Kristaps Šēnbergs

Kristaps ŠĒNBERGS (Schönberg, 1831–1901) ir dzimis virsvagara Frīdriha / Pidriķa Šēnberga un viņa sievas Līzes Šēnbergas (mir. 24.III 1872), dzimušas Lieģes, ģimenē kā viens no četriem dēliem, viņš ir literāta un skolotāja Ernesta Ferdinanda Šēnberga jaunākais brālis.
Kristaps Šēnbergs apprecas 1852. gadā, laulībā dzimst trīs dēli, starp tiem vēlākais Rucavas skolotājs Kristiāns Šēnbergs, kā arī skolotājs Kārlis Šēnbergs.

Daiļliteratūra - oriģināli un tulkojumi grāmatās1865: Papētājs Maskavā jeb labdarīšana atnes augļus. Jauks stāsts [tulkojums no vācu valodas]. Liepāja: G.D.Meyer.
1866: Pirmajs trekns kumoss priekš smieklu mīļotājiem [3 daļās: 2. daļa 1868, 3. daļa 1874]. Liepāja: G.D.Meyer.
1868: Laupītāji jeb Kārlis Mor. Stāsts, ko no vācu valodas pārtulkojis Kr. Šēnbergs. Liepāja: G.D.Meyer; 2. izdevums 1890.
1875: Divi nevienādi bērni jeb grāmatiņa, kurā stāsts un pamācīšana: Kā būs un kā nebūs ar lopiņiem dzīvot, sarakstīta priekš bērniem. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. [Šillera lugas pārstāsta tulkojums].

Publikācijas presē

Tulkotā un oriģinālproza
1861: Spoku stāstiņi. Latviešu Avīzes, nr. 9., 10.
1864: April! April! Pēterburgas Avīzes, nr. 14., 15.
1866: Krievu virsnieka izmanība. Mājas Viesis, nr. 6.
1866: Joku stāstiņš. Mājas Viesis, nr. 7.
1866: Razbainieks. Mājas Viesis, nr. 8.
1866: Patiesīgs stāstiņš, kas daudziem der par ievērošanu. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1867: Nr. 7777. Stāsts. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1867: Kā ļauns cilvēks labojies. Latviešu Avīzes, nr. 27.
1867: Sērdieņa laime. Latviešu Avīzes, nr. 29.-30.
1867: Vai dažs melnais neapkauno balto? Latviešu Avīzes, nr. 43.
1867: Zagtais zirgs. Latviešu Avīzes, nr. 45.
1868: Trīs dienas un divi dziesmas. Draugs un Biedris, nr. 12., 13.
1868: Nav arvien tā kā rādās. Strandēts kuģis, patiesīgs notikums. Draugs un Biedris, III, nr. 18.
1868: Kā vienreiz mandelē laimes māte Rotšildam muguru griezuse. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1869: Tēva vārds! Latviešu Avīzes, nr. 37 1869: Gandrīz nogalināts. Draugs un Biedris, nr. 42., 43.
1870: Rīkards Vitingtons, uz trīs lāgām Londones virsbirģermeisters; Domas pie tītara cepeša; Kā tu man, tā es tev; Skaistākais vīrs pasaulē. Liepājas Laika grāmata.
1870: Pazudis un atrasts. Latviešu Avīzes, nr. 8., 9.
1870: Joki nav viltība. Latviešu Avīzes, nr. 15.
1870: Franciska. Latviešu Avīzes, nr. 18.
1870: Ķeizars Aleksanders I un atraitne. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1870: Smieklu stāstiņi. Desmit tūkstoši gulžu vienā brokastē. Latviešu Avīzes, nr. 27.
1870: Divi kalifornieši. Latviešu Avīzes, nr. 28.-36.
1871: Divi kaimiņi. Latviešu Avīzes, nr. 2.-5.
1871: Darbs un nauda [tulkojums]. Latviešu Avīzes, nr. 28-32.
1872: Blēžu stiķi [P.Hebela stāsta tulkojums]. Latviešu Avīzes, nr. 11., 13.-15.
1872: Labs padoms ģeld. Latviešu Avīzes, nr. 29.
1873: Antons un Madliena [tulkojums]. Latviešu Avīzes, nr. 1.-15.
1874: Dīvaini noslēpumi iekš kādas vecas pils Ungāru zemē [tulkojums]. Latviešu Avīzes, nr. 29.-33.
1874: Patiesīgs stāsts, kas parāda, kā cūkgans caur savu laipnību un godprātību visaugstākā godakārtā kļuvis [par pāvestu Sikstu V]. Latviešu Avīzes, nr. 32.
1875: Divi naudas racēji. Latviešu Avīzes, nr. 20.-23.
1882: Prasīšanas skola. Latvietis, nr. 19.
1884: Neskaties vīru no cepures! Latviešu Avīžu pielikums nr. 6.
1892: Dzimtenes mīļotājs. Latviešu Avīzes, nr. 30.

