M. Milleres neoģimnāzija

M. Milleres pamatskola un vidusskola atradusies Rīgā, Brīvības ielā 67/69. 

"M. Milleres ģimnāzija nodibināta ar Rīgas mācības apgabala kuratora 1911. g. 4. jūlija atļauju kā M. Milleres 8-klasīga I šķiras sieviešu mācības iestāde. Savu darbību ģimnāzija uzsāka 1912. g. 1. jūlijā Rīgā, Brīvības ielā 60/62. (..) telpās Brīvības ielā 67/69 ģimnāzija pārgāja 1914. gadā. Visus 25 gadus ģimnāziju vadījusi tās īpašniece M. Plātere, dzim. Millere, tāpat visus 25 gadus ģimnāzijā nostrādājusi par skolotāju Anna Šteinberģe, dzim. Milere. 1917./18. m. gadā skola pārveidojas par M. Mileres sieviešu ģimnāziju un 1925./26. mācības gadā par zēnu un meiteņu ģimnāziju, bet sākot ar 1937./38. mācības gadu tā pakāpeniski pārveidojas no jauna par meiteņu ģimnāziju. Pirmajā 1912./13. mācības gadā ģimnāzijā bija 2 sagatavošanas un 4 ģimnāzijas klases' ar 98 audzēknēm un 9 skolotājiem un 1935./36. mācības gadā 5 klases ar 174 audzēknēm un audzēkņiem un 24 skolotājiem. Jau ar pirmo mācības gadu ģimnāzijā mācīja, latviešu valodu. Līdz ar Latvijas valsts tapšanu par mācības valodu ģimnāzijā ievesta latviešu valoda. Sākumā skola darbojās kā humānitāra ģimnāzija ar diviem nozarojumiem: 1) latīņu un 2) jauno valodu. Pirmais absolvenšu izlaidums bija 1921/22, m. gadā. Līdz 1937. gada 1. augustam šādu izlaidumu bija 14 ar 347 absolventiem (320 meitenēm un 27 zēniem). Absolventu vidū ir skolotājas un skolotāji, mācītāji, ārstes, agronomi, operdziedātāji un operdziedātājas, gleznotājas un ierēdnes. Daudzas absolventes palikušas uzticīgas lauku dzīves apstākļiem un strādā ģimenēs. 1930. gadā pie ģimnāzijas nodibinājusies absolventu biedrība, kas apvieno bijušos un tagadējos audzēkņus un audzinātājus kultūrālā kopdarbībā."

M. Milleres ģimnāzijas un pamatskolas 25 gada darbības atcere. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 12, 01.12.1937.