Ieva Roze

Dzimusi elektromehāniķa un ķīmiķes ģimenē. Nav strādājusi algotu darbu garīgas slimības dēļ. Dzīvi beigusi pašnāvībā.

1986, 15. augusts: pirmā publikācija – dzejolis laikrakstā "Pionieris".


Dzejoļu krājumi
1991: "No vienas tumsības otrā".
1994: "Dzeja" (ietilpst krājums "Reabilitācija" (sastādījusi autore) un "Zaļie sapņi").
2000: izlasē "Pilnais mērs" (iekļauti arī jaunatrasti dzejoļi, dažiem agrāk publicētiem dzejoļiem izvēlēts cits variants).

"Rozes dzejā dominē centrēšanās sevī. Filozofiski, eksistenciāli, nedaudz –- sociāli jautājumi dziļi emocionāli tverti caur patības pašizjūtu. Līdzās dramatiskiem pārdzīvojumiem, nihilistiskām noskaņām un liktenīgām nāves priekšnojautām ieskanas arī ticība indivīda dvēseles gaismai. Galvenie motīvi: laiks, dzīvība, nāve, mīlestība, gaisma un poētiskā jaunrade. Dzeja intonatīvi dažāda – no ciniska un ironiska pasaules skatījuma līdz izmisīgām mīlestības alkām. Dzejā liela nozīme ritmam, atskaņām, neparastiem tēliem, salīdzinājumiem un metaforām, negaidītiem epitetiem, paradoksiem."

Ramma, Zita. Ieva Roze. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.


Par krājumu "No vienas tumsības otrā" (1991)

"I. Roze ir izteikta sapņu, iedomātas augstu ideālu pasaules un nebijušā dzejniece. Izjutusi un izkāpinātās jūtās pārspīlējusi pasaules šķērsumu, viņa saviem sapņiem allaž piesien kādu ironisku, piezemētu atsvaru: aiz mākoņiem man ilgas sarit / un asnos kuri sala baidās / aiz jūsmas nezinu ko darīt / laiks joņo nojausmās un gaidās / / bet brīnums nokrīt ēveļskaidās. Vai arī, piemēram, dzejoļu cikla nosaukums ir nevis "sapņu dārzos", kā varētu gaidīt, bet "sapņusakņudārzos". I. Rozes debija — tipiska jauna cilvēka dzeja: personība vēl tikai veidojas, vēl meklē sevi, skaidro savas attiecības ar pasauli. Tāpēc viņas dzejā valda diezgan nesabalsots jūtu komplekss: atklāts, tīrs bērnišķīgums un — varbūt uzspēlēta infantilisms, eksaltācija un dzīvē visu izbaudījuša visziņa maska, atkailināts jūtīgums un atvērtība pasaulei, gatavība pārdzīvojumam. Arī poētiskā izteiksme palikusi meklējumu un tapšanas stadijā, ko apliecina gan presē publicēto dzejoļu tekstuālās atšķirības no krājumā ievietotajiem, gan arī autorei tuvo dzejnieku (E. Plauža, E. Ādamsona, P. Brūvera, M. Melgalva) viegli pamanāmie vaibsti viņas dzejoļos. Grūti pateikt, kāda būtu izveidojusies I. Rozes dzejas pasaule — cik būtiski svarīga latviešu dzejai. Tomēr dzeja bija I. Rozes dzīve, bet ikdiena — vien līdzeklis ceļā uz to."

Ieva Kalniņa. Vai dzeja ielaiž sevī laika dramatismu? Karogs, Nr. 4, 01.04.1992.

Rīgas 69. vidusskola
Imantas iela 11A, Rīga

1978–1986
Rīgas 5. vidusskola
Āgenskalna iela 21a, Rīga