Oriģināldzeja
1869: Grobiņas pilskungam baronam E.fon Koskul. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 27.
1872: Sērošana pēc saviem ļoti mīļotiem bērniem, kas pavasaram mostoties, viens pakaļ otra nāves miegā aizmiga. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 25.
1872: Par piemiņu 18tam juli 1872 Rucavas jaunās baznīcas gruntsakmeņa likšanas un iesvētīšanas dienai. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 32.
1883: Lutera svētkos, 29. oktobrī 1883. gadā. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 47.
1895: Rucavā. Jubilejas dziesma Kurzemes pievienošanai 1795. gadā Krievijai par piemiņu. Latvietis, nr.25.

Publicistika, populārzinātniski raksti u.c.
1860: Divdesmit deviņas stundas nāves briesmās brandvīna dēļ. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas ziņas, nr. 17.
1860: No dienas vidus krievu zemes. Latviešu Avīzes, nr. 47.-49.
1864: Jauna biedrība pret lopu mocīšanu Odesas pilsētā. Latviešu Avīzes, nr. 36.
1865: Vēl kāds vārds par lopu mocīšanu un aizstāvēšanu. Mājas Viesis, nr. 29.
1866: Tā ir bijis, tā ir tagad – un tā vēl būs. Latviešu Avīzes, nr. 7., 8.
1866: No Rucavas [par baznīcas iesvētīšanu]. Mājas Viesis, nr. 30.
1866: Kas grūtāk noziedzās un ir jo niknāks, zaglis jeb meluģis [melkulis]. Latviešu Avīzes, nr. 36
1867: Spieģelīts priekš slimiem un veseliem jeb dakters ir eņģels un – nelabajs. Latviešu Avīzes, nr. 11., 12.
1867: Baznīcas iesvētīšana. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 25.
1867: Mēma mandele jeb kupčošanās. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1867: Kurš svētā amatā derīgāks? Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 27.
1868: Mīļais lasītājs [aicinājums palīdzēt bada cietējiem]. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1868: Vilks. Latviešu Avīzes, nr. 37.
1868: Zīdas tārpu tauriņš. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1869: Dziesmu svētki Klaipēdā. Latviešu Avīzes, nr. 33.
1870: Ievēro un mācies! Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 18.
1870: Derīga lieta, ko mums no grenlandiešiem vajadzētu pieņemt. Latviešu Avīzes, nr. 52.
1871: Vajadzīga atbilde uz kāda rakstnieka, Fr.Mekon “derīgu un derīgāku lietu”. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 22.
1871: Atbilda C.H.Bertram kungam uz to rakstu “Par latviešu oriģināliem”. Latviešu Avīzes, nr. 37.
1872: Atsaukšanās no Rucavas [par skolu un sabiedrisko dzīvi]. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1872: Laimes vēlēšanas Gramzdas pagastnama iesvētīšanas dienā. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1874: Par rēķināšanu un rakstīšanu. Mājas Viesis, nr. 31.
1875: Rucavas jaunās baznīcas iesvētīšana. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 2.
1875: Grobiņas prāvesta apriņķa skolotāju I konference Liepājā 12. un 13. augustā. Mājas Viesis, nr. 38., 39.
1876: Palangas jūras skolas atvēršana. Latviešu Avīzes, nr. 7.
1877: Kurzemes vispārīgā skolotāju sapulce. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 33., 35., 37.
1880: Sīkstums un skopums. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 39.
1880: No Rucavas [nekrologs mācītājam Andrejam Šūlmanim]. Liepājas Pastnieks, nr. 34.
1883: Atsauciens.. Dravnieka kungam. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1883: Braže tēva klusais braukums [bēru apraksts]. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1893: Kā zirgu vīveles lēti glābjamas. Austruma pielikums Saimniecēm un zeltenēm, nr. 42.

