Artūrs Krūmiņš

Dzimis kā ceturtais dēls rentnieka Kārļa un Annas Dreimaņu ģimenē.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1903: dzejolis "Teātrī" žurnāla "Apskats" 7. numurā.

Citas publikācijas
1905: stāsts "Mežsargs" mēnešraksta "Austrums" 1. numurā.

Darbi publicēti žurnālā "J. Janševska Jaunajā zobgaļu kalendārā", žurnālā "Apskats", "Pēterburgas Avīzēs", "Austrumā".

Rakstniecībā darbojies galvenokārt līdz 1905. gadam.

Libreti operām
1903: "Baņuta" (komponists Alfrēds Kalniņš).
1921: "Salinieki" (komponists Alfrēds Kalniņš).

DARBĪBA ARHITEKTŪRĀ UN KULTŪRAS VĒSTURĒ

No 1928: pētījis Latvijas arhitektūras vēsturi – sarakstījis vairāk nekā 1200 rakstu "Latviešu konversācijas vārdnīcai".
1934–1935: sarakstījis nodaļas par baroku un klasicismu Vilhelma Purvīša rediģētajā "Mākslas vēsturē" (1–2).

1938: grāmata "Kristaps Morbergs" (atkārtots izdevums 2002. gadā).
1938: disertācija "Latgales koka baznīcu celtniecība Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtenī".
1938: grāmata "Mūsu pilsētu izbūve".
1947: grāmata "Rīga".
1950: "Senatnes pieminekļi. Rīgas pilsētas rekonstrukcija I-III".
2003: "Latgales koka baznīcas: Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtā" (1940. gadā aizstāvētā disertācija; atkārtots izdevums 2016. gadā).

Publicistiska satura raksti ievietoti laikrakstos "Latvis" un "Latvijas Vēstnesis".

Projektējis dzīvojamos namus, rūpniecības un sabiedriskās ēkas, tostarp bijušās Krustpils cukurfabrikas, Daugavpils bankas un sēravotu dziedinātavas Baldonē ēku u. c.

PAGODINĀJUMI

Saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu par libretu pirmajai latviešu operai "Baņuta" (1903; komponists Alfrēds Kalniņš 1919).

PAR ARTŪRU KRŪMIŅU

"[..] iepazinu viņu kā dziļi emocionālu un intelekta piesātinātu cilvēku. Arhitektūras fakultātē viņš lasīja (patiesībā – stāstīja) arhitektūras vēsturi. Fakultātē tā visu laiku tika uzskatīta par vienu no galvenajiem aroda priekšmetiem, tāpēc ari pret saviem studentiem A. Krūmiņš izvirzīja īpašas prasības. Piemēram, eksāmeniem bija jāsagatavo pašu veidots skiču albums uz 40–50 lapām. Tas bija interesants pedagoģisks paņēmiens, kas no studenta prasīja iedziļināšanos arhitektūras vēstures raksturīgākajos piemēros. Kaut ari toreiz, vēl četrdesmitajos gados, fakultātē bija uzkrāts liels diapozitīvu krājums, pats profesors mazāk rādīja attēlus uz ekrāna, vairāk tos zīmēja uz tāfeles. Lekcijas ievilkās, tomēr ļāva dziļāk ielūkoties arhitektūras ne vienmēr tik skaidri izteiktajās likumībās. Trīsdesmit pedagoga gados A. Krūmiņš bija kļuvis par nozīmīgu autoritāti, izcilu personību. Viņa plašais zināšanu loks, lieliskā atmiņa un dziļā cieņa pret arhitektūru ļāva mums ieskatīties ne tikai milzīgajās kultūras vērtībās, bet ari iedziļināties tajās, izprast estētisko vērtību ētiskās saknes."

Apsītis, Vaidelotis. Arhitekts Artūrs Krūmiņš Baņutas libretists. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 4, 1999, 22. jūl., 13. lpp.

