Ieva Lase

Dzimusi Ūdensceļu pārvaldes ierēdņa Jēkaba Birgera ģimenē Maskavā.

"No pirmajiem dzīves gadiem viņa atceras rotaļu klucīšus ar burtiem, no kuriem tētis iemācījis vārdiņus salikt, tā ka četru gadu vecumā meitene jau pratusi tekoši lasīt. Ataust atmiņā kāda maza ainiņa no pastaigas parkā - kā viņa palien zem soliņa, sāpīgi sasit pieri un kā māmiņa viņu žēlo. Bet arī viņu ģimenei nav gājis secen lielais posts, ko piedzīvoja pēcrevolūcijas Krievija: “Bija šausmīgi auksts. Ūdens sasala glāzē. Reiz pelītes bija iesalušas. Un trūkums briesmīgs"." Latvijas Vēstnesis, 17.11.2000.

1920: ģimene atgriezās Latvijā.

Tulkojumi no franču valodas grāmatās
1959: Šarls Pero. Runcis zābakos (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1960: Antuāns de Sent-Ekziperī. Mazais princis (atkārtoti izdevumi 1966, 1979, 1993, 1995, 1999, 2000, 2004, 2014, 2015).
1963: Pjērs Gamarā. Cilvēku rokas: noveļu krājums (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: Moriss Ponss. Nakts pasažieris: romāns (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: Pjērs Gamarā. Piedzīvojums ar Spārnoto čūsku: stāsti (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: Verkors. Kad jūra klusē: stāsti (Rīga: Liesma).
1966: Maleks Hadads. Pēdējā aina: romāns (Rīga: Liesma).
1966: Pjērs Gamarā. Kapteinis Pavasaris: stāsti (Rīga: Liesma).
1967: Annas Filipas un Kloda Ruā sakārtoto atmiņu krājums. Žerārs Filips (Rīga: Liesma).
1967: Pjērs Gamarā. Pireneju rapsodija: romāns; Slepkavam Gonkūru prēmija: romāns (Rīga: Liesma).
1968: Dāvids Šeinerts. Garausis flāms: romāns (Rīga: Liesma).
1969: Alēns Bombārs. Aiz borta pēc paša gribas (Rīga: Liesma).
1970: Žans Olivjē. Vikingu jūras brauciens (Rīga: Liesma).
1970: Gustavs Flobērs. Trīs stāsti (Rīga: Liesma).
1979: Moriss Drions. Tistū - puisēns ar zaļajiem īkšķīšiem: stāsts (Rīga: Liesma).
1982: Žoržs Simenons. Romāni: Megrē pirmā lieta; Brāļi Riko; Cietums (kopā ar Mirdzu Ersu; Rīga: Liesma).
1995: Žaks Sempē, Nikolā Gosīni. Mazais Nikolā; Mazā Nikolā starpbrīži; Mazā Nikolā brīvdienas: humors lieliem un maziem (kopā ar Intu Gaili-Sīpolnieci; Rīga: Vaga).
2000: Žans Pjērs Davids. Mazā prinča atgriešanās (Rīga: Artava).

Tulkojumi no krievu valodas
1963: Bernārs Eivelmans. Pa nepazīstamu dzīvnieku pēdām (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1969: Konstantīns Paustovskis. Tērauda gredzentiņš: stāsts (Rīga: Liesma).
1998: Irina Ratušinska. Pelēkais - cerību krāsa (kopā ar Lidiju Lasmani; Rīga: IU "Mācību apgāds").

Tulkojumi no franču valodas 20. gs. 90. gados publicēti žurnālā "Kentaurs XXI" (tostarp Pola Valerī "Tīrā poēzija", Blēza Paskāla "Domas" un citi).
1994: laikraksta "Jūrmala" turpinājumos publicēts Pjēra Bula romāns "Elles tikumi".
Periodikā rakstījusi par franču rakstniekiem Giju de Moposānu, Aleksandru Dimā, Žanu Kokto, Emīlu Zolā un citiem autoriem.

