Latvijas Revolucionāro sociālistu (eseru) partija

Izveidota 1913. gadā, kad Latviešu sociāldemokrātu savienības 2. kongresā tika mainīts partijas nosaukums uz "Latvijas Revolucionāro sociālistu partija" (LRSP). Jaunais nosaukums šķita atbilstošāks partijas ideoloģijai, bez tam vajadzēja uzskatāmāk norobežoties no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP), ar ko bija visai saspīlētas, dažbrīd pat naidīgas attiecības (līdzīgie nosaukumi bieži radīja pārpratumus).

Ideoloģijā viena no pamatiezīmēm bija kategoriska iestāšanās par neatkarīgas Latvijas valsts nepieciešamību jau laikā, kad neviens cits politiskais spēks neko tādu neuzdrošinājās paust. Pēc Krievijas Republikas nodibināšanas 1917. gada martā LRSP legalizēja savu darbību Latvijas teritorijā. Tika nodibinātas nodaļas visās lielākajās Vidzemes un Kurzemes pilsētās, partijā iesaistījās jauni biedri (taču partiju pameta viens no tās dibinātājiem un spēcīgākajiem līderiem Miķelis Valters). Izdeva laikrakstu "Darba Tauta". Piedalījās Latvijas Tautas padomes dibināšanā. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas LRSP notika šķelšanās: vairākums biedru novērsās no jaunās valsts, iebilstot nevis pret neatkarīgu Latviju kā tādu, bet gan pret tās buržuāzisko pamatu. Pēc Rīgas nonākšanas Niedras valdības kontrolē LRSP kreisā spārna darbība tika aizliegta. LRSP labējais spārns, kas atbalstīja Latvijas Republikas neatkarību, atjaunoja savu darbību Tautas padomē.

Pēc Latvijas Republikas nodibonāšanas LRSP nespēja piedāvāt neko tādu, kas cilvēkiem liktu sociāldemokrātu vietā izvēlēties revolucionāros sociālistus. Partija pašlikvidējās 1919. gada vasarā.