Par profesionālo darbību
"Savas žurnālista gaitas Krusa iesāk Arveda Berga "Latvī", kur strādā visu laiku, kamēr laikraksts iznāk. Viņš arī žurnālistikā paturējis karavīru pulkā mantoto tikumu: uzticību, ticību savam uzdevumam un ciešu neatlaidību ari visļaunākos apstākļos. Tādēļ spalvu licis pie malas un viņa rakstus bieži redzam vienā vai otrā latviešu izdevumā. Atziņu un pieredzes viņam netrūkst, ko citiem teikt viņam ir daudz. Sevišķi viņa trimdas rakstos redzams arī, ka Krusa rūpīgi nodevies lasīšanai un viņu interesējošu jautājumu pētīšanai."
b. a. Kalpakietis 60-gadnieks...
Latvju Vārds, Nr.28 (05.09.1957)"Žurnālistiskas aroda uztverē atrazdamies vidū starp latviešiem tradicionālo ieskatu par laikrakstu kā tautas audzinātāju un profesionālo žurnālistikas uztveri, pēc kuras laikraksts pirmā kārtā ir sabiedrības informētājs, viņš bija iemantojis vispārēju cieņu nevien kolēģu vidū, bet arī plašākā apjomā. lecietīgā un godprātīgā rakstura dēļ, viņam bija draugi kā dombiedros, tā pretiniekos, kas avīžniecībā, ap ko allaž bangojas politikas kaislības, iekaisumi un domstarpības, nav parasta parādība. Savos ziņojumos un notikumu apcerēs viņš nerotaļājās ar žilbinošu izteiksmi vai neparastiem domu gājieniem, lai tā pievērstu uzmanību sev, bet godīgā sirsnībā centās attēlot dzīves norises, kā tās uztvēris. Latvija redakcijā, kurā viņš vairākus gadus bija redakcijas vadītājs, kolēģi varēja sastapt kā rītos, tā dienā un vakaros, viņš bija tas, kas avīzi "izsēd", bez kā nav iespējams neviens nopietns laikraksts. [..] Laika lasītāji atcerēsies Fēliksa Krusas pēdējo darbu – neseno rakstu sēriju, kurā avīžnieks sirsnīga humora cauraustā stāstījumā
apcerēja daļu savās žurnālista un kultūras darbinieka gaitās vēroto un pieredzēto. Tajā bija īpata krāsainība, radniecīga viņa dzimtās
puses – Vidzemes malienas akcentam, ko kolēģis paturēja savā valodā visu mūžu, līdzīgi kā to darīja dzejniece Zinaīda Lazda ar savu Ērgļu akcentu."
Rabācs, Kārlis. Miris redaktors Felikss Krusa.
Laiks, Nr.41 (24.05.1967)