PAR IRĒNES KARULES DARBĪBU
"Knuts Ozols, arī ilggadējs AB (
Amerikas Balss) darbinieks, raksturo viņas sasniegumus: Irēne Karule 1) bija pirmā sieviete - nodaļas vadītāja AB, 2) iesaistīja un izaudzināja AB jaunus darbiniekus, ievadot paaudžu maiņu; 3) panāca mīkstinājumu ASV valdības ierobežojumos, kas skāra raidījumu redaktoru darbu. Vita Tērauda, viena no jaunās paaudzes darbiniecēm, atceras, ka , "...viņa bija mana pirmā darba skolotāja, strādājot
Amerikas Balsī, kas mācīja, kā ir jāvada cilvēki - ar precizitāti, prasīgumu un cilvēciskumu."
Irēne Karule iesaistījās arī Vašingtonas latviešu ev. lut. draudzes, īpaši tās svētdienas skolas vadībā, bija skolotāja, skolas direktore, režisore bērnu ludziņām un līdzīgiem pasākumiem; bija aktīva Daugavas Vanagu biedre un laikraksta
Laiks līdzstrādniece. Viņas raksti par Latvijai un latviešu sabiedrībai nozīmīgiem notikumiem, par Amerikas latviešu apvienības darbu un citiem radniecīgiem tematiem informēja laikraksta
Laiks lasītājus ārpus Latvijas un netieši arī tautiešus okupētajā dzimtenē. I. Karule sarakstīja vairākas grāmatas skolas vecuma bērniem un jauniešiem, tostarp ALAs izdoto biogrāfiju par prezidentu Gustavu Zemgaļu, kas labi noderēja skolās."
Tērauda, Anita. Atvadas Irēnei Karulei.
Laiks, 2008, 5. jūl.
PAR STĀSTU KRĀJUMU "RAIBĀ VASARA" (1955; Ņujorka: autorizdevums)
"Satura ziņā [..] Irene Karule. "Raibo vasaru" ir centusies izvērst pēc iespējas plašāku. Rīgas ģimnāzijas jauniešu pulciņš vasaras brīvlaikā ceļo pa Latgali, bet galvenā varone nonāk arī Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē. Ja atceramies Latvijas brīvvalsts laiku, kad skanēja aicinājums: Apceļo savu dzimto zemi! tad redzam, ka tāda jauniešu ceļošana ir dabīga. Karule to vēl motivē arī ar ciemošanos pie draugiem vai radiem, kas arī ceļošanu veicināja. [..] Daudzpusība saturā un paidagoģiski mērķtiecīgi virzītais stāsta pavediens autorei ir uzlicis grūtu pārbaudījumu tīri literārajā ziņā. Karule nav varējusi pievērsties atsevišķu personu raksturošanai un pārdzīvojumu notēlošanai tik pilnīgi, kā to būtu varējusi, ja šo plašo un svarīgo blakus mērķu nebūtu. Tomēr arī tagad pamanām jauniešu individuālās sejas. [..] Liekas, tās nav tikai Karules labās Latvijas ģeogrāfijas un vēstures zināšanas vien, nav arī tikai vērojumu materiāli, kas grāmatā apkārtnes un vietu tēlojumus, kā arī jauniešu personīgos pie- un pārdzīvojumus rāda tik dzīvi un īsteni. Daļa laikam būs arī pašas autores redzēta un piedzīvota. Un tā kā mūsu literātūrā šis ir vai pirmais gadījuma, kad tik plaši paidagoģiski nodomi ir apvienoti ar literāru tēlojumu, tad jāsaka, ka mēģinājums Karulei izdevies. "Raibā vasara" ar raito, dzīvo stāstījumu un notikumu bagātību patiks jauniešiem, bet vecākiem un skolotājiem būs labs palīgs, kad viņi bērnus gribēs aizvest uz Latviju."
Kalniņš, Nikolajs. Grāmata, kas stāsta jaunatnei par Latviju.
Laiks, 1955, 10. dec.