Felikss Krusa

2 bildes

12.09.1897 – 18.05.1967

Krusa Felikss (1897–1967) – žurnālists, sabiedrisks darbinieks. Līdzdarbojies daudzu latviešu laikrakstu redakciju darbā gan Latvijā, gan trimdā. Grāmatas "Latvijas namdaris Vilis Olavs" (1963)autors. 1966. gadā laikrakstā "Laiks" turpinājumos publicēts autobiogrāfiskas ievirzes stāsts "Savā pusē un svešās zemēs."

Dzimšanas laiks/vieta

12.09.1897
Mālupe
Dzimis Mālupes pagastā Kursīšu mājās; citviet rakstīts: Bejas pagastā Malienā. Kad zēnam bija 10 gadi, nomira māju saimnieks.Mātes brālēns Longīns Ausējs.

Miršanas laiks/vieta

18.05.1967
Losandželosa

Personiska informācija

Dzimis lauksaimnieka ģimenē.

1. pasaules kara laikā kā virsnieks cīnījies Rumānijas frontē.
1918: iestājies Studentu rotā, piedalījies Kalpaka bataljona studentu rotas cīņās Kurzemē, kur ievainots.
1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk izceļoja uz ASV, dzīvoja Kalifornijā.

Profesionālā darbība

1920: pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Pavasaru gaidot" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 3. martā.
Pēc tam dzeja publicēta izdevumā "Jaunatnes dzīve skolā un sētā", laikrakstos "Latvis", "Brīvā Zeme".

Daudz rakstījis periodikā, galvenokārt laikrakstā "Latvis", par starptautisko politiku, Latvijas vēsturi, publicējis dažus dzejoļus, tēlojumus un aprakstus.
Sarakstījis grāmatu par Alūksnes novadu, kura gan nepaspēja iznākt.

Sarakstījis autobiogrāfisku un vēsturisku apceri "Kalpaka bataljona 15 gadu atcerei" (1933) un monogrāfiju "Latvijas namdaris Vilis Olavs" (1964).

1931: martā no Nacionālās apvienības saraksta kandidēja Rīgas pilsētas domas vēlēšanās, vienā sarakstā ar Arvedu Bergu, Longīnu Ausēju, Matīsu Āronu, Jūliju Auškāpu, Jāni Cīruli, Augustu Goltu, Jēkabu Graubiņu, Gustavu Šķilteru, Andreju Viču, Richardu Zariņu un citiem.

Citātu galerija

Par profesionālo darbību

"Savas žurnālista gaitas Krusa iesāk Arveda Berga "Latvī", kur strādā visu laiku, kamēr laikraksts iznāk. Viņš arī žurnālistikā paturējis karavīru pulkā mantoto tikumu: uzticību, ticību savam uzdevumam un ciešu neatlaidību ari visļaunākos apstākļos. Tādēļ spalvu licis pie malas un viņa rakstus bieži redzam vienā vai otrā latviešu izdevumā. Atziņu un pieredzes viņam netrūkst, ko citiem teikt viņam ir daudz. Sevišķi viņa trimdas rakstos redzams arī, ka Krusa rūpīgi nodevies lasīšanai un viņu interesējošu jautājumu pētīšanai."
b. a. Kalpakietis 60-gadnieks... Latvju Vārds, Nr.28 (05.09.1957)

