PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "UPEŅVĒJŠ" (LIESMA, 1972)
"I. Bērzas dzeju apņem zemes aroms. Kad stipri sāk smaržot upenes, gaidāms lietus, šis tautā un zinātnē balstītais novērojums rosinājis krājuma nosaukuma izvēli. Uz savas grāmatas vāka I. Bērza piezīmē, ka "Upeņvējš" radies, atrodot skaņas un krāsas, pierakstot redzēto, šī vērošanas un pierakstīšanas tieksme devusi reizē pozitīvus un negatīvus rezultātus. Novērot dzejniece prot. Viņas dzejā izteicas interese par darba cilvēku, diezgan iejūtīgi attēlots dārzkopja darbs. (..) Reizēm tomēr I. Bērza savus novērojumus attālo pārāk neitrālā, konstatējošā veidā (..). Visā I. Bērzas dzejā gribētos vairāk redzēt pašas autores attieksmi pret dzīvi, arī dziļāku psiholoģisku piesātinājumu."
Kalve, Milda. Ir nepieciešams strādāt. Karogs, Nr. 2, 01.02.1973.
PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "JA PAPARDE ZIEDĒTU" (LIESMA, 1983)"Ka Ilgas Bērzas dzejas pasaule ir jau savā ziņā nostabilizējusies, par to pirmām kārtām liecina tas, ka arī šeit viņa turpina agrāk iesākto tēmu risinājumu. Tā ir tautas vēsture, folkloras motīvu poētiska apcere, mātes cildinājums, satīriska un ironiska attieksme pret dzīves negācijām. (..) viņai piemīt laba un spēcīga dabas izjūta. Dabas noskaņu rosinātajos dzejoļos veidojas pārdzīvota tēlainība, kas spējīga savukārt emocionāli iedarboties uz lasītāju. (..) dzejoļi, kur domas vai izjūtas atklāsmei atbilstošos poētiskos priekšstatus autore meklējusi un atradusi dabas tēlu pasaulē, pieder pie krājuma labākās daļas."
Sirsone, Skaidrīte. Meklētgriba un atrastprieks. Literatūra un Māksla, Nr. 33, 19.08.1983.