Grobiņas evaņģēliski luteriskā draudze
Luterāņu baznīcas organizācija Grobiņā sākusies no Prūsijas - hercogs Gothards, aizņēmies naudu , 1560. gadā ieķīlājis Grobiņas novadu Prūsijai. Ķīla palika spēkā līdz 1638. gadam. Prūsijas hercogs Albrehts 1560. gadā sūta savu galma mācītāju J. Funku vizitācijā, pēc Prūsijas inciatīvas celtas jaunas baznīcas Grobiņā, Liepājā, Rucavā.
Grobiņa prāvesta iecirkņa centrs tradicionāli, jo 1636. gadā, kad veido prāvesta iecirkņus, Grobiņa administratīvais centrs, vienīgā pilsēta Piemāres Kursā. Šajā laikā Grobiņas iecirknī 17 baznīcas, konfesionāli daudzveidīgs novads.
Baznīca dokumentos minēta 1560. gadā; 1659. gadā zviedru nodedzināta kopā ar pilsētu; 1664. pēc hercoga Jēkaba ierosinājuma uzcelta jauna ēka kā Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca. Kopš 1791. te kalpo mācītāju Launicu dzimta. J.L. Eginka altārglezna (1833).
Mācītājmuiža nodeg Latvijas brīvības cīņu laikā, 1920.-1928. gadam to atjauno. Līdz 1939. gadam baznīcā darbojas latviešu un vācu draudze. 1941. gadā baznīcu sagrauj Sarkanās armijas artilērija, II pasaules kara laikā sāk atjaunošanu, to faktiski beidz baznīcas 300gadē 1964. gadā. Pēc 2000. gada ēkas interjers atjaunots.
Draudzei filiāle Saraiķos, 17.gs. Grobiņas mācītājs tur sprediķo katru ceturto svētdienu.
Draudzes mācītāji zināmi kopš 16.gadsimta vidus - 1560. gadā Frīdrihs Buhners (Buchner), bijušais Grobiņas mācītājs turpināja kalpot Nīcā. Draudzē kalpojuši vairāki Remlingu dzimtas pārstāvji - Enoks Remlings (miris 1599), Karls Remlings (miris 1638) un viņa dēls Gerhards Remlings (1633-1695). Draudzē kalpojis arī Johans Frīdrihs Heselbergs (Hesselberg, mir. 1759), Johans Launics un viņa dēls Kristiāns Frīdrihs Launics, kā arī Emīls Launics un citi. Ar 1923. gadu mācītājs Jānis Kundziņš (1891-1967), iespējams, pirmais latviešu tautības mācītājs.
Par Enohu Remlingu, baznīcu un skolu viņa laikā 16.gs. otrajā pusē: E. Blese. Baznīcas un skolu lietas Grobiņas novadā Enoha Remlinga laikā (1567-1599). Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1930, nr. 1., nr. 2
Ziņas par draudzi un baznīcu no: E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīcas. 1987, 453.-454.u.c.lpp.