"Žurnālistiskas aroda uztverē atrazdamies vidū starp latviešiem tradicionālo ieskatu par laikrakstu kā tautas audzinātāju un profesionālo žurnālistikas uztveri, pēc kuras laikraksts pirmā kārtā ir sabiedrības informētājs, viņš bija iemantojis vispārēju cieņu nevien kolēģu vidū, bet arī plašākā apjomā. lecietīgā un godprātīgā rakstura dēļ, viņam bija draugi kā dombiedros, tā pretiniekos, kas avīžniecībā, ap ko allaž bangojas politikas kaislības, iekaisumi un domstarpības, nav parasta parādība. Savos ziņojumos un notikumu apcerēs viņš nerotaļājās ar žilbinošu izteiksmi vai neparastiem domu gājieniem, lai tā pievērstu uzmanību sev, bet godīgā sirsnībā centās attēlot dzīves norises, kā tās uztvēris. Latvija redakcijā, kurā viņš vairākus gadus bija redakcijas vadītājs, kolēģi varēja sastapt kā rītos, tā dienā un vakaros, viņš bija tas, kas avīzi "izsēd", bez kā nav iespējams neviens nopietns laikraksts. [..] Laika lasītāji atcerēsies Fēliksa Krusas pēdējo darbu – neseno rakstu sēriju, kurā avīžnieks sirsnīga humora cauraustā stāstījumā
apcerēja daļu savās žurnālista un kultūras darbinieka gaitās vēroto un pieredzēto. Tajā bija īpata krāsainība, radniecīga viņa dzimtās
puses – Vidzemes malienas akcentam, ko kolēģis paturēja savā valodā visu mūžu, līdzīgi kā to darīja dzejniece Zinaīda Lazda ar savu Ērgļu akcentu."
Rabācs, Kārlis. Miris redaktors Felikss Krusa. Laiks, Nr.41 (24.05.1967)

Saiknes

Longīns Ausējs - Radinieks

Pseidonīms

Kr. F., Arlekīns

Izglītība

Alūksne
Beidzis Alūksnes proģimnāziju.

1916
Cēsu Longīna Ausēja reālskola
Cēsis
Beidzis mācības.

1916–1917
Krievija
Beidzis Pāvila karaskolā Petrogradā, kā krievu armijas virsnieks Pirmā Pasaules kara laikā 83. pulkā Ribinskā un 183. pulkā Rumānijas frontē, kur piedalījies daudzās kaujās.

1918
Baltijas Tehniskā augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēju neilgu laiku, iestājās korporācijā Tālavija, iesaistās studentu rotā.

1919–1922
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Arhitektūras fakultātē.

Darbavieta

Eslingene pie Nekāras
Laikraksta "Latviešu Ziņas" līdzstrādnieks.

Laikraksts "Latvija" (1946–1986)
Gincburga
Redakcijas loceklis.

Eslingene pie Nekāras
Eslingenes Latviešu teātra literārās daļas vadītājs.

Kalifornija
Dienvidkalifornijas Latviešu biedrības priekšsēdis.

Laikraksts "Laiks" (1949–)
Ņujorka
Kalifornijas korespondents.

Kalifornija
Strādāja Bullock Wilshire firmā.

1923–1933
Laikraksts "Latvis"
Rīga
Redakcijas loceklis,redakcijas sekretārs un redaktors.

1923–1924
Laikraksta "Jaunatnes Dzīve Skolā un Sētā" līdzstrādnieks.

1923
Laikraksts "Jaunatnes Dzīve"
Rīga
Līdzstrādnieks.

11.1930–12.1932
Žurnāls "Universitas" (1930–1940)
Rīga
Atbildīgais redaktors.

1934–1938
Rīga
Rīgas pilsētas valdes kultūras daļas vadītājs.

11.1938
Rīga
Iecelts par Rīgas pilsētas centrālās bibliotēkas pārziņa palīgu.

1939–1940
Rīga
Rātsnama bibliotēkas vicedirektors.

1941–1944
Latviešu pašpārvaldes Bibliotēku nodaļas vadītājs.

1943–1944
Biļetena "Laika Balss" redaktors.

Dienests

1918–03.1919
Latvijas armija
Latvija
Iesaistījās studentu rotā, 1919. gada martā tika ievainots, pēc tam neilgu laiku strādāja Latvijas armijas Virspavēlniecības štābā, drīz demobilizēts.

Apglabāts

27.05.1967
Glendeila
Apglabāts Glendeilā, Forest Lawn kapsētā.