MANTEIFELIS (Manteuffel) Gustavs (1832.18.XI Dricānu muižā - 1916.24.IV Bonifacovas muižā, apbed. Dricānu baznīcas dārzā) - publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.
Dz. pārpoļotu vācu muižn. ģim. Beidzis Jelgavas ģimn. (1852), stud. tieslietas Tērbatas univ. (1852-56), tur ieguvis tieslietu maģistra grādu (1859). 1861-63 ceļojis, gk. apmeklējis svētās vietas. No 1863 dzīv. gk. Rīgā, ir bijis ierēdnis Iekšlietu min-jā un citos dienestos, bieži uzturējies savā muižā Dricānos. Dzīves pēdējos gadus pavadījis Bonifacovas muižā.
M. bija apgaismotājs, kura aicinājums bija darboties dzimtās puses tautas labā. Tulk. K.Šmida Svēto rakstu izlasi "Nutykszonas Biblias.." (1860). Galv. M. devums - viņa sast. un izd. kalendārs "Infļantu zemes laika gromota aba kalenders" (1862-71), kas bija pirmais un vienīgais regulāri iznākušais izd. latgaliešu rakstu val. 19. gs., iespiests drukas aizlieguma laikā, tāpēc izdevējs maksāja sodu. Kalendārs bija tautā populārs, rūpīgi sastādīts, bagāts ar praktiska un beletristiska satura darbiem, ilustrēts. Tajā bija daudz derīgu prakt. pamācību lauksaimn. un mājturībā, medicīnā, pamudinājumi mācīties un sūtīt bērnus skolā, pamācoši stāstiņi, līdzības, dzejoļi, tdz., pasakas, mīklas, sakāmvārdi. Pamācošā rakstura stāstos darbojas no J. Maciļeviča grām. "Pawujciejszona.." patapinātie tautā populārie personāži - zemnieks Povuls Zeiza u.c.
Sast. latgaliešiem sešas garīga satura grām. un māc. grām. rēķināšanā - "Rēkinu grōmota, cik zemnīku ļaudīm vajaga" (1863). Vācis un public. latgaliešu tdz. ("Magazin", 1869, 14 [2]), sast. latgaliešu grām. bibliogrāfiju (turpat, 1885, 17 [2]). M. sekmīgi darbojās vairākās zin. nozarēs - vēsturē, etnogrāfijā, valodniecībā, muzikoloģijā. Public. vairāk nekā 300 rakstu, gk. poļu un vācu val. par Latgales vēst., kultūrvēst., ģeogrāfiju u.c. jautājumiem. Daži darbi izd. grām.: monogrāfija par Latgali vācu - "Polnisch Livland" ("Poļu Vidzeme", 1869) un poļu val. "Inflanty Polskie" ("Poļu Vidzeme", 1879). Sast. unikālu grāmatu vienā eks. "Terra Mariana" ("Māras zeme"), kas 1888 tika pasniegta Romas pāvestam Leonam XIII. Tajā bija apkopotas ziņas par Latgali, tā bija krāšņi ilustrēta. M. bija ievēlēts par Krakovas akadēmijas un Kurzemes Lit. un mākslas b-bas korespondētājlocekli.
M. virtuozi spēlējis klavieres, sacerējis dziesmu tekstus un melodijas.
Dricānu bazn. dārzā 1937 Latgales skolotāju centrālā b-ba uzlikusi M. piemiņas plāksni, 1982 tur uzstādīts piemineklis.
L. Bukšs M. Gustavs Manteifeļs // Kultūrvēsturiski materiāli. Minhene, 1955; Kaļvāne S. Latvīšu Infļantu zemes draugs // Katoļu Dzeive, 1989, 11; Laizāne S. Personeibas spūžais storojums // Mōras Zeme, 1992, 28.XI; Trojanovskis V. Inflantu zemes draugs // Ludzas Zeme, 1992, 22.XII; Broks J. Gustavs Manteifels // Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti. R., 1995; Budže A. Gustavs Manteifeļs // Tāvu zemes kalendars. 1997. Rēzekne, 1996; Strods H. Vysas Latvijas vēsturnīks // Tāvu zemes kalendars. 1997. Rēzekne, 1996.
I. Salceviča