Konstantīns Karulis

1915: 10. februārī dzimis ielu dzelzceļnieka ģimenē.
1949: martā bijis iekļauts izsūtāmo sarakstos, bet Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas sekretārs Jānis Peive esot viņu izsvītrojis no saraksta.

1931: pirmā publikācija "Trīsdesmit septiņas dienas dzimtenes ārēs" (Nr. 2–4; 1932, Nr. 1, 5–9).
1959: ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju "Lingvistiskie aspekti latviešu valodas stenogrāfijā" (nostrificēts par Dr. philol.).
1993: ieguvis habilitētā filoloģijas doktora grādu par disertāciju "Dažu latviešu valodas vēstures problēmu risinājums".
1995: Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis.
1995: saņēmis Jāņa Endzelīna balvu par izcilāko pētījumu latviešu valodniecībā un baltoloģijā – "Latviešu valodas etimoloģijas vārdnīcu".
1996: valsts emeritētais zinātnieks (diploma Nr. 3).

Konstantīna Karuļa darbi
Par stenogrāfiju
1956: Īsais un ātrais raksts. Kas ir stenogrāfija
1961: Stenogrāfijas vārdnīca (Kopā ar citiem)

Par rakstu un rakstīšanas līdzekļiem
1956: Senie un mūsdienu raksti: kā pasaules tautas rakstīja senatnē un kā raksta tagad
1962: Raksts un rakstīšanas līdzekļi gadu tūkstošos

Par grāmatniecību un personālijām
1967: Latviešu grāmata gadsimtu gaitā
1967: Latviešu padomju prese
1986: Jānis Reiters un viņa tulkojums
1989: Bībeles pirmais izdevums latviešu valodā: 1685–1694
1992: Kam stiprs prāts un cieta griba: Fricis Brīvzemnieks

Valodniecība
1972: Latviešu literārās valodas vārdnīca, 1. sējums (sējuma sagatavošanā izmantoti materiāli, kuru vārdnīcas izveides sākumposmā sagatavojis Konstantīns Karulis)
1992: Latviešu etimoloģijas vārdnīca (1.–2. sējums)

Par Konstantīna Karuļa personību
"Nav viegli definēt, kas īsti ir bijis Konstantīns Karulis. Jurists, valodnieks, žurnālists, grāmatniecības vēsturnieks vai plašākā nozīmē kultūrvēsturnieks? Bibliogrāfs un Fundamentālās bibliotēkas ilggadējs darbinieks? Visi šie apzīmējumi piederas Konstantīnam Karulim – dažādos darbības posmos pārsvaru ņēmusi drīz viena, drīz otra darbošanās joma, taču jāuzsver vēl viens būtisks papildu apstāklis – Konstatīns Karulis ir bijis laikmetu griežu cilvēks, kam nācās pakļauties dažādu režīmu diktētiem noteikumiem. Viņš ir bijis arī šo pārejas laikmetu upuris, abu okupāciju gados bieži vien bijis spiests pielāgoties, mainīt krāsu un nodarbošanos, tomēr nemitīgi saglabājis strādātprieku, uzkrājis apbrīnojamu erudīciju un, par spīti laikmetu spaidiem, saglabājis optimismu. Konstantīna Karuļa fantastiskā atmiņa un fenomenālā erudīcija, lielais popularizētāja talants ļāvuši viņam gūt paliekamu vietu latviešu humanitārajās zinātnēs un kultūrvēsturē vispār, lai gan savas neparastās spējas viņš tomēr pilnā mērā nav spējis izvērst."

Stradiņš, Jānis. Konstantīna Karuļa dzīves un personības līkloči. Kursīte, Janīna (sast.). Amor vincit omnia: Konstantīns Karulis dzīvē un darbos. Rīga: Zinātne, 2017, 16. lpp.

