Līgotņu Jēkabs

Dzimis saimnieka ģimenē. 

LITERĀRĀ DARBĪBA

1893: pirmā literārā publikācija dzejolis "Latvi, dziesmās remdējies!" žurnāla "Austrums" 12. numurā.

LITERĀRIE DARBI
Dzejas krājumi

1903: Rozes un ērkšķi.
1904: Pusdienas tveicē.
1908: Kur druvas līgo.
1922: Zelta stati. 
1931: Klau, kā papeles dreb...

Prozas darbi

1923: Mārēnos: stāsts. 
1927: Reinholds Lencs; vēsturiska leģenda. 
1925: Rozes sniegā: stāsts (per. 1912). 
1927: Jaunie Indrāni: stāsts.

1903–1913: Stāsti (3 grāmatās).

Lugas

1936: Bierantos: skatu luga 5 cēlienos.
1937: Skolotāja meita.
1937: Mēs vai viņi.
1939: Jaunais mācītājs: skatu lugas 5 cēlienos.

DARBĪBA LITERATŪRAS VĒSTURES JOMĀ

No 19. gs.  90. gadiem ražīgi darbojās literatūrkritikā, periodiskajos izdevumos publicēja recenzijas, pārskatus un problēmrakstus, tostarp "Izvirtības parādības latviešu literatūrā", 1908, "Indviduālisms, misticisms un simbolisms", 1909, "Sargājiet tautas tikumisko dvēseli!", 1933, "Tīru literatūru jaunajā Latvijā", 1934, "Celtniecības literatūra", 1937 un citus.

20. gs. 20. gados bija viens no pozitīvisma literatūrkritikas pārstāvjiem. 

Kultūrvēsturiska nozīme monogrāfiskajiem apcerējumiem par Ausekli (1904), Ati Kronvaldu (1922), Krišjāni Baronu (1923), Jāni Poruku (1931). 

Sastādījis vairāku rakstnieku kopotus rakstus, antoloģijas "Dzeja" (1922) un "Dzīves ziedonī" (1926). 

Bagāts faktololoģisks un dokumentāls materiāls apkopots vēsturiskā apskatā "Latvijas valsts dibināšana" (1925).

Literatūrvēsturē tiek uzskatīts par celmlauzi. Sakopodams daļu savu kritiku un apcerējumu par literatūras parādībām atsevišķā grāmatā, 1906. gadā iznāk 'Latviešu literatūra. Materiāli latviešu rakstniecības vēsturei", 1908. gadā pārstrādāts izdevums "Latviešu literatūras vēsture". īpaši skolu vajadzībām tiek izveidots pazīstamais izdevums "Mazo latviešu literatūras vēsture" {1911), kas savā laikā bija ļoti izplatīta un piedzīvoja piecus izdevumus. 1926. gadā iznāca "Latv. literatūras vēsture vidusskolām" un "Pasaules rakstnieki" (1927).

PAR LĪGOTŅU JĒKABU

"Līgotņu Jēkabs rakstījis visos literatūras veidos: lirikā epikā un drāmā. [..] Pirmajos krājumos izpaužas jaunu atziņu slāpes, ieskanas sociāli motīvi. Vēlākajos krājumos viņš noskaidro savas dzejas uzdevumus, skats top gaišāks un dziļāks, forma pilnīgāka. Tanīs viņš piegriežas nacionāliem motīviem. [..]  Sarakstījis arī vairāk stāstu krājumu. Tanīs viņš tēlo kā lauku, tā pilsētas dzīvi, dodams priekšroku pirmajai. Galveno vietu viņa stāstos ieņem mīlestības motīvs. [..] Tomēr viņš piegriežas arī sabiedriskiem jautājumiem. [..] No dramatiskiem sacerējumiem pieminama skatu luga "Bierantos". Šeit rakstnieks piegriežas lauku dzīvei. Viņš runā par strādnieku trūkumu, kas novēršams ar ģimeņu mājiņu celšanu un daudzbērnu ģimeņu pabalstīšanu. Vispār Līgotņu Jēkaba literārā darbība ir moža, dzīva. Tanī svarīgu vietu ieņem laikmetīgi notikumi. Līgotņu Jēkabs čakli strādājis arī kritikas un literatūras vēstures laukā. Viņš vērīgi sekojis ievērojamām parādībām mūsu literatūrā. Viņa kritikas ir rūpīgas un saudzīgas. Tās izkaisītas laikrakstos un žurnālos. Daļu apcerējumu viņš sakopojis grāmatā "Latviešu literatūra", kas iznāca 1906. g. Vēlāk viņš to izveidoja par "Latviešu literatūras vēsturi" (1908.). Skolas vajadzībām kalpo "Mazā latviešu literatūras vēsture" (1911.). Vidusskolām sarakstīta "Latviešu literatūras vēsture vidusskolām" (1926.). Līgotņu Jēkabs laidis klajā arī atsevišķas monogrāfijas par Dinsberģu Ernestu, Veco Stenderu u. c. Viņa spalvai pieder plaši apcerējumi par Māteru Juri, Vensku Edvardu, Vili Olavu u. c. Viņa darbus raksturo možs gars, dzīva doma, gleznaina izteiksme."

