Ilga Bērza
21.12.1933 – 25.03.2012
Ilga Bērza (1933–2012) – dzejniece. Darbojusies Cēsu jauno autoru apvienībā. No 1973. gada līdz 1981. gadam bijusi Rīgas Pionieru pils Jauno autoru pulciņa vadītāja (kopā ar dzejnieci Ilgu Rismani). Septiņu dzejoļu krājumu autore. Dzejā izmantoti Latvijas dabas un folkloras motīvi, virknei dzejoļu raksturīga pašironija un humors. Atmodas laikā un vēlāk tapušajā dzejā aktuālas patriotisma un Latvijas vēstures tēmas. Dzejoļi publicēti arī dažādos kopkrājumos un periodikā, arī komponēti.
Dzimšanas laiks/vieta
21.12.1933
Cēsis
Miršanas laiks/vieta
25.03.2012
Personiska informācija
Dzimusi namdara ģimenē.
Dzejnieces māte bijusi aizrautīga lasītāja, ļoti mīlējusi dzeju, lasījusi Kārļa Skalbes, Friča Bārdas, Jāņa Poruka, Aspazijas dzeju. Tēvs bijis muzikāls, spēlējis vijoli, pašdarinātu cītaru un ģitāru, kā rakstījis dzejoļus, dzeja nav publicēta.Darbojusies floristikā, piedalījusies izstādēs.
Profesionālā darbība
1969: pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikrakstā "Literatūra un Māksla" 25.I.
DZEJA1972: "Upeņvējš"
1979: "Ugunspuķe"
1983: "Gaujas mūžīgais tecējums"
1983: "Ja paparde ziedētu"
2008: "Prieka putnu pārnākšana"
2009: "Gadalaiku gaisma"
2002: "Balta veste Amatai"
2004: Cēsu kultūras biedrība "Harmonija" izdeva dzejas izlasi "Latvija cerību vainagā".
2008: dzejoļi publicēti Cēsu skolotāju institūta absolventu daiļrades krājumā "Piepildīts laiks", kā arī Cēsu kultūras biedrības "Harmonija" izdotajā reliģiska satura dzejoļu krājumā "Pieskāriens".
Ilgas Bērzas dzejoļiem komponisti Vilnis Salaks un Jānis Porietis ir sacerējuši mūziku. Bērzas bērnu dzejoļus komponējis Andris Balodis.
Ērika Ešenvalda 2008. gadā sacerētajā kantātē "Latvija. Gadalaiku impresijas", kas bija veltīta Latvijas 90. gadadienai, izskan arī Ilgas Bērzas dzejas rindas.
Citātu galerija
PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "UPEŅVĒJŠ" (LIESMA, 1972)
"I. Bērzas dzeju apņem zemes aroms. Kad stipri sāk smaržot upenes, gaidāms lietus, šis tautā un zinātnē balstītais novērojums rosinājis krājuma nosaukuma izvēli. Uz savas grāmatas vāka I. Bērza piezīmē, ka "Upeņvējš" radies, atrodot skaņas un krāsas, pierakstot redzēto, šī vērošanas un pierakstīšanas tieksme devusi reizē pozitīvus un negatīvus rezultātus. Novērot dzejniece prot. Viņas dzejā izteicas interese par darba cilvēku, diezgan iejūtīgi attēlots dārzkopja darbs. (..) Reizēm tomēr I. Bērza savus novērojumus attālo pārāk neitrālā, konstatējošā veidā (..). Visā I. Bērzas dzejā gribētos vairāk redzēt pašas autores attieksmi pret dzīvi, arī dziļāku psiholoģisku piesātinājumu."
Kalve, Milda. Ir nepieciešams strādāt. Karogs, Nr. 2, 01.02.1973.
PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "JA PAPARDE ZIEDĒTU" (LIESMA, 1983)
"Ka Ilgas Bērzas dzejas pasaule ir jau savā ziņā nostabilizējusies, par to pirmām kārtām liecina tas, ka arī šeit viņa turpina agrāk iesākto tēmu risinājumu. Tā ir tautas vēsture, folkloras motīvu poētiska apcere, mātes cildinājums, satīriska un ironiska attieksme pret dzīves negācijām. (..) viņai piemīt laba un spēcīga dabas izjūta. Dabas noskaņu rosinātajos dzejoļos veidojas pārdzīvota tēlainība, kas spējīga savukārt emocionāli iedarboties uz lasītāju. (..) dzejoļi, kur domas vai izjūtas atklāsmei atbilstošos poētiskos priekšstatus autore meklējusi un atradusi dabas tēlu pasaulē, pieder pie krājuma labākās daļas."
Sirsone, Skaidrīte. Meklētgriba un atrastprieks. Literatūra un Māksla, Nr. 33, 19.08.1983.
Dzimtais vārds
Ilga Bērziņa
Papildu vārdi
Ilga Mašlakova
Dzīvesvieta
Amata
Vasarās dzīvojusi Amatā.
Dalība organizācijās
Cēsu jauno autoru apvienība
Cēsis
Darbojusies Cēsu jauno autoru apvienībā.
Izglītība
1948
Cēsu 1. pamatskola
Gaujas iela 17, Cēsis
1948. gadā beigusi Cēsu 1. pamatskolu.
1948–1952
Cēsu 1. vidusskola
Leona Paegles iela 1, Cēsis
1952. gadā beigusi Cēsu 1. vidusskolu.
1952–1954
Cēsu skolotāju institūts
Bērzaines iela 34, Cēsis
Studējusi Cēsu skolotāju institūta Dabaszinību un ģeogrāfijas fakultātē.
1955–1958
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
1958. gadā neklātienē beigusi Rīgas Pedagoģisko institūtu.
Darbavieta
1954–1956
Saulkrastu vidusskola
Raiņa iela 6, Saulkrasti
Strādājusi par skolotāju Saulkrastu vidusskolā.
1958–1959
Rīgas 5. astoņgadīgā skola
Strādājusi par skolotāju Rīgas 5. astoņgadīgajā skolā.
1965–1970
Rīga
Strādājusi par lasītavas vadītāju bibliotēkā Rīgā, organizējot tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem.
1970–1984
Rīgas 28. vidusskola
Sliežu iela 23, Rīga
Strādājusi par skolotāju Rīgas 28. vidusskolā.
1973–1981
Rīgas Pionieru pils
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
No 1973. gada līdz 1981. gadam Rīgas Pionieru pils Jauno autoru pulciņa "Optimisti" vadītāja (kopā ar dzejnieci Ilgu Rismani).
Apglabāts
Vanagu kapi
Apglabāta Āraišu Vanagu kapos.