejaucas svešās lietās, tāds lai ir latvietis, tāds Baltijas vācietis,
Māteru Juris. Jaunlatvieši. Baltijas Zemkopis, 1875, 24. decembris.
Viss, ko Māters uzkrāva saviem pretiniekiem, bija sarakstīts pirmās visulielākās dusmās. Esmu bieži redzējis, kā Māters aiz dusmām drebēja, kad tas kādu rakstienu lasīja, kurā viņu nozaimoja (..), un acumirklī nosēdās pie rakstāmā galda,kur viņš bez jebkādas pārdomāšanas sarakstīja to, ko viņam diktēja pirmās dusmas.
Ādolfs Alunāns. Ievērojami latvieši. II daļa. Rīga, 1890, 7.lpp.
Tik ērkšķiem bij kaisīts tavs darbīgais mūžs.
Vēl piemiņu skauģi kapā tev grūž.
Bet velti: kā ziemeļos atspīdums sārts
Drīz celsies un mūžīgi dzīvos tavs vārds.
Eduards Veidenbaums. Māteram. Dienas Lapa, feļetona turpinājums, nr. 170 (1893), 31. 07.
Daba Juri bija pārāk izšķērdīgi apdāvinājuse ne vien garīgi, bet arī miesīgi. Viņš bija plecīgs vīrs, augstu pieri, caururbjošām acīm, no savas dabas varmācīgs. Pie dzeršanas tas nodzēra visus, pie trumpošanas notrumpoja, pie kliegšanas visus nokliedza.
Augusts Deglavs. Autobiogrāfija. No: Kopoti raksti, 1928, VI lpp.
Modinot un stiprinot mūsu zemnieku sētas latvisko apziņu, Māteru Jura darbs un gars atmirdzējis kā spožs gribas meteors pie latvju tautas pagājušā gadsimta sadzīves padebešiem, un šī dedzīgā cīnītāja tēls paliks arvien cēls mūsu sirdīs (..). Novēlu, lai Māteru Jura patriotiskais gars dotu mums arvien jaunus spēkus un ierosinātu mūs darbā, kas ved atjaunoto Latviju uz pilnīgākas un laimīgākas dzīves ceļa.
Kārlis Ulmanis. Ministru prezidenta pateicība Māteru Jura pieminekļa komitejai. Brīvā Zeme, 1935, 18. jūnijs.
.. stāstītāja talants, kaut neizkopts, Māteru Jurim ir nenoliedzams. Viņa vēstījuma raitais ritējums, loģiskais domu gājiens aizrauj un ieinteresē. Ar savu trauksmaino, neviltoto ideālismu, ar gribas strāvojumu, ar intriģējošiem notikumiem viņš pārrauj lasītāju pāri gan izplūdušai publicistikai, gan sausajai valodai un it kā iesviež jaunā pasaulē - taisnīgā un tikumīgā pasaulē, kur dzīvo labi, saticīgi, izpalīdzīgi cilvēki, kur uzvaru svin tīra, bezgala uzticīga mīlestība un galvenā varoņa sabiedriskā aktivitāte. Šķiet, tieši tāpēc "Sadzīves viļņi" pēc laikabiedru liecībām, guvuši dzīvu atsaucību lasītājos. Kad romānu iespieda "Baltijas Zemkopī", tas esot lasītājus elektrizēt elektrizējis kā saucēja balss uz jaunu dzīvi, uz jaunu laikmetu.
Biruta Gudriķe. Māteru Juris - zemniecības aizstāvis un ideologs. Grām.: Māteru Juris. Sadzīves viļņi. Rīga: Zinātne, 1994, 38. lpp.