Jānis Rokpelnis

Dzimis rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Pirmos dzejoļus rakstījis krievu valodā (2011. gadā daļa publicēta grāmatā "Latviešu/krievu dzeja = Латышская/русская поэзия" (Neputns)).

1963: beidzis Rīgas 2. vidusskolu.
1963–1965: studējis psiholoģiju Ļeņingradas universitātē.
1965–1969: studējis filozofiju Ļeņingradas universitātē.
1970–1973:LPSR Mākslas muzeja vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.
1973–1975: Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijas redaktors.
1975–1978: Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis.
1981: beidzis Latvijas Valsts universitātesVēstures un filozofijas fakultāti, pilnu kursu filozofijas specialitātē (filozofa, pasniedzēja kvalifikācija).
1981–1986: laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītājs.
1986–1988: žurnāla "Avots" literārās apvienības vadītājs.
1989: žurnāla "Jaunās Grāmatas" vecākais redaktors.
1992–1993: Raiņa un Aspazijas fonda atbildīgais sekretārs,“Raiņa un Aspazijas gadagrāmatas” redaktors
1993: laikraksta "Neatkarīgā Cīņa" korespondents.
1993–1995: laikraksta "Labrīt" galvenā redaktora vietnieks.
1995–1997: žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs.
1997–1998: žurnāla "Karogs" literatūras nodaļas redaktors.
1998–1999: studējis Rīgas reformātu teoloģiskā semināra maģistrantūrā.
1998–1999: Latvijas Kultūrkapitāla fonda stipendiāts.
1999–2001: Latvijas evanģēliski luteriskās Kristīgās akadēmijas pasniedzējs, docents (Latvijas kultūras vēsture, latviešu profesionālās tēlotājmākslas vēsture).
2000–2002: žurnāla "Karogs" kritikas nodaļas redaktors.
2002–2005: Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants.
2004: Latvijas Rakstnieku savienības dzejasmeistardarbnīcas vadītājs.
2008: nedēļas laikraksta "Kultūras Forums" tekstu lapas redaktors.
2005–2008, kopš 2009: profesionāls rakstnieks.
2017: intervijā laikrakstam “NRA” atzinis sadarbību ar Valsts Drošības komiteju.

Literārā darbība

1968: pirmā publikācija – dzejoļu kopa "Pirmais zieds" žurnālā "Karogs" (Nr. 10).
1973: dzejas kopa jauno dzejnieku krājumā "Acis" (Liesma).

Dzeja

1975: "Zvaigzne, putna ēna un citi" (Liesma).
1981: "Rīgas iedzimtais" (Liesma).
1986: "Vilciens no pilsētas R." (Liesma).
1991: "Līme" (Liesma)
1999: "Klātbūtne" (izlasē "Lirika", Atēna).
2004: "Vārti" (izlasē "Dzeja", Atēna).
2010: "Nosaukums" (Neputns).
2015: "Post factum" (Neputns).
2019: "Tīmeklītis" (Neputns).

Dzejas izlases

1999: "Lirika" (Atēna).
2004: "Dzeja" (Atēna).
2014: "Dzejas izlase = Selected poems" bilingvālajā Samta sērijā (Neputns).

Dzeja bērniem

2015: "Iedomīgā radiniece" sērijā "Biki buks" (Liels un mazs).