Par Konstantīna Karuļa "Latviešu etimoloģijas vārdnīcu"
"Konstantīna Karuļa ieguldījums etimoloģijas zinātnes attīstībā ir liels un līdz šim vēl nav pietiekami novērtēts. Viņa sastādītā "Latviešu etimoloģijas vārdnīca" jau sen kļuvusi par neaizvietojamu izziņas avotu salīdzināmās valodniecības pārstāvjiem, etimologiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. K. Karuļa vārdnīca ir vārti uz latviešu vārda aizvēstures pasauli.
Divas īpatnības raksturo Konstantīna Karuļa vārdnīcu uz citu līdzīgu etimoloģisko vārdnīcu fona – šķirkļos parādīta vārda vai vārdu saimes indoeiropiešu sakne un daudziem mantotajiem un aizgūtajiem vārdiem dotas paša autora atziņas par to etimoloģiju.
Pirmām kārtām K. Karuļa vārdnīca pieder pie tām indoeiropiešu valodas etimoloģiskajām vārdnīcām, kurās, aprakstot vārda etimoloģiju, parādīta arī rekonstruētā indoeiropiešu sakne jeb tā saucamā pirmsakne. [..] Daudzi indoeiropiešu valodu etimoloģisko vārdnīcu autori par vārda etomoloģiskās rekonstrukcijas gala mērķi uzskata vienīgi tā saucamās vārda pirmformas rekonstrukciju; šādās vārdnīcās rekontruētas tikai tās pirmvalodas saknes vai leksēmas, kas ir atsevišķās valodu grupas pamatā. K. Karulis iet tālāk un viņa vārdnīcā dota ne tikai baltu un austrumbaltu pirmformu rekonstrukcija, bet arī tālākā rekonstrukcija, ņemot vērā indoeiropiešu pirmvalodas tradīciju. Zināmā mērā tā ir zinātniska drosme, ņemot vērā, ka pastāv vesela virkne strīdīgu un neatrisinātu jautājumu par indoeiropiešu pirmvalodas sakņu rekonstrukciju [..]."

Koškins, Igors. Konstantīna Karuļa "Latviešu etimoloģijas vārdnīca" un aizguvumu etimoloģizēšana. Kursīte, Janīna (sast.). Amor vincit omnia: Konstantīns Karulis dzīvē un darbos. Rīga: Zinātne, 2017, 63. lpp.

Rīga

–1997
Brīvības prospekts 30, Jūrmala

1923–1928
Rīgas 36. pamatskola
Avotu iela 44, Rīga

1928–1930
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 26, Rīga

1930–1932
Rīgas pilsētas 4. ģimnāzija
Gaiziņa iela 3, Rīga

1932–1942
Latvijas Universitāte
Rīga
Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinību nodaļa

1947–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Juridiskā fakultāte

1931
Mēnešraksts "Latvijas Jaunatne"
Rīga
Korespondents

1934–1940
Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
Rīga
Redakcijas loceklis

1940
Rīga
Latvijas Radiofona izdevuma "Latvijas Vilnis" redaktors

15.10.1941–1943
Lauberes 6-klašu pamatskola
Laubere
Skolotājs

08.1943–07.1944
Birzgales pamatskola
Birzgale
Skolas pārzinis

1944–1945
Frontes laikraksta "Latvijas Kareivis" redakcijas loceklis

1947–1948
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga

1948–1950
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Rīga
Juriskonsults, stenogrāfists

1950–1957
Rīga
Dažādos kursos mācījis stenogrāfiju

1957–1964
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Valodnieks

1964–1975
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Rīga
Fundamentālā bibliotēka, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

29.08.1944
Latviešu leģions

05.1945–09.1946
Sovetskaja Gavaņ
Apcietinājumā Tālajos Austrumos

Rīgas Otrie Meža kapi

LZA Jāņa Endzelīna balva
Balva piešķirta par pētījumu latviešu valodniecībā un baltoloģijā divos sējumos – "Latviešu etimoloģijas vārdnīca" (1992).
1995

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1996. gada 22. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1996