Jānis Rapa

Vecāki – grāmatnieki Jānis un Elfrīda Rapas.
Jāņa Rapas vecvectēva sieva ir Jāņa un Annas Brigaderu tēva māsa.

Dzīvesbiedre Rasma pēc Jāņa Rapas vadījusi Annas Brigaderes memoriālo muzeju "Sprīdīši".

Sabiedriskā darbība

"Par Jāni Rapu vistiešākajā nozīmē var teikt – cilvēks no cita gadsimta. Visticamāk, no XIX gadsimta. Es viņu pazīstu kopš savas bērnības, un pat šodien, kad pārlūkoju viņa kāzu fotogrāfijas, viņš – sārts, samulsis un smaidīgs, gaiši rudajiem matiem plāni plīvojot ap lielo, papliko galvu, – man viņš šķiet senlaicīgs. Izkāpis no vecām fotogrāfijām, iemontēts šajā laikā mākslīgi. Vēlākos gados arī viņa rakstura iezīmes, ģērbšanās stils to koši ilustrēja. Tāda otra nav. Pats savs. Ziemas salā XX un XXI gadsimta mijā, kad svinīgi ļaudis pielūdz modi, stilu un aksesuāru nozīmi, viņš rāmā mierā iestūķējas sava tēva, izdevēja Jāņa Rapas, tūka mētelī, pasit padusē aizvēsturisku dermatīna portfelīti, bet vasarās ierodas jubilejās uzvalkā, taču bez zeķēm. Un viņš ir visur, kur godina grāmatas, svin to iznākšanu vai atzīmē jelkādus ar Annu Brigaderi saistītus pasākumus. Runīgs kā itālis, gribēdams neizbēgsi viņa monologiem (bet svarīgi tas, ka viņš nekad nerunāja par sevi, tik par kādu sagatavošanā esošu grāmatu, sašuta par kādām birokrātu idiotībām vai politiskajiem farsiem), taču dvēselē bija bikls un kautrīgs, noslēgts ziemeļnieks. Pats savs. Nekad drūmi nīgrs, rūgts vai ļauns, vien nepielūdzams un kaismīgs reaģētājs uz jaunvalsts nejēdzībām, valodas kropļojumiem, absurdiem. Un tad viņa lielā, labsirdīgā galva kļuva vēl sārtāka. Cilvēks ar pagātnes dzīli. Dēls, kura tēvs izdara pašnāvību, ienākot krieviem. Cilvēks, kurš Annas Brigaderes kultūras mantojuma nemitīgu aktualizēšanu, sargāšanu, muzeja Sprīdīši kopšanu un attīstīšanu izvērtis par visas savas ģimenes misiju. Jāņa sieva Rasma ir uzticams garants šīs misijas godpilnam turpinājumam. Bieži esmu sev jautājusi - vai tam Rapam ir arī kaut kas pašam savs? Bez tās Brigaderes un apgāda Valters un Rapa pienākumiem? Un man vienmēr acu priekšā izpeldēja tāda kā līnija, kā ceļš, es neredzu otru tādu sava tēva taku minēju, kas ietu nevis aiz plikas godbijības vai pienākuma, bet kā dabisks tēva dzīves turpinājums no punkta, kurā tēvs beidzis. Bez šaubām, svēršanas, mērīšanas. Nepārtrauktā nabassaite ar kultūras mantojumu, dzīvi citiem. Sev neko. Kas tad es tāds īpašs esmu? Brašs dziedonis, tēvzemietis, ar ko var uzraut pa dziesmai bez kautrēšanās divatā vai trijatā, ja jāsveic kādi sirmi ļaudis. Optimisma potētājs, sirdīgs veselības sludinātājs (brūnajā portfelī it bieži atradās paprika, zilie kāposti vai citroni sirdzējiem). Kas pašam? Jā, divi braši dēli, sieva ar krampīgu raksturu un sirds kalpošanu Brigaderei, tāpat mazbērni... Un tomēr šķiet, ka viņš tiem nepiederēja. Viņa aicinājums un piepildījums bija kopuslieta, kultūras vērtību sargāšana, audzēšana un atgādināšana. Viņam nepiemita ne godkāres slāpes, ne karjeras drebuļu. Jā, pat tracinošs nesaimnieciskums un pilnasinīga riņķošana savā orbītā. Savādnieks. Pats savs. Cilvēks, par kuru, vēl dzīvam esot, domāju, ka otra tāda nav un kā fenomenu Jāni novērtēs vien pēc nāves. Paraugs neizdomātai, bet piepildītai citādībai. Viņa nāve liek egoistiskās skumjās sadugt, jo pavisam retas kļuvušas to cilvēku rindas, kas strādā citiem, sevi aizmirsdami. Garīgu Latviju turēdami augstāk par savu likteni. Paldies, Jāni!"

Gundega Repše

Rīga

Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga

Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1971
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Neklātienē studējis LVU Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātņu un bibliogrāfijas nodaļā.

Studentu korporācija "Talavija"
Lāčplēša iela 30, Rīga
Studentu korporācijas "Talavija" filistrs

11.1998
Valters un Rapa
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Kopš 1998. gada novembra bijis atjaunotās AS "Valters un Rapa" valdes priekšsēdētājs.

1959–1967
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā.

1967
Rakstnieces Annas Brigaderes muzejs "Sprīdīši"
Sprīdīši
No 1967. gada strādājis Annas Brigaderes memoriālajā muzejā "Sprīdīši" par vadītāju.

18.06.2005
Rīgas Pirmie Meža kapi