Eduards Aivars
Eduards Aivars(īstajā vārdā Aivars Eipurs; 1956) – dzejnieks. Strādājis dažādus darbus, tostarp, A.Brigaderes muzejā "Sprīdīši", laikrakstā "Pionieris" (vēlāk LaBA") par redaktora vietnieku, paralēli izdevis žurnālu jauniešiem "Parks" (1990–1992). 1996 izdevis jaunās literatūras žurnālu "Mute". Bijis laikraksta "Rīgas Balss" nodaļas redaktors.
E. Aivars regulāri publicē literārus darbus kopš 1985. gada. Izdoti dzejoļu krājumi "Dejas" (1991), "Jā", "Ainava kliedz" (abi 1996), "Vasaras sniegs" (1999), "Es pagāju" (2001, Dzejas balva 2002). Laureāts a/s “Preses nams”, Kultūras fonda un Rakstnieku savienības rīkotajā konkursā – dzejā par krājumu “Es pagāju” (2001). Saņēmis Dzejas dienu balvu par labāko gada dzejas grāmatu – par krājumu “Es pagāju” (2002). Krājums “Sakvojāžs” (“Neputns”, 2011) tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai un ieguva Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca”. Aivars Eipurs sastādījis dzejoļu antoloģiju “Viens dzejolis. 2013” (“Mansards”, 2013). Aivara dzeja tulkota krievu , angļu, somu valodā. Presē publicējis arī stāstus un apskatus par literatūru. Tulkojis no krievu, angļu, franču (A.Bretona "Sirreālisma manifests" - žurn. "Karogs", 1990, 12), spāņu, itāļu valodas. Atsevišķi Aivara dzejoļi izmantoti dziesmu tekstiem.