"Gadsimtu maiņā radās daži atsevišķi izdevēji. Ģederts
Eilenbergs (Pūcīšu Ģederts) 1880. gadā Rīgā ierīkoja plašu grāmatu veikalu un
nodibināja apgādu. Viņš bija studējis medicīnu ārzemēs, pārdeva savas lauku
mājas un ar šo naudu ierīkoja grāmatu veikalu Tērbatas ielā 22, vēlāk 65. Tas
bija viens no lielākiem savas nozares pārstāvjiem. Viņš maksāja regulārus un
lielākus honorārus kā citi, kaut arī tie nebija nekādi lielie. A. Pumpuram viņš
maksāja 50 rubļu par pirmā izdevuma, 30 rubļu par turpmākā izdevuma loksni.
Jaunie autori saņēma mazāk. Sākumā Pūcīšu Ģederts pieslējās jaunstrāvniekiem,
vēlāk kļuva namsaimnieks, bija krājkases dalībnieks, ķieģeļu fabrikants. Savu
grāmatu veikalu viņš pārdeva 1908. gadā."
V. I. Grāmatu apgādi. Latvija
Amerikā, Nr. 25, 21.06.1975, 4. lpp.
"[..] revolucionāras, sociālistiskas idejas no Vācijas jau astoņdesmito gadu sākumā atvedis Pūcīšu Ģederts (Eilenbergs). Viņš bija Vācijā studējis medicīnu, bet še Baltijā viņam neatļāva praktizēt. Arī šis apstāklis varbūt radīja dažu rūgtumu pret pastāvošo kārtību; bet sociālista slava viņam vēl palika un arī attiecīgās iestādes esot bijušas uzmanīgas. Aizliegto literatūru Pūcīšu Ģederts glabājis sava apaļā galda resnajā kājā. Kauču šim vīram sava daļa opozīcijas organizēšanā un "Dienas Lapas" izdošanā, tomēr par īstu jaunstrāvnieku viņš netika, bija par daudz tautībnieks un pilsonis."
A. Goba. Jaunās strāvas priekšteči. Burtnieks, Nr. 4, 01.04.1933, 283. lpp.
"Retu reizi tiku sūtīts pēc grāmatām uz Pūcīšu Gederta-Eulenberga
grāmatnīcu, kas atradās Rīgā, Tērbatas ielā, kaimiņos D. Zeltiņa grāmatnīcai.
Pūcīšu Gedertam bija arī savs apgāds. Viņš izdeva Vensku Edvarta, Fr. Mālberga,
J. Lautenbacha, Lapas Mārtiņa u. C. darbus. Tanī laikā Lapas Mārtiņa
sentimentālie darbi bija ļoti populāri vieglā satura dēļ, sevišķi laukos. Tā kā
A. Golta grāmatnīcai bija plaši sakari ar provinces grāmatniekiem, kas reizēm
prasīja pievienot Golta sūtījumiem klāt arī dažas Lapas Mārtiņa grāmatas, tad
es tiku sūtīts tādas nopirkt Pūcīšu Gederta grāmatnīcā. Ierodoties pirmo reizi
kādā grāmatnīcā es biju paradis neuzkrītoši apskatīt ne vien veikala telpas,
bet arī pārdevējus, un, ja iespējams, pašus īpašniekus. No Pūcīša veikala man
maz atmiņu. Telpas, cik atceros, nebija iespaidīgas, pats šefs reti bija
redzams un pēc ārējā skata ļoti vienkāršs, kaut gan esot, kā man tika teikts,
augsti mācīts, pat Dr. med. grādu Vācijā ieguvis. Savā zēna prātā es nodomāju,
ka tādam kungam gan vajadzētu arī no ārpuses izskatīties cienīgākam."
Raits
Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Treji Vārti, Nr. 34, 01.07.1972, 58.–59. lpp.
"Spējīgākie, pp. Pūcītis un Brigaders, atstāja veikalus taisni tad, kad īsti varētu iesākt sekmīgāki grāmatniecībā strādāt – tad, kad bija tikuši pie turības un kad bija paši iekrājuši piedzīvojumus šinī darba laukā. Laikam tak viņi atrod nodarbošanos grāmatniecībā par niecīgu – tā viņus neinteresē."
Jānis Misiņš ap 1912. gadu rakstītajās piezīmēs "Par grāmatniecību". No: Konstantīns Karulis. Latviešu kultūras vēstures lappuse. Karogs, Nr. 9, 01.09.1976, 167. lpp.
"Ap 19. un 20. gadsimta miju sāka jo rosīgi darboties Jāņa
Brigadera, Pētera Bērziņa, Jēkaba Dravnieka, Jāņa Ozola un vēl citu grāmatnieku
apgādi, atstādami Pūcīšu Ģedertu it kā ēnā. Bet savu vietu mūsu grāmatniecības
vēsturē Pūcītis tad jau bija iekarojis. Viņš bija nepieciešamais vidusposms latviešu
grāmatniecības attīstībā starp pirmajiem, vēl pabiklajiem šā darba sācējiem un
vēlākajiem, vērienīgajiem turpinātājiem."
Ansis Vārtnieks. Grāmatnieks pirms simt gadiem. Pionieris, Nr. 61–62, 01.08.1986, 4. lpp.Avoti
Līvija Labrence (b. g.). Šķirklis Pūcīšu Ģederts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/573/