Kā pedagogs Šēnbergs diezgan ievērojams. "Ja atpūšos, tad sarūsu" (Rast` ich, so rost` ich) bija viņa dzīves devīze. Viņš strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram. Agri rītos viņš bija kājās un kamēr citi vēl saldi snauda, viņš varēja papriecāties par darba sekām. Pedagoģijas gaitai viņš sekoja uzmanīgi līdz ne tikai teorijā, bet arī praksē. Skolniekiem Šēnbergs bija mīļš draugs, padoma devējs un pamudinātājs. Ka mīlestība visu iespēj - tam viņš ticēja un pēc tam iegrozīja savu audzināšanas kārtību. Patiesībā viņš bija vairāk audzinātājs, nekā skolotājs. Pie viņa tika sūtīti skolnieki no dažādām ļaužu šķirām un dažādām tautībām. Visus viņš prata savienot vienā dzimtei līdzīgā draudzīgā pulciņā. Bieži vien pieveda zēnus, kas nekur nevarēja uz priekšu tikt. Šēnberga laipnā tēvišķā vadībā tie garīgi atspirga tā, ka varēja citiem līdzi sekot. Bārdzību un miesas sodus Šēnbergs nemēdza lietot. Viņam bija varenāki līdzekļi pie rokas: mīlestība un pacietība.
B.J. No Rucavas [nekrologs]. Latviešu Avīzes, nr. 6 (19.01.1901).

Skolmeistars Šēnbergs nenicināja ne tautu, ne tās valodu, dzīvoja līdzi rucavnieku likstām un veiksmēm, virzīdams tos uz progresa un izglītības ceļu. Un rucavnieki sūtīja savus bērnus Šēnberga skolā. "Nu tad taču tumši ļaudis nav vis rucavnieki, kad savus bērnus liek tā izskolot," tā rakstīja Kristaps Šēnbergs (..) pret tolai populāro uzskatu par "zemāko tautas šķiru" pretišķību izglītības darbam.
Uļjana Gintnere. Rucavas skolmeistars un ērģelnieks. Ļeņina Ceļš, nr. 98(16.08.1986).

Christoph Johann Friedrich Schönberg

Chr.S-s, Sch-g, Chr.S, Chr.S-n-b-g, Chr.Sch

Johans Frīdrihs

1847–1850
Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela

1850–1851
Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela
Palīgskolotājs

25.06.1851–01.1901
Rucavas evaņģēliski luteriskā draudze
Rucavas luterāņu baznīca, Rucava, Rucavas pagasts, Dienvidkurzemes novads
Draudzes ērģelnieks, sākumā arī priekšdziedātājs.

1852–1901
Rucavas Kristapa Šēnberga privātskola
Rucava
Skolas izveidotājs un vadītājs, skolotājs

24.01.1901
Rucava
Vecie baznīcas kapi, 1986. gada 10. jūnijā pie kapa uzstādīts memoriāls piemiņas akmens.