K. K. Līgotņu Jēkabs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr.05-06 (01.05.1939)

"Līgotņu Jēkabs laidis klajā ļoti daudz grāmatu gan dzejas, stāstus, tiklab oriģinālus, kā arī tulkojumus, gan literatūrvēsturiskus un kritiskus apcerējumus, gan sabiedriska satura rakstus un mācības grāmatas. Tāpat liels skaits to izdevumu, ko viņš rediģējis. [..]  Līgotņu Jēkabu uz šo daudzpusību savukārt būs dzinusi tieksme – darboties aktīvi sabiedriskā dzīvē. Viņa doma itkā būtu: nepietiek, ja rakstnieks noraujas maliņā un
skumst, ka dzīve viņam joņojot garām, atstādama dažreiz arī nepamanītu. Līgotņu Jēkabs vēlējies savu rakstnieka darbu it kā audus ieaust sabiedriskās dzīves metos, lai mūsu kultūra veidotos viengabalaināka, lai būtu ciešākas saites starp indivīdu un sabiedrību. [..] Jāapstājas arī pie  Līgotnu Jēkaba literatūrvēsturiskās darbības. Še viņš jāmin kā celmlauzis. Gan bij šis tas darīts – Zeiferta, Klaustiņa, Pavasaru Jāņa sacerējumi, bet nebija latviešu rakstniecības vēstures, kas aptvertu visus posmus, līdz pat jaunākiem laikiem.

Goba, A. Līgotņu Jēkaba 40 g. darbs. Jaunākās Ziņas, 1933, 7. jūl.

Jēkabs Roze

V. Līdumnieks

Latviešu preses biedrība
Rīga
Valdes loceklis.

1883–1886
Salgales pagastskola
Salgales pagasts

1888–1895
Jelgavas pilsētas skola
Jelgava
1888. gadā sācis mācīties Jelgavas pilsētas skolā. Līdzekļu trūkuma dēļ mācības pārtraucis, atsācis mācīties 1891. gadā, 1895. gadā no skolas izslēgts.

1897–1901
Jelgava
Ierēdnis.

1905
Laikraksts "Spēks" (1905)
Jelgava
Redaktors.

1906–1907
Laikraksts "Mūsu Laiki"
Laikraksta feļetona pielikuma redaktors.

01.11.1907–18.02.1914
Laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" literārais pielikums (1907–1914)
Rīga
Laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" literārā pielikuma redaktors

1908–1915
Latvija
Latviešu izglītības biedrības valdes loceklis un sekretārs, darbojās arī citās sabiedriskās organizācijās.

15.04.1908–05.1915
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Mākslas, literatūras un kritikas nodaļas vadītājs

1914–1915
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Redaktors.

1914–1915
Laikraksta "Dzimtenes Ziņas" redaktors.

1918
Rīga
Latviešu valodas skolotājs

1925
Žurnāls "Kultūras Vēstnesis" (1921–1925)
Redaktors.

1937
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Redakcijas darbinieks

1937–1939
Žurnāls "Vārds"
Redaktors.

1906
Berlīne

1907
Sanktpēterburga

1908
Liepāja

1915
Maskava

06.1941

14.06.1941
Majori
Arestēts. 

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1933. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1933