Ansis Gulbis

Dzimis kalpa ģimenē. Pēc tēva zaudējuma astoņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Bigauņciemu.

Māsasdēls Arvīds Mālītis (1900–1971), pēc Anša Gulbja nāves vadījis viņa apgādu.

1903. gadā bija gatavojies studiju braucienam uz Vāciju, taču pēc grāmatizdevēja Jāņa Ozola ieteikuma atmetis šo nodomu.

IZDEVĒJDARBĪBA 

No 1895. gada Kārļa Jozesa (Jozofata) grāmatu un mākslas priekšmetu veikala pārdevējs, pēc gada kļuva par tā vadītāju Daugavpilī (līdz 1899). Ir uzskats, ka ar darbošanos Daugavpilī ir licis pamatus savai darbībai grāmatniecībā. 

1897. gadā Daugavpilī iepazinies ar dzejnieku Andreju Pumpuru, kurš mudināja A. Gulbi pievērsties latviešu rakstnieku darbu izdošanai.Ar Viļa Siliņa aizdevumu vēlējās atvērt latviešu grāmatnīcu Daugavpilī, bet bankas bankrota dēļ naudu nesaņēma un 1900. (citviet – 1901.) gadā atstāja Daugavpili un aizbraucis uz Pēterburgu, kur strādājis par tirdzniecības aģentu. Daugavpils perioda darbošanās ir atspoguļota romānā "Oļgerts Silarājs". 

Anša Gulbja apgāds 

1903. gadā dibinājis savu apgādu Pēterburgā. Apgāda darbību nodrošināja paša uzkrātie naudas līdzekļi un subskripcija. Apgāds izdeva ne vien atsevišķas grāmatas, bet arī sērijas un kopotus rakstus. Pirmie Anša Gulbja izdevumi, uz kuriem tika izsludināta parakstīšanās, bija J. V. Gētes, Andreja Pumpura un Aspazijas raksti. 

Par pirmo izdoto grāmatu kļuva J. V. Gētes "Rakstu" 1. sējums (1903) ar dzeju Raiņa un Aspazijas tulkojumā.Anša Gulbja maksātie honorāri nodrošinājuši daudzu latviešu rakstnieku eksistenci, tostarp trimdā.Kā apgāda līdzstrādnieki tika piesaistīti Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Edvards Treimanis-Zvārgulis, Atis Ķeniņš, Eduardu Cālīti, Augustu Braču, Viktoru Eglīti, Jāni Bankavu, Jāni Miezi ar nodomu izdot latviešu dzejas, prozas un tulkojumu sēriju 20 sējumos – "Dzimtenes sērija", šo ieceri idejiski atbalsta arī Rainis. 

Ansis Gulbis kļūst par Raiņa un Aspazijas darbu izdevēju, Rainis apgādā veic redakcionālu darbu un tulko. Kā pirmais Raiņa darbs Gulbja apgādā tiek laists klajā "Pusideālists" (1904). Šajā laikā A. Gulbja apgādā nācis klajā viens no pirmajiem Kārļa Skalbes dzejoļu krājumiem “Kad ābeles zied” (1904). Gulbis sagatavo arī Andreja Pumpura kopoto rakstu izdevumu, kam ir labs noiets kā Krievijā, tā Latvijā. 

1905. gada revolūcijas laikā Ansis Gulbis iesaistās sociāldemokrātiskā kustībā, izdod aģitācijas brošūras, Garlība Merķeļa "Latviešu" tulkojumu (1905), laikrakstu "Pēterburgas Latvietis". 

1907. gadā dibina sociāldemokrātiskas ievirzes nedēļas žurnālu "Rīts", kas negūst pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Materiālu un citu apstākļu dēļ apgāda darbība uz laiku tiek pārtraukta. 

Sērija "Universālā bibliotēka" 

Liela nozīme latviešu tautas iepazīstināšanā ar pasaules literatūras sasniegumiem piešķirama Anša Gulbja izdotajai sērijai "Universālā bibliotēka". 1908. gadā Ansis Gulbis piesaista savām iecerēm A. Būmani, pakāpeniski briest "Universālās bibliotēkas" un konversācijas vārdnīcas idejas. 

1911. gadā Gulbis atjauno apgāda darbību, tā paša gada oktobrī laiž klajā pirmos pēc vācu izdevēja F. Reklāma grāmatu sērijas "Universal-Bibliothek" parauga veidotas izdevumu sērijas "Universālā bibliotēka" laidienus. Par sērijas redaktoru kļūst Rainis, sērijā ietilpa latviešu un cittautu modernā un klasiskā literatūra, arī zinātniski darbi. Kā tulkotāji tika piesaistīti daudzi pazīstami rakstnieki – Rainis, Aspazija, Kārlis Skalbe, Antons Austriņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Pāvils Rozītis. .

Ar pārtraukumiem no 1911. līdz 1927. gadam tika izdoti pavisam 305 numuri (no tiem 100 – pirmajos divos gados, bet līdz 1918. gadam – 204 numuri). Grāmatas bija nelielas, ārēji necilas, bez ilustrācijām, blīvā iespiedumā petita burtiem uz zemas kvalitātes papīra un iesietas dzeltenos plāna papīra vākos. Sērijas priekšrocība: zemās cenas (viena grāmata maksā 20–40 kap.), kā arī vērtīgas literatūras atlase. Lauku skolām 200 sērijas eksemplāri izdalīti bez maksas, apmēram 9000 sējumu dāvināti latvju strēlniekiem. 

Pirmā pasaules kara laