"Teksts un klātbūtne" ir tieši tāds jaunrades brīnums – grāmata, kuras tapšanas impulss bijuši citu rakstītie, izjustie un pārdomātie vārdi, bet ne tikai par tiem tajā rakstīts. Grāmatas autores, Latvijas Universitātes asociētās profesores, literatūrzinātnieces un kritikas Ausmas Cimdiņas darbu dzejnieks Knuts Skujenieks salīdzināja ar raugu, kas cilā un kopā saista citu rakstīto ar aktuālās kritiķes un akadēmiskās pētniecības teorijām un atziņām. [..] “Literatūras kritikai ir divas sūtības – pirmkārt, ielikt visu, kas parādās kā teksts, laikmetā un tā veidotajos rāmjos. Izsvērt, izvērtēt un norādīt tekstam plauktiņu tā brīža kultūras apcirkņos. Kritiķis pats tādā veidā piedalās laikmeta kultūrslāņa veidošanā. Otrkārt, literatūras kritika ir savedēja starp autoru un lasītāju. Autors savā vientulībā pie papīra lapas sēj visos vējos – nezinot, kādā augsnē kritīs un vai dzīvos tālāk viņa radītais. Šo neziņu pilnais var kliedēt kritiķis: paverot ceļu lasītājam. Ausma Cimdiņa ir izcila abās literatūras kritikas nozarēs – esmu gandarīta gan kā autore, gan kā lasītāja," savās pārdomās Rīgas Latviešu biedrības namā, godinot ar savu klātbūtni jaunās grāmatas atvēršanu, teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga."
Liene Pilsētniece. Par sevi vārdos un tekstos, klātesot. Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.55-057 (18.02.2000)
Ausma Cimdiņa atspoguļojusi Vairas Vīķes-Freibergas, šīs spožās personības, dažādas šķautnes. Grāmatā izmantoti vairāki vēstījuma veidi – intervijas, runas, pārdomas. Autore savu darbu no dēvējusi par “postmodernisma patriotiskajā žanrā tapušu tekstu”. Šāds apzīmējums var mulsināt, bet pats teksts ir saprotamāks. Patiesībā visa grāmata ir centieni atbildēt uz jautājumu: “Kāpēc tieši Vaira Vīķe-Freiberga?” Atbilde varētu būt tāda: “Tāpēc, ka viņa ir īstais cilvēks īstajā laikā.” Kā jau reizēm notiek dzīvē, arī tautu dzīvē. Autore Ausma Cimdiņa ir radījusi ārkārtīgi interesantu darbu, kuram vajadzētu modināt diskusiju, kā arī rosināt nākamos rakstniekus un pētniekus."
Anna Žīgure. Latvietes dzīve. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.16 (19.04.2001)
PAR MONOGRĀFIJU "LATVIEŠU LITERATŪRAS KLASIKA KĀ KRITISKĀS DOMĀŠANAS IMPULSS" (ZINĀTNE, 2023)
"Kritiski reflektējot par latviešu literatūras klasiku, grāmatas autore mēģina atrast to dzīslu, kas ilgākā laika posmā ietekmējusi ne tikai latviešu literatūras veidošanos, bet arī sniegusi savu impulsu latviešu identitātes un kultūras veidošanās procesos. Grāmatā ietvertas atsevišķas esejas, kas iesākas ar atskatu tālākā vēsturē, drīzi vien pievēršas padomju okupācijas laika dzejas klasikai, taču tad atgriežas pie latviešu literatūras sākotnes, aplūkojot tādus jēdzienus kā savas vietas apziņa un modernitāte. Viens no aspektiem, kam pievērsta īpaša uzmanība, ir jautājums par dzimtes studiju diskura nozīmību latviešu literatūras pētniecībā. Gan citi grāmatā lasāmie teksti, gan šī nodaļa īpaši, nākotnes literatūras pētniekiem kalpos kā izteiksmīga laikmeta liecība."
Zvirgzds, Ilmārs. Latviešu literatūras klasika kā kritiskās domāšanas impulss. laligaba.lv, 2024.