Meklēt

Ilga Bērza

1 bilde
Ilga Bērza

Avots: Treji Vārti, Nr. 147, 01.05.1992.

Lomas: dzejniece, skolotāja

21.12.1933 – 25.03.2012

Ilga Bērza (1933–2012) – dzejniece. Darbojusies Cēsu jauno autoru apvienībā. No 1973. gada līdz 1981. gadam bijusi Rīgas Pionieru pils Jauno autoru pulciņa vadītāja (kopā ar dzejnieci Ilgu Rismani). Septiņu dzejoļu krājumu autore. Dzejā izmantoti Latvijas dabas un folkloras motīvi, virknei dzejoļu raksturīga pašironija un humors. Atmodas laikā un vēlāk tapušajā dzejā aktuālas patriotisma un Latvijas vēstures tēmas. Dzejoļi publicēti arī dažādos kopkrājumos un periodikā, arī komponēti.

  • Darba autors (19)
  • Recepcijas persona (7)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    21.12.1933
    Cēsis

    Miršanas laiks/vieta

    25.03.2012

    Personiska informācija

    Dzimusi namdara ģimenē.

    Dzejnieces māte bijusi aizrautīga lasītāja, ļoti mīlējusi dzeju, lasījusi Kārļa Skalbes, Friča Bārdas, Jāņa Poruka, Aspazijas dzeju. Tēvs bijis muzikāls, spēlējis vijoli, pašdarinātu cītaru un ģitāru, kā rakstījis dzejoļus, dzeja nav publicēta.

    Darbojusies floristikā, piedalījusies izstādēs.

    Profesionālā darbība

    1969: pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikrakstā "Literatūra un Māksla" 25.I.

    DZEJA

    1972: "Upeņvējš"
    1979: "Ugunspuķe"
    1983: "Gaujas mūžīgais tecējums"
    1983: "Ja paparde ziedētu"
    2008: "Prieka putnu pārnākšana"
    2009: "Gadalaiku gaisma"

    DZEJA BĒRNIEM

    1988: "Gaujas māte" 
    2002: "Balta veste Amatai"


    2004: Cēsu kultūras biedrība "Harmonija" izdeva dzejas izlasi "Latvija cerību vainagā".
    2008: dzejoļi publicēti Cēsu skolotāju institūta absolventu daiļrades krājumā "Piepildīts laiks", kā arī Cēsu kultūras biedrības "Harmonija" izdotajā reliģiska satura dzejoļu krājumā "Pieskāriens".

    DARBU IZMANTOJUMS CITĀS MĀKSLAS FORMĀS

    Ilgas Bērzas dzejoļiem komponisti Vilnis Salaks un Jānis Porietis ir sacerējuši mūziku. Bērzas bērnu dzejoļus komponējis Andris Balodis.
    Ērika Ešenvalda 2008. gadā sacerētajā kantātē "Latvija. Gadalaiku impresijas", kas bija veltīta Latvijas 90. gadadienai, izskan arī Ilgas Bērzas dzejas rindas.

    Citātu galerija

    PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "UPEŅVĒJŠ" (LIESMA, 1972)

    "I. Bērzas dzeju apņem zemes aroms. Kad stipri sāk smaržot upenes, gaidāms lietus, šis tautā un zinātnē balstītais novērojums rosinājis krājuma nosaukuma izvēli. Uz savas grāmatas vāka I. Bērza piezīmē, ka "Upeņvējš" radies, atrodot skaņas un krāsas, pierakstot redzēto, šī vērošanas un pierakstīšanas tieksme devusi reizē pozitīvus un negatīvus rezultātus. Novērot dzejniece prot. Viņas dzejā izteicas interese par darba cilvēku, diezgan iejūtīgi attēlots dārzkopja darbs. (..) Reizēm tomēr I. Bērza savus novērojumus attālo pārāk neitrālā, konstatējošā veidā (..). Visā I. Bērzas dzejā gribētos vairāk redzēt pašas autores attieksmi pret dzīvi, arī dziļāku psiholoģisku piesātinājumu." 


    Kalve, Milda. Ir nepieciešams strādāt. Karogs, Nr. 2, 01.02.1973.


    PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "JA PAPARDE ZIEDĒTU" (LIESMA, 1983)

    "Ka Ilgas Bērzas dzejas pasaule ir jau savā ziņā nostabilizējusies, par to pirmām kārtām liecina tas, ka arī šeit viņa turpina agrāk iesākto tēmu risinājumu. Tā ir tautas vēsture, folkloras motīvu poētiska apcere, mātes cildinājums, satīriska un ironiska attieksme pret dzīves negācijām. (..) viņai piemīt laba un spēcīga dabas izjūta. Dabas noskaņu rosinātajos dzejoļos veidojas pārdzīvota tēlainība, kas spējīga savukārt emocionāli iedarboties uz lasītāju. (..) dzejoļi, kur domas vai izjūtas atklāsmei atbilstošos poētiskos priekšstatus autore meklējusi un atradusi dabas tēlu pasaulē, pieder pie krājuma labākās daļas."


    Sirsone, Skaidrīte. Meklētgriba un atrastprieks. Literatūra un Māksla, Nr. 33, 19.08.1983.

    Nodarbes

    dzejniece
    skolotāja

    Dzimtais vārds

    Ilga Bērziņa

    Papildu vārdi

    Ilga Mašlakova

    Dzīvesvieta

    Amata
    Vasarās dzīvojusi Amatā.

    Dalība organizācijās

    Cēsu jauno autoru apvienība
    Cēsis
    Darbojusies Cēsu jauno autoru apvienībā.

    Izglītība

    1948
    Cēsu 1. pamatskola
    Gaujas iela 17, Cēsis
    1948. gadā beigusi Cēsu 1. pamatskolu.

    1948–1952
    Cēsu 1. vidusskola
    Leona Paegles iela 1, Cēsis
    1952. gadā beigusi Cēsu 1. vidusskolu.

    1952–1954
    Cēsu skolotāju institūts
    Bērzaines iela 34, Cēsis
    Studējusi Cēsu skolotāju institūta Dabaszinību un ģeogrāfijas fakultātē.

    1955–1958
    Rīgas Pedagoģiskais institūts
    Raiņa bulvāris 29, Rīga
    1958. gadā neklātienē beigusi Rīgas Pedagoģisko institūtu.

    Darbavieta

    1954–1956
    Saulkrastu vidusskola
    Raiņa iela 6, Saulkrasti
    Strādājusi par skolotāju Saulkrastu vidusskolā.

    1958–1959
    Rīgas 5. astoņgadīgā skola
    Strādājusi par skolotāju Rīgas 5. astoņgadīgajā skolā.

    1965–1970
    Rīga
    Strādājusi par lasītavas vadītāju bibliotēkā Rīgā, organizējot tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem.

    1970–1984
    Rīgas 28. vidusskola
    Sliežu iela 23, Rīga
    Strādājusi par skolotāju Rīgas 28. vidusskolā.

    1973–1981
    Rīgas Pionieru pils
    Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
    No 1973. gada līdz 1981. gadam Rīgas Pionieru pils Jauno autoru pulciņa "Optimisti" vadītāja (kopā ar dzejnieci Ilgu Rismani).

    Apglabāts

    Vanagu kapi
    Apglabāta Āraišu Vanagu kapos.