Ģederts Pūcīšu

Dzimis lauksaimnieka ģimenē.
Iedzimtās sirdskaites dēļ kā ārsts nav praktizējis.

Izdevējdarbība un periodiskie izdevumi1880. gadā (citos avotos – 1879. gadā) atgriezies Latvijā, pārdevis lauku mājas un nopircis Kristapa Buša grāmatu veikalu Rīgā, kur Tērbatas ielā 22, vēlāk 65 viņam pieder veikals un maksas bibliotēka.

Jau studiju gados strādājis par laikraksta "Baltijas Zemkopis" korespondentu, no 1880. līdz 1885. gadam bijis viens no laikraksta izdevējiem.
Piedalījies laikraksta "Dienas Lapa" dibināšanā un no 1891. līdz 1894. gadam parakstījies kā tā izdevējs (kopā ar citiem).
1906. gadā izdeva mēnešrakstu "Skatuve", no 1909. līdz 1914. gadam izdevis un rediģējis laikrakstu "Sadzīve" Jelgavā.

Pūcīšu Ģederta apgāds
19. gs. 80. gados Pūcīšu Ģederts bija ievērojamākais latviešu grāmatu izdevējs. Vienu grāmatu izdevis 1874. gadā, bet profesionālu izdevējdarbību uzsācis 1880. gadā.
No 1874. līdz 1912. gadam apgādājis ap 130 darbu, to vidū "Īsto tautas kalendāru" (1882–1898), kur lielākoties paša publicistiskie raksti, humoristiski dzejoļi, tēlojumi; "Mūsu tautasdziesmas" (1888, sakopojis Āronu Matīss), nozīmīgus latviešu autoru Matīsa un Reiņa Kaudzītes, Frīdriha Mālberģa, Lapas Mārtiņa, Jāņa Frīdenberga-Mieriņa, Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa, Andreja Pumpura, Vensku Edvarda, Jāņa Ilstera u. c. autoru darbus, pasaules literatūras klasiķu Frīdriha Šillera, Šāndora Petēfi, Nikolaja Gogoļa, Ivana Turgeņeva u. c. darbu tulkojumus, mācību grāmatas.

Grāmatu iespiešanai izmantojis dažādas Jelgavas un Rīgas spiestuves. Lielākā daļa grāmatu iespiesta pie E. Zīslaka, M. Jākobsona un A. Gruthusa.

1908. gadā grāmatu veikalu pārdod.
Publicistika un tulkojumiAtsevišķās grāmatās izdoti Pūcīša tulkoti stāsti – F. Nordena "Krustakarotāji" (1878) un Franča Hofmaņa "Paslēpta manta jeb pārbaudīšanas" (1880).
Periodikā publicējis dzeju un prozu, stāstu tulkojumus, rakstījis par medicīnas, lauksaimniecības, mājturības, dabaszinātņu u. c. jautājumiem.
Sabiedriskā darbībaRosīgs sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks, vairāku Rīgas krājaizdevu sabiedrību līdzdibinātājs.
No 1881. līdz 1882. gadam Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas priekšsēdis, 1883. gadā nodibinājis Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kasi, darbojies atturības biedrībā "Auseklis". No 1910. līdz 1912. gadam Jelgavas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšsēdis, vadījis Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību.

"Gadsimtu maiņā radās daži atsevišķi izdevēji. Ģederts
Eilenbergs (Pūcīšu Ģederts) 1880. gadā Rīgā ierīkoja plašu grāmatu veikalu un
nodibināja apgādu. Viņš bija studējis medicīnu ārzemēs, pārdeva savas lauku
mājas un ar šo naudu ierīkoja grāmatu veikalu Tērbatas ielā 22, vēlāk 65. Tas
bija viens no lielākiem savas nozares pārstāvjiem. Viņš maksāja regulārus un
lielākus honorārus kā citi, kaut arī tie nebija nekādi lielie. A. Pumpuram viņš
maksāja 50 rubļu par pirmā izdevuma, 30 rubļu par turpmākā izdevuma loksni.
Jaunie autori saņēma mazāk. Sākumā Pūcīšu Ģederts pieslējās jaunstrāvniekiem,
vēlāk kļuva namsaimnieks, bija krājkases dalībnieks, ķieģeļu fabrikants. Savu
grāmatu veikalu viņš pārdeva 1908. gadā."

V. I. Grāmatu apgādi. Latvija
Amerikā, Nr. 25, 21.06.1975, 4. lpp.

"[..] revolucionāras, sociālistiskas idejas no Vācijas jau astoņdesmito gadu sākumā atvedis Pūcīšu Ģederts (Eilenbergs). Viņš bija Vācijā studējis medicīnu, bet še Baltijā viņam neatļāva praktizēt. Arī šis apstāklis varbūt radīja dažu rūgtumu pret pastāvošo kārtību; bet sociālista slava viņam vēl palika un arī attiecīgās iestādes esot bijušas uzmanīgas. Aizliegto literatūru Pūcīšu Ģederts glabājis sava apaļā galda resnajā kājā. Kauču šim vīram sava daļa opozīcijas organizēšanā un "Dienas Lapas" izdošanā, tomēr par īstu jaunstrāvnieku viņš netika, bija par daudz tautībnieks un pilsonis."

