Es pagāju

"Es pagāju" ir Eduarda Aivara piektais dzejoļu krājums.

Kritikas vērtējums
"Eduards Aivars savu dzejas matēriju smeļ no dienišķām lietām un dienišķiem sīkumiem, tiem pievienojot pa šķipsnai ironisku pavērsienu, valodas spēļu, sapņa poētikas vai dažāda senuma kultūras zīmju (no Vecās Derības līdz Vimam Vendersam un Viktoram Peļevinam). [..] Autors apliecina ikdienišķu norišu cilvēcisko un poētisko vērtību – jo tās ir vistuvāk, vistiešāk dotas. Un, ja cilvēks nespēj poētiski apdzīvot, izdzīvot un izvērtēt vistuvāko, ko tad viņš iesāks ar tālāko? Taču tuvais E. Aivara dzejā lauzts spoguļu prizmās, kas viņa īpatnējākos dzejoļos ar daudzajiem pavērsieniem un stilistiskajām pārejām atgādina spēli, deju, kurā partneru attiecības ik brīdi mainās, tomēr pakļautas noteiktam ritmam, vai saules zaķīšu zibināšanos."

Čaklā, Inta. Mūsu dienišķās rotaļas. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 12, 2002.