Atdzejojumi citās valodās

1974: atdzejojumi ukraiņu valodāgrāmatā "Бурштинові береги" (atdzejotājs J. Serdjuks, Київ: Молодь).
1980: atdzejojumi dāņu valodā grāmatā "11 Lettiske Digtere" (atdzejotājs Per Nielsen, København: Husets Forlag).
1991: dzejas izlase krievu valodā "Абориген Риги" ("Rīgas aborigēns", Rīga: Лиесма).
1997: atdzejojumi vācu valodā grāmatā "Sonnengeflecht" (Rīga: Nordik).
1997: atdzejojumi ukraiņu valodāgrāmatā "З Латвійського берега" (atdzejotājs JurijsZavgarodnijs, Київ: [bez izdevniecības]).
1997: atdzejojumi igauņu valodā grāmatā "Lıti uuema luule valimik" (Tallinn: Eesti Raamat).
1997: atdzejojumi zviedru valodā grāmatā "Nıra röster över vatten" (atdzejotājs Juris Kronbergs, Stockholm: En bok för alla).
1998: atdzejojumi bulgāru valodā grāmatā Сърце на тротоара" (atdzejotājs Zdravko Kisjovs, Добрич: Сагитариус).
2000: atdzejojumi krievu valodā grāmatā "Молния в камне = Zibens akmenī" (Rīga: Tapals).
2001: atdzejojumi angļu valodā grāmatā "All birds know this" (atdzejotāji Ieva Lešinska, Gunars Saliņš, Rīga: Nordik).
2001: atdzejojumi čehu valodā grāmatā "Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století" (atdzejotājs Radegasts Paroleks, Praha: Bohemika).
2002: atdzejojumi franču valodā grāmatā "Pieds nus dans l'herbe = Pļavās kailām kājām" (atdzejotāja Rose-Marie François, Amay: Maison de la poésie).
2004: atdzejojumi lietuviešu valodā grāmatā "Krintanti akimirka" (atdzejotājs Arvydas Valionis, Vilnius: Petro ofsetas).
2005: dzejas izlase lietuviešu valodā "Lyrika" ("Lirika", atdzejotājs Vladas Braziūnas, Vilnius: Petro ofsetas).
2006: atdzejojumi čehu valodā grāmatā "Antologie současné lotyšské poezie" (atdzejotāji Radegasts Paroleks, Pāvels Štolls, Praha: Agite/Fra).
2006: atdzejojumi krievu valodā grāmatā Сергей Морейно, Улдис Берзиньш, Янис Рокпелнис "Странные пары на берегу Ostsee" (atdzejotājs Sergejs Moreino, Rīga: Neputns).
2007: atdzejojumi ukraiņu valodā grāmatā "З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії = No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija" (atdzejotājs Jurijs Zavgarodnijs, Lviv: Кальварія).
2007: atdzejojumi turku valodā grāmatā "Uğursuz" 13’ler" (atdzejotājs Ataol Behramoğlu, Istanbul: Komşu).
2008: atdzejojumi zviedru valodā grāmatā "Ord och steg: Lettland diktar" (atdzejotājs Juris Kronbergs, Stockholm: Tranan).
2008: atdzejojumi krievu valodā grāmatā Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis "Hevisaida sfēra = Сфера Хевисайда" ((atdzejotājs Sergejs Moreino, Riga: Karogs).
2008: atdzejojumi bulgāru valodā grāmatā "Антология на съвременната латвийска поезия" (atdzejotāja Aksinija Mihailova, Sofia: Foundation of Bulgarian Literature).
2009: atdzejojumi itāļu valodā grāmatā Gilberto Isella, Jānis Rokpelnis "Lugano incontra Riga = Rīga satiek Lugānu" (atdzejotājs Gilberto Isella, Lugano: Giampiero Casagrande).
2013: dzejas izlase franču valodā "L’aborigène de Riga" ("Rīgas aborigēns", atdzejotājs Alain Schorderet; Montpellier: Editions Grèges).
2014: dzejas izlase angļu valodā "Dzejas izlase = Selected poems" bilingvālajā Samta sērijā (atdzejotāja Margita Gailītis, Rīga: Neputns).
2016: atdzejojumi gruzīnu valodā grāmatā "Terra Mariana" (atdzejotājs Rauls Čilačava).

Jāņa Rokpeļņa darbi atdzejoti apmēram 20 valodās, to vidū angļu, vācu, franču, zviedru, norvēģu, dāņu,lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu, bulgāru, gruzīnu, čehu valodā.

Proza

1999: romāns "Modus" (žurnālā "Pastaiga", 1999, Nr. 11, 12, 2000, Nr. 1–12).
2008: romāns "Virtuālais Fausts" (Neputns).
2010: stāsts "Vagons" (grāmatā "Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē 2009–2010" (Dienas Grāmata).
2017: romāns "Muzejs" (Neputns).