A. Goba. Jaunās strāvas priekšteči. Burtnieks, Nr. 4, 01.04.1933, 283. lpp.

"Retu reizi tiku sūtīts pēc grāmatām uz Pūcīšu Gederta-Eulenberga
grāmatnīcu, kas atradās Rīgā, Tērbatas ielā, kaimiņos D. Zeltiņa grāmatnīcai.
Pūcīšu Gedertam bija arī savs apgāds. Viņš izdeva Vensku Edvarta, Fr. Mālberga,
J. Lautenbacha, Lapas Mārtiņa u. C. darbus. Tanī laikā Lapas Mārtiņa
sentimentālie darbi bija ļoti populāri vieglā satura dēļ, sevišķi laukos. Tā kā
A. Golta grāmatnīcai bija plaši sakari ar provinces grāmatniekiem, kas reizēm
prasīja pievienot Golta sūtījumiem klāt arī dažas Lapas Mārtiņa grāmatas, tad
es tiku sūtīts tādas nopirkt Pūcīšu Gederta grāmatnīcā. Ierodoties pirmo reizi
kādā grāmatnīcā es biju paradis neuzkrītoši apskatīt ne vien veikala telpas,
bet arī pārdevējus, un, ja iespējams, pašus īpašniekus. No Pūcīša veikala man
maz atmiņu. Telpas, cik atceros, nebija iespaidīgas, pats šefs reti bija
redzams un pēc ārējā skata ļoti vienkāršs, kaut gan esot, kā man tika teikts,
augsti mācīts, pat Dr. med. grādu Vācijā ieguvis. Savā zēna prātā es nodomāju,
ka tādam kungam gan vajadzētu arī no ārpuses izskatīties cienīgākam."

Raits
Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Treji Vārti, Nr. 34, 01.07.1972, 58.–59. lpp.

"Spējīgākie, pp. Pūcītis un Brigaders, atstāja veikalus taisni tad, kad īsti varētu iesākt sekmīgāki grāmatniecībā strādāt – tad, kad bija tikuši pie turības un kad bija paši iekrājuši piedzīvojumus šinī darba laukā. Laikam tak viņi atrod nodarbošanos grāmatniecībā par niecīgu – tā viņus neinteresē."

Jānis Misiņš ap 1912. gadu rakstītajās piezīmēs "Par grāmatniecību". No: Konstantīns Karulis. Latviešu kultūras vēstures lappuse. Karogs, Nr. 9, 01.09.1976, 167. lpp.

"Ap 19. un 20. gadsimta miju sāka jo rosīgi darboties Jāņa
Brigadera, Pētera Bērziņa, Jēkaba Dravnieka, Jāņa Ozola un vēl citu grāmatnieku
apgādi, atstādami Pūcīšu Ģedertu it kā ēnā. Bet savu vietu mūsu grāmatniecības
vēsturē Pūcītis tad jau bija iekarojis. Viņš bija nepieciešamais vidusposms latviešu
grāmatniecības attīstībā starp pirmajiem, vēl pabiklajiem šā darba sācējiem un
vēlākajiem, vērienīgajiem turpinātājiem."

Ansis Vārtnieks. Grāmatnieks pirms simt gadiem. Pionieris, Nr. 61–62, 01.08.1986, 4. lpp.Avoti
Līvija Labrence (b. g.). Šķirklis Pūcīšu Ģederts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/573/

editor
journalist
public employee
publisher
publisher
trader

Mādžu skola
"Saulgozes", Platones pagasts
Mācījies Vircavas pagasta Mādžas skolā (mūsdienās bijušajā skolas atrašanās vietā mājas "Saulgozes").

Jelgavas vīriešu ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Beidzis Jelgavas ģimnāziju.

University of Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig
Studējis medicīnu Leipcigas, vēlāk Jēnas universitātē.

Jēna
Papildinājies vairākās Jēnas un Drēzdenes klīnikās.

Drēzdene
Papildinājies vairākās Jēnas un Drēzdenes klīnikās.

1879
Friedrich-Schiller-University Jena
Jēna
Studējis medicīnu Leipcigas, vēlāk Jēnas universitātē, kur ieguvis medicīnas doktora grādu (1879).

Rīgas latviešu atturības biedrība "Auseklis"
Darbojies atturības biedrībā "Auseklis", bijis tās priekšnieks.

1881–1882
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
No 1881. līdz 1882. gadam Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas priekšsēdētājs.

1883
Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība
Rīga
1883. gadā nodibinājis Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kasi.

1910–1912
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Jelgavas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšsēdētājs

1874–1912
Pūcīšu Ģederta apgāds
Tērbatas iela 22/24, Rīga
No 1874. (oficiāli – no 1880.) līdz 1912. gadam izdevējs. Grāmatu veikalu ierīkojis sākotnēji Tērbatas ielā 22, vēlāk Tērbatas ielā 65.

1880–1885
Laikraksts "Baltijas Zemkopis" (1875–1885)
Jelgava
No 1880. līdz 1885. gadam izdevis laikrakstu "Baltijas Zemkopis".

1891–1894
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Bijis viens no laikraksta "Dienas Lapa" dibinātājiem un no 1891. līdz 1894. gadam parakstījies kā tā izdevējs (kopā ar citiem).

1906
Žurnāls "Skatuve"
1906. gadā izdeva mēnešrakstu "Skatuve".

1909–1914
Laikraksts "Sadzīve" (1908–1915)
Jelgava
No 1909. līdz 1914. gadam izdevis un rediģējis laikrakstu "Sadzīve" Jelgavā.

1890
Jelgava
19. gadsimta 90. gados pārcēlās uz Jelgavu, dzīvoja Aleksandra prospektā 7.

Vimbu kapi
Apbedīts agrākā Vecsvirlaukas pagasta Vimbas kapsētā.