Periodikā publicēti tulkojumi no franču valodas
Žorža Olivjē Šatoreino stāsts "Starpnieks Delonē" (1993), Žana Luī Kirtisa stāsts "Mākslai un mīlestībai" (1993), fragments no Antuāna Sent-Ekziperī romāna "Citadele" (1992), Margeritas Jurgesāres stāsti "Cilvēks, kas mīlēa nereidas" un "Prinča Gengi pēdējā mīlestība" (1989), Filipa Kuzēna stāsts "Bumeranga atgriešanās" (1987), Klēras Sentsolinas stāsts "Klīnikā" (1982), Daniela Bulanžē novele "Akvarelis" (1980), Helēnas Parmelēnas novele "Izdomātais gleznotājs" (1980), Anrī Truajā novele "Labākais klients" (1978), Morisa Driona noveles "Majores kundze" un "Blondā meitene" (1977), fragmenti no Žorža Simenona autobiogrāfiskās grāmatas "Vēstule manai mātei" (1976), Ervē Bazēna novele "Dāvanu maiss" (1974), Pjēra Gamarā novele "Piepilsētas vilcienā" (1974), Anrī Barbisa stāsts "Sēru maršs" (1973), Bernāra Klavela novele "Cilvēks ādas mētelī" (1973), Šarla Ferdinanda Ramiza stāsts "Miglā apmaldījies cilvēks" (1973), Pjēra Gaskāra stāsts "Mazs laukums" (1972), Muhameda Diba stāsts "Jaukās kāzas" (1971), Morisa Driona novele "Trieka" (1970), Felisjena Marso stāsts "Oktāva kundze" (1970), Žorža Simenona romāns "Cietums" (1970), Ervē Bazēna novele "Klibiķe" (1968), Ngijena Kiena stāsts "Pavasaris" (1968), Andrē Stila stāsts "Krāpnieks" (1968), Daniela Bulanžē noveles "Radoma pēdējais untums", "Pārinieks" un "Gaisma" (1967), Felisjena Marso novele "Viena lieka vārda dēļ" (1967), Pjēra Gamarā stāsts "Flerete" (1965), Morisa Ponsa novele "Eftihia Kseniu" (1964), Artura Gordona stāsts "Sārtais balons" (1962).

Tulkojusi arī no vācu un spāņu valodas.

"levas Lases balsī latviešu lasītājus uzrunā gan Sent-Ekziperī Mazais princis, Pjēra Gamarā dabas tēlojumi un Gustava Flobēra Felisita no stāsta "Vienkārša sirds", gan vācu, spāņu un krievu autoru darbi. Viņa ir ļoti laba un smalkjūtīga tulkotāja. It sevišķi no franču valodas. To apliecina arī Francijas augstais apbalvojums - Literatūras un mākslas ordenis. Bet varbūt vēl vairāk labā viņa savai zemei un tautai darījusi ar drosmi nezaudēt godaprātu un pašcieņu ne koncentrācijas nometnēs, ne garajos okupācijas gados."
Latvijas Vēstnesis, 17.11.2000.

Ieva Sofija Birgere

Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga

Latvijas Valsts konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Pasniedzēja.

1935–1941
Rīga
Korektore Latvijas Vērtspapīru spiestuvē.

1947–1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Strādājusi Universitātes bibliotēkā.

1968–1973
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Mēness iela 8, Rīga
Strādājusi par franču valodas skolotāju (ar pārtraukumiem).

Studenšu biedrība "Ziemeļniece"

16.09.1992–25.11.2002
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

1924–1930
Rīgas pilsētas 20. pamatskola
Slāvu iela 2, Rīga

1930–1934
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Beigusi mācības.

1934–1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: romāņu filoloģija.

1942–1943
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils memoriāls
Vācu okupācijas laikā iesaistījās nacionālās pretestības kustībā, 1942: apcietināta,

1951–1956
Komi Republika
1951: par piedalīšanos t. s. franču grupā apcietināta, notiesāta uz 25 gadiem stingrā režīma nometnē, sodu izcieta Intā (Komi APSR); 1956: atbrīvota, noņemot sodāmību

Francijas Ordenis mākslā un literatūrā
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Ordeņa domes 1999. gada 7. aprīļa lēmumu.
III šķira
1999

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par A. Sent Ekziperī grāmatas "Mazais princis" tulkojumu - darbs izmantots teātrī, radio, kā arī pārpublicēts grāmatā.
2000