"Sirdsdraugs, šeit piesūtu dažas latviešu dziesmas. Ticiet man, mīļais draugs, ka par šo poēziju agrāk nebiju neko dzirdējis. Šī mēneša 30. dienā, kad es, saņēmis Jūsu cienījamo vēstuli, pastāstīju savai saimei par pieprasītajām dziesmām, viņus sagrāba tāds prieks un jūsma, ka tikko spēju tos apvaldīt. Tas, ko šeit pielieku klāt, ir tikai sākums; turpmāk vēl. Jūs te atradīsit šo un to, kas no latviešiem nemaz nebūtu bijis gaidāms".
Fragments no Heinriha Baumaņa vēstules Benjamīnam Fišeram 1777. gada 31. oktobrī. Citēts pēc: Beata Paškevica. Latviešu tautasdziesmu teksti, to pierakstītāji un sūtītāji J.G.Herderam "Tautasdziesmu" izdevuma vajadzībām. Grām.: Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Sast. R.Bičevskis. Rīga: FSI, 2017, 293. lpp.
"Pastātiet man, mīļais draugs! Ko ģenerālsuperintendenta Herdera kungs - viņa labi izdevusies ģīmetne atrodas manā Vidzemes lietu krājumā - grib darīt ar mūsu latviešu tautasdziesmām? Šis lielais vīrs! Tā man ir mīkla, kuru nespēju uzminēt."
Fragments no Heinriha Baumaņa vēstules Benjamīnam Fišeram 1778. gada 13. martā. Citēts pēc: Beata Paškevica. Latviešu tautasdziesmu teksti, to pierakstītāji un sūtītāji J.G.Herderam "Tautasdziesmu" izdevuma vajadzībām. Grām.: Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Sast. R.Bičevskis. Rīga: FSI, 2017, 299. lpp.
"Dzimis prūsis un bijušais Kurzemes skolnieks un students, Baumanis tomēr apzināti izšķirās par Vidzemi kā tēvzemi, noliedzot Kurzemi. Kā patriotisks izglītots cilvēks viņš savukārt nedomāja aktuālās politiskās dimensijas ietvaros: šo dimensiju neatklāj ne viņa pūles ap latviešu valodu, kas saistītas ar tās sistemātisku saprašanu, ne viņa turpmākās vēsturiskās un kultūras intereses, kas vienmēr pašsaprotami iekļāva Kurzemi, kaut arī šeit bieži bieži atdūrās pret savu draugu un paziņu loka stingrajām robežām un viņam pat bija grūti saņemt no kurzemniekiem nepieciešamo informāciju. Baumanis tēvzemes labklājības veicināšanu saskatīja rūpēs par tās vēsturi, par labu skolas izglītību un audzināšanu, kā arī izglītībā kopumā [Der gebürtige Preuße und ehemalige kurländische Schüler und Student Baumann hatte sich dabei bewusst für Livland als Vaterland entschieden, in Ablehnung gegen Kurland. Als patriotischer Gelehrter wiederum dachte er nicht in aktuellen politischen Dimensionen: Nicht nur sein Bemühen um die systematische Erfassung der lettischen Sprache transzendierte nämlich diese Dimension, sondern auch sein weiteres historisches und kulturelles Interesse bezog Kurland immer selbstverständlich mit ein, obwohl er gerade hier oft an die Grenzen seines Netzwerks stieß und Schwierigkeiten hatte, die entsprechenden Informationen aus Kurland zu bekommen. Das Wohl des Vaterlandes zu befördern sah Baumann neben dem Bemühungen um die Geschichte im Bemühen um ein gutes Schulwesen und gute Erziehung und Bildung allgemein.]"
Anuschka Tischer. Der Sammler als Aufklärer: das Leben und Wirken Heinrich Baumanns (1716-1790). In: Aufklärer im Baltikum. Europäischen Kontext und Regionale besonderheiten. Hrsg. Ulrich Kronauer. Hedelberg: Winter, 2011, S. 160.