LITERĀRĀ DARBĪBA
1893: pirmā literārā publikācija dzejolis "Latvi, dziesmās remdējies!" žurnāla "Austrums" 12. numurā.
LITERĀRIE DARBI
Dzejas krājumi
1903: Rozes un ērkšķi.
1904: Pusdienas tveicē.
1908: Kur druvas līgo.
1922: Zelta stati.
1931: Klau, kā papeles dreb...
Prozas darbi
1923: Mārēnos: stāsts.
1927: Reinholds Lencs; vēsturiska leģenda.
1925: Rozes sniegā: stāsts (per. 1912).
1927: Jaunie Indrāni: stāsts.
1903–1913: Stāsti (3 grāmatās).
Lugas
1936: Bierantos: skatu luga 5 cēlienos.
1937: Skolotāja meita.
1937: Mēs vai viņi.
1939: Jaunais mācītājs: skatu lugas 5 cēlienos.
DARBĪBA LITERATŪRAS VĒSTURES JOMĀ
No 19. gs. 90. gadiem ražīgi darbojās literatūrkritikā, periodiskajos izdevumos publicēja recenzijas, pārskatus un problēmrakstus, tostarp "Izvirtības parādības latviešu literatūrā", 1908, "Indviduālisms, misticisms un simbolisms", 1909, "Sargājiet tautas tikumisko dvēseli!", 1933, "Tīru literatūru jaunajā Latvijā", 1934, "Celtniecības literatūra", 1937 un citus.
20. gs. 20. gados bija viens no pozitīvisma literatūrkritikas pārstāvjiem.
Kultūrvēsturiska nozīme monogrāfiskajiem apcerējumiem par Ausekli (1904), Ati Kronvaldu (1922), Krišjāni Baronu (1923), Jāni Poruku (1931).
Sastādījis vairāku rakstnieku kopotus rakstus, antoloģijas "Dzeja" (1922) un "Dzīves ziedonī" (1926).
Bagāts faktololoģisks un dokumentāls materiāls apkopots vēsturiskā apskatā "Latvijas valsts dibināšana" (1925).
Literatūrvēsturē tiek uzskatīts par celmlauzi. Sakopodams daļu savu kritiku un apcerējumu par literatūras parādībām atsevišķā grāmatā, 1906. gadā iznāk 'Latviešu literatūra. Materiāli latviešu rakstniecības vēsturei", 1908. gadā pārstrādāts izdevums "Latviešu literatūras vēsture". īpaši skolu vajadzībām tiek izveidots pazīstamais izdevums "Mazo latviešu literatūras vēsture" {1911), kas savā laikā bija ļoti izplatīta un piedzīvoja piecus izdevumus. 1926. gadā iznāca "Latv. literatūras vēsture vidusskolām" un "Pasaules rakstnieki" (1927).