"Būdams, kur vajadzīgs, īsti nopietns un disciplinārs, viņš varēja būt arī jo priecīgs un atraisīts, īpaši intīmākā draugu vai kollēgu pulkā. Tā, savās atmiņās par nelaiķi Arturu Krūmiņu viņa kollēga no fakultātes laikiem, prof. Dr. arch. Pauls Kundziņš atceras: "Pēc fakultātes sēžu nopietnības bija parasts pakavēties vēl visiem kādu brīdi kopā, lai noklausītos kollēgas Krūmiņa jokus, ar kuriem viņš nekad neskopojās. Pats viņš apgalvoja, ka viņam atmiņā uzkrājies kāds tūkstots anekdošu. Viņam bija arī nenoliedzamas aktiera spējas. Kā kollēga Jēkabs Vītols (Selonijas filistrs – V. Z.) šad tad sagādāja jautrību, apgriežot otrādi vai arī atbrīvojoties no vestes, nenovelkot svārkus, tā Krūmiņš iepriecināja intīmo auditoriju skaņās un kustībās, imitēdams krēsla kājas nozāģēšanu ar papīrnazi.""

Zēbauers, V. In memorian. Universitas, Nr. 25, 1970, 1. apr.

ARTŪRS KRŪMIŅŠ PAR OPERAS "BAŅUTA" LIBRETU

"Kad mājās visi literatūras krājumi, kā Skolas maize, Kaudzīšu Matīsa dzejas, "Krievu-turku karš" u. c. bija izlasīti, sameklēju kaut kur bēniņos vai uz klēts augšas novāktos vecu avīžu gadu gājumus. Starp tiem bija arī illustrētā Rota. Atceros labi, kādu koka griezumu: zema, krēslaina telpa, vidū trauks ar ūdeni, apgaismots – pār trauku noliekušies ļaudis, notiek zīlēšana, pašreiz zīlē – Baņuta. Šis vārds kaut kā dziļi iegūlās atmiņā, un kad pēc ilgiem gadiem sāku domāt par libretu, tad galvenās personas vārds nebija jāmeklē, jo atmiņā pieteicās Baņuta."

Gāle, Rita. Artūra Krūmiņa Baņuta. Latvija Amerikā, Nr. 27, 1983, 2. jūl., 4. lpp.

Maskava
Mājskolotājs

1907–1921
Maskava
E. Cindeļa manufaktūras būvbirojs

1920–1940
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras fakultātes docents, vēlāk – vecākais docents. No 1939./ 1940. gada – profesors

1922–1924
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras fakultātes sekretārs

1922–1926
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātes padomes loceklis

1922–1924
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātes Saimniecības padomes loceklis

1922–1940
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Loceklis Arhitektūras fakultātes komisijā, kas vāc un publicē materiālus par Latvijas celtniecību

1922–1931
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Arhitektūras vēstures kursa lektors

1923–1926
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātes padomes sekretārs

1924–1926
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras fakultātes dekāns

1934–1940
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātes rakstu kopkolēģijas sekretārs

1936–1940
Rīga
Vadījis Latvijas pilsētu izbūves komisiju.

1940–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras fakultātes profesors

1946–1950
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmiķis sekretārs Tehnisko zinātņu nodaļā

1888–1889
Veļķu pagasta skola
Jaunpiebalgas pagasts
Mācījies kā vasaras skolnieks

1889
Alūksne Parish School
Alūksne

1889–1892
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga

1892–1894
Kārļa Millera reālskola
Gaujas iela 6, Cēsis

1894–1901
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga

1901–1907
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras nodaļa. Ieguvis inženiera-arhitekta grādu.

1905–1906
Karlsrūe
Studējis Karlsrūes Tehniskajā augstskolā.

17.02.1940
Rīga
Ieguvis arhitektūras doktora grādu. Disertācija "Latgales koka baznīcu celtniecība Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtenī".

1901
Studentu korporācija "Selonija"
Stabu iela 17, Rīga
KorporelisViņa krāsu tēvs ir Luijs Melders. Arturs Krūmiņš ir bijis Selonijas mag. cantandi. Viņš bijis arī goda tiesnesis, sekretārs un 1904. gada I semestrī arī Selonijas seniors.

1936–1940
Rīga
Nacionālās celtniecības komitejas pilsētu izbūves komisijas priekšsēdētājs

Rīgas Pirmie Meža kapi

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1934. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1934