Ausma Cimdiņa

Vīrs – prof. Pēteris Cimdiņš, meitas Ginta un Agnese, dēls Rūdolfs.

1987: pirmā publikācija – raksts par I. Indrānes daiļradi "Romantisma realitāte" laikr. "Padomju Jaunatne" 23.IV.
Latvijas Universitātēdocētie studiju kursi:
Latviešu literatūras vēsture (1940-2000); Literatūras kritika: teorija un prakse; Dzimumdiference literatūrā: feminisma diskurss; Aktuālas problēmas latviešu literatūrzinātnē; Seminārs jaunākajā latviešu literatūrā; Eseja latviešu literatūrā; Imants Ziedonis; Baltijas tautu literatūra; PSPS tautu literatūra
Sarakstītie mācību līdzekļi:
"PSRS tautu literatūra. Ievadjautājums" (1990), "Esejas sākotne latviešu literatūrā" (1997), "Introduction to modern Latvian literature" ("Ievads jaunākajā latviešu literatūrā", 2001).
Darbība koleģiālās un profesionālās institūcijās
2012 ŽurnālaHumanities and Social Sciences:Latvia redakcijas kolēģijas locekle
2009 UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra nomināciju eksperte;
2006 Daugavpils Universitātes Promocijas padomes Literatūrzinātnē locekle;
2006 Eiropas Komisijas Helsinku darba grupas “Women and Science” eksperte;
2006: Eiropas Komisijas Directory L, Scientific Culture and Gender Questions: Histories and Identities: National and European identities eksperte;
2004 - 2009Latvijas Universitātes fonda valdes locekle;
2004 - 2008Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares eksperte;
2003 sērijas ”Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla” galvenā redaktore.

"Teksts un klātbūtne" ir tieši tāds jaunrades brīnums – grāmata, kuras tapšanas impulss bijuši citu rakstītie, izjustie un pārdomātie vārdi, bet ne tikai par tiem tajā rakstīts. Grāmatas autores, Latvijas Universitātes asociētās profesores, literatūrzinātnieces un kritikas Ausmas Cimdiņas darbu dzejnieks Knuts Skujenieks salīdzināja ar raugu, kas cilā un kopā saista citu rakstīto ar aktuālās kritiķes un akadēmiskās pētniecības teorijām un atziņām. [..] “Literatūras kritikai ir divas sūtības – pirmkārt, ielikt visu, kas parādās kā teksts, laikmetā un tā veidotajos rāmjos. Izsvērt, izvērtēt un norādīt tekstam plauktiņu tā brīža kultūras apcirkņos. Kritiķis pats tādā veidā piedalās laikmeta kultūrslāņa veidošanā. Otrkārt, literatūras kritika ir savedēja starp autoru un lasītāju. Autors savā vientulībā pie papīra lapas sēj visos vējos – nezinot, kādā augsnē kritīs un vai dzīvos tālāk viņa radītais. Šo neziņu pilnais var kliedēt kritiķis: paverot ceļu lasītājam. Ausma Cimdiņa ir izcila abās literatūras kritikas nozarēs – esmu gandarīta gan kā autore, gan kā lasītāja," savās pārdomās Rīgas Latviešu biedrības namā, godinot ar savu klātbūtni jaunās grāmatas atvēršanu, teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga."
Liene Pilsētniece. Par sevi vārdos un tekstos, klātesot. Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.55-057 (18.02.2000)
Ausma Cimdiņa atspoguļojusi Vairas Vīķes-Freibergas, šīs spožās personības, dažādas šķautnes. Grāmatā izmantoti vairāki vēstījuma veidi – intervijas, runas, pārdomas. Autore savu darbu no dēvējusi par “postmodernisma patriotiskajā žanrā tapušu tekstu”. Šāds apzīmējums var mulsināt, bet pats teksts ir saprotamāks. Patiesībā visa grāmata ir centieni atbildēt uz jautājumu: “Kāpēc tieši Vaira Vīķe-Freiberga?” Atbilde varētu būt tāda: “Tāpēc, ka viņa ir īstais cilvēks īstajā laikā.” Kā jau reizēm notiek dzīvē, arī tautu dzīvē. Autore Ausma Cimdiņa ir radījusi ārkārtīgi interesantu darbu, kuram vajadzētu modināt diskusiju, kā arī rosināt nākamos rakstniekus un pētniekus."
Anna Žīgure. Latvietes dzīve. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.16 (19.04.2001)