Esejas, publicistika

1997: "Rīgas iedzimtie" (Nordik).
2003: "...jeb Dievs nav mazais bērns" (Neputns).2006: monogrāfija "Smagi urbjas tinte" par Knutu Skujenieku (Pētergailis).
2007: eseja "Bībeles motīvi Vizmas Belševicas dzejā" (grāmatā "Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē", Karogs).
2012: "Rīgas iestaigāšana" (Mansards).

Darbība kinodramaturģijā

1975–1978: redaktors spēlfilmām "Paradīzes atslēgas" (1975), "Mans draugs – nenopietns cilvēks" (1975), "Dāvanas pa telefonu" (1977), "Atspulgs ūdenī" (1977), "Pavasara ceļazīme" (1978) (Rīgas kinostudija).
1976: scenārijs animācijas leļļu filmai "Umurkumurs" (pēc Aleksandra Čaka darbu motīviem; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1977: scenārijs animācijas leļļu filmai "Kozete" (pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1978: scenārijs animācijas leļļu filmai "Vanadziņš" (pēc Viļa Lāča stāsta motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1981: scenārijs animācijas leļļu filmai "Bimini" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1982: scenārijs animācijas leļļu filmai "Labuma meklētājs" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1985: scenārijs animācijas leļļu filmai "Vecā sētnieka piedzīvojumi" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1986: scenārijs animācijas leļļu filmai "Papiņš" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1987: scenārijs animācijas leļļu filmai "Brālītis" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1988: scenārijs LPSR Izglītības ministrijas pasūtījuma filmai "Aleksandrs Čaks" (režisors Andrejs Apsītis, Rīgas kinostudija).
1988: scenārijs animācijas leļļu filmai "Gaidīšu tevi" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1989: scenārijs animācijas leļļu filmai "Mana paradīze" (pēc Aleksandra Čakas dzejas motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1988–1993: teksta autors kinohronikas žurnāliem "Padomju Latvija" (1988, Nr. 14, Rīgas kinostudija),"Latvijas hronika" (1990, Nr. 5; 1991, Nr. 7, 14, 19, 32/33, Rīgas Dokumentālo filmu studija), "Māksla" (1993, Nr. 2, Rīgas Dokumentālo filmu studija).

Darbība citās mākslas nozarēs

1970: sakārtotājs un priekšvārda autors gleznotāja Valda Kalnrozes izstādes katalogam.
1972: sakārtotājs un priekšvārda autors gleznotāja Kārļa Melbārzda izstādes katalogam.
2001: teksts Leona Baloža fotoalbumam "Rīga dimd".
2002: librets muzikālai izrādei "Meistars Aleksandrs" (pēc Aleksandra Čaka dzejoļu krājuma "Iedomu spoguļi" motīviem; komponists Zigmars Liepiņš, Dailes teātris).
2008: teksta autors Intas Rukas fotoalbumam "Amālijas iela 5a = Amālijas Street 5a" (kopā ar Irēnu Bužinsku un Intu Ruku; Neputns).
2014: teksts Leona Baloža fotoalbumam "Rīga. Panorāmas = Riga. Panoramas = Riga. Panoramen = Рига. Панорамы".

Cittautu autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas:
1980: Aleksandrs Bloks (Александр Блок) "Lirika" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma).
1982: Marina Cvetajeva (Марина Цветаева) "Lirika" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma).
1986: Innokentijs Aņņenskis (Иннокентий Анненский) "Klusās dziesmas" sērijā "1000 rindu" (kopā ar citiem atdzejotājiem, arī sastādītājs; Liesma).
1988: Nikolajs Tihonovs (Николай Тихонов) "Lapkritis" sērijā "1000 rindu" (kopā ar citiem atdzejotājiem, arī sastādītājs; Liesma).
2001: Nikolajs Rērihs (Николай Рерих) "Morijas puķes" (kopā ar citiem tulkotājiem; Vieda).
2003: Semjons Haņins (Семен Ханин) "Tikko" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Neputns, Orbīta).
2009: Josifs Brodskis (Иосиф Бродский) "Dzejas izlase = Избранные стихотворения" bilingvālajā Samta sērijā (kopā ar citiem atdzejotājiem, arī ievada autors un redaktors; Neputns).
2013: Semjons Haņins (Семен Ханин) "вплавь / peldus" (Orbīta).
2017: Semjons Haņins (Семен Ханин) "Bet ne ar to = Но не тем" bilingvālajā Samta sērijā (kopā ar citiem atdzejotājiem; Neputns).

No turkmēņu valodas parindeņiem:
1983: Mahtimguli "Cik dziļas dzīles pasaulei" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma).

No angļu valodas:
1980: amerikāņu dzejnieku darbu atdzejojumi antoloģijā "Visiem, visiem jums Amerikas vārdā" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma).

Par Jāņa Rokpeļņa daiļradi

"Rokpeļņa dzejai raksturīga pilsētnieka garīgā pasaule, viņa dzejas centrā ir estēts un skeptiķis, tā ir nepiepildītas mīlestības un telpas, groteskas un paradoksu dzeja ar sāpīgu ironiju, atsvešinātību. Ar krājumu "Līme" iezīmējas kvalitatīvi jauni jēgas meklējumi, tā ir atjaunota par kādu blakus esošu realitāti un lēnu tuvošanos tai. Vēlākajos dzejoļos šī jaunā realitāte konkretizējas Dieva esamības atzīšanā.
Eseju krājumā "Rīgas iedzimtie" (1997) īpatnējā pasaules redzējumā un stilistikā savijas Rīgas radošās inteliģences un pilsētas likteņstāsti."

Kalniņa, Ieva. Jānis Rokpelnis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 489., 490. lpp.
"Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgtogrāmatu "Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975) ar neierastas estētikasstrāvām. Par "Rīgas iedzimto" (1981) u.c. Viņš, būdams garā un miesāstiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus.Dzejnieks ir saņēmis Latvijā iespējamās dzejas balvas, arī Baltijasasamblejas balvu, viņa dzeja tulkota daudzās valodās. Gadu desmitiemRokpelnis bijis dzejas konsultants un jauno dzejnieku audzinātājs.Rokpelni saista gan literārais process un kolēģu daiļrade, gan laikazīmes. Laikabiedri portretēti viņa eseju grāmatās, romānā un grāmatā parKnutu Skujenieku."

Aivars Eipurs, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv
"Jānis Rokpelnis, jau sākot ar savu debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījisto, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai, – viņšnesaudzīgi dekonstruējis mūsu valodu un līdz ar to arī realitātesuztveri. Rezultāts – it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem patciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, kapatiesība ir pagalam nestabila – te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīguefektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz untrāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejasredaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu uniedrošinājis (vai arī laicīgi sabaidījis) vairākus jaunos talantus.Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejaspleciem."

Artis Ostups, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv
"Dzejas iedzimtais, kura poētiskie teksti iemūžināti arī bilingvālajāsamta sērijā. Viņa dzejas redze un pieredze māca gribošajiem dzejasrakstītājiem pievienoties varošo kategorijai. Skolotājs, Meistars,Dzejnieks, kas iedvesmo un kas uzrunā. Kuru dzird, saprot un mīl."

Liega Piešiņa, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv

Par 13 dzejoļu kopu jauno dzejnieku krājumā "Acis" (1973)

"[Jāņa Rokpeļņa] dzejoļos saista paradoksālisms, zināms provokatorisks parodiskums. Rokpelnis parodē ne tikai literatūras tendences un stilistiku. Viņa parodiskums, kas ir viens no izteiksmes līdzekļiem, skar arī ļaužu pašsaprotamos, bet domāšanas un pieredzes nepārbaudītos atziņveidīgos sakāmvārdus, pateicienus, plašāk ņemot – parasto, stereotipo domāšanu. Rokpelnim nekas nav gatavs, visu viņš grib uztaustīt, izgaršot pats. (..)
Tradicionālie putni, lapas, koki un sniegi Rokpeļņa dzejā parādās īpašās attiecībās. Un šī organiskā izteiksme vēlreiz liecina, ka ne jau poētisko aksesuāru izvēles ēverģēlībās top dzejnieka īpatnība, ne oriģinālā pasniegumā, bet gan dzejas domas, dzejas emocijas dabiskā attīstībā. Dzejolis par cilvēkiem, kas “caurstaigājami pavasarī”, ir ne tikai poētiski precīza metafora, bet vispirms – jūtīguma, cilvēka ievainojamības atklājums no iekšienes savdabīgā, rokpelniski pārsteidzošā tēlainībā."

Čaklais, Māris. Saule rakstāmgalā. Rīga: Liesma, 1975, 153., 154. lpp.

Par dzejas izlasi "Lirika" (1999)

"Rokpeļņa lirisms ir tik subtils, ka tam grūti pieskarties ar raupjokritikas vārdu. Kā rasa zirnekļa tīklā: līdzko piedursi pirkstu, tā jaubūs nobirusi un pagalam. Katrā ziņā autora sakārtotā izlase uzlūkojamanevis par vispusīgu paveiktā rezumējumu, bet par neuzmācīgu piedāvājumudziļāk ielasīties un novērtēt šīs dzejas saikni ar "mūžīgo" lirikassaturu."

Čaklā, Inta. Zem norasojuša vārda. Kas dzīvo vārdos: raksti par literatūru. Rīga: LU LFMI, 2013, 80. lpp.

Par eseju grāmatu "Rīgas iestaigāšana" (2012)

"Jānis Rokpelnis Dzintaru Sodumu uzskata par savu prozas skolotāju un neslēpj, ka sodumiskās mācības iespaidā ir tapuši kā sākotnējie "Rīgas iedzimtie", tā vēlākie "Rīgas iestaigāšana". Rokpelnis apliecina sevi kā jauna žanra – dokumentālās dzejprozas – aizsācēju un kopēju, valodiski žirgti un ritmiski precīzi sapludinot pilsētu ar cilvēkiem. Savus varoņus – Latvijas kultūras personības – viņš atklāj caur Rīgas ielām un namiem laika ritējumā, bet pilsēta atplaukst vēsturisku detaļu burvībā un garšā, atspoguļojoties autora un viņa pastaigu biedru acīs. Literāri spožs un novatorisks veikums."

Gundega Blumberga, Jānim Rokpelnim saņemot Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā

Par dzejoļu krājumu "Post factum" (2016)

""Post factum" no sākuma līdz galam ir krājums, kurā valoda, ja vientā būtu dzīva būtne, labi apzinās, ko Rokpelnis ar viņu dara, unRokpelnis zina, ko valoda no viņa grib. Rezultāts ir tik piesātināts unblīvs, ka pat grāmatas sākumā likto un no dzejoļu nosaukumiem unpirmajām rindām veidoto satura rādītāju, kā bija pamanījis kāds acīgs undzirdīgs lasītājs, var izlasīt kā vēl vienu – visu kopā savelkošu –dzejoli."

Bankovskis, Pauls. Rokpeļņa rokenrols. satori.lv, 21.10.2016.

Jānis Kanālmalietis

Laikraksta “Padomju Jaunatne” prēmija par gada labāko pirmo dzejas grāmatu
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Zvaigzne, putna ēna un citi".
1976

Latvijas Kinematogrāfistu savienības balva “Mazais Kristaps”
Balva piešķirta par labāko leļļu filmas scenāriju.
1982

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Rīgas iedzimtais".
Dzeja
1982

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par 1999. gadā izdoto dzejas izlasi "Lirika".
literatūra
2000

Aleksandra Čaka balva
2001

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Vārti".
Dzeja
2005

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Nosaukums".
Dzeja
2010

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Nosaukums".
2010

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais oriģinālliteratūras darbs
Nominants
2011

Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par grāmatu "Rīgas iestaigāšana".
2013

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Post factum".
2015

Kultūras ministrijas Atzinības raksts
2015

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā, radot izcilus darbus dzejā un prozā, kā arī veicinot jauno autoru daiļrades attīstību.
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2016

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Post factum".
Dzeja
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.
Mūža balva
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2020

Trešdaļgadsimta balva
Trešdaļgadsimta balvas nominants par dzejoļu krājumu "Līme".
Nominants
2024