PAR MONOGRĀFIJU "LATVIEŠU LITERATŪRAS KLASIKA KĀ KRITISKĀS DOMĀŠANAS IMPULSS" (ZINĀTNE, 2023)

"Kritiski reflektējot par latviešu literatūras klasiku, grāmatas autore mēģina atrast to dzīslu, kas ilgākā laika posmā ietekmējusi ne tikai latviešu literatūras veidošanos, bet arī sniegusi savu impulsu latviešu identitātes un kultūras veidošanās procesos. Grāmatā ietvertas atsevišķas esejas, kas iesākas ar atskatu tālākā vēsturē, drīzi vien pievēršas padomju okupācijas laika dzejas klasikai, taču tad atgriežas pie latviešu literatūras sākotnes, aplūkojot tādus jēdzienus kā savas vietas apziņa un modernitāte. Viens no aspektiem, kam pievērsta īpaša uzmanība, ir jautājums par dzimtes studiju diskura nozīmību latviešu literatūras pētniecībā. Gan citi grāmatā lasāmie teksti, gan šī nodaļa īpaši, nākotnes literatūras pētniekiem kalpos kā izteiksmīga laikmeta liecība."

Zvirgzds, Ilmārs. Latviešu literatūras klasika kā kritiskās domāšanas impulss. laligaba.lv, 2024.

Ilze Ausma Nedeļa

Stokholmas Universitāte
Stokholma
Studijas un pētniecība ārzemēs

1958–1969
Jaunpiebalgas vidusskola
Gaujas iela 41, Jaunpiebalga

1969–1974
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1975–1984
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Mācījusies neklātienes aspirantūrā

1992–1999
Oslo Universitātes Dzimtes pētījumu institūts
Gaustadalléen 30, Oslo
Studijas un pētniecība ārzemēs: Oslo universitātē

1992–1999
Studijas un pētniecība ārzemēs: Oslo universitātē, Stokholmasuniversitātē, Utrehtas universitātē, Centrāleiropas Universitātē Budapeštā

1970–1971
Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni"
Kalna Kaibēni
Līdzstrādniece

1975–1984
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Metodiķe-inspektore LVU Mācību daļas neklātienes nodaļā

1985–1999
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Pasniedzēja, docente LU Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedrā;

1999–2004
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Asociētā profesore

2003
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
LU profesore

2004–2006
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
LU Filoloģijas fakultātes Baltistikas nodaļas (bij. Baltu filoloģijas) nodaļas vadītāja

2005–2010
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
LU senatore

2007–2010
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
LU Senāta priekšsēdētāja vietniece; LU Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietniece

2007–2010
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes dekāne

2009–2010
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Humanitāro zinātņu fakultātes dekāna p.i.

1999
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga

LZA Viļa Plūdoņa balva
LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē piešķirta par aktuālu literatūras vēstures un teorijas jautājumu pētniecību.
2007

LU Gada balva zinātnē
LU Gada balva zinātnē piešķirta par oriģinālu pētījumu rezultātiem.
2009

LZA Atzinības raksts
Latvijas Zinātņu akadēmijas Atzinības raksts piešķirts par aktīvu piedalīšanos valsts prioritārās pētījumu programmas "Letonika" izpildē un ideju popularizācijā.
2010

LU Rektora Atzinības raksts
Rektora Atzinības raksts piešķirts par godprātīgu darbu un lojalitāti, sekmīgu Humanitāro zinātņu fakultātes reorganizācijas vadīšanu, profesionālismu un kompetenci, pildot LU Senāta priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.
2010

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu izglītībā un zinātniskās pētniecības attīstībā, kā arī par veikumu augstākās izglītības organizatoriskajā darbā.
2010

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2011. gada 20. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2011. gada 18. novembrī Rīgas pilī.
IV šķira
2011

Rīgas domes un LZA balva zinātnē
Balva piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu Rīgas kultūrvēstures pētījumos.
2014

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs literatūrzinātnē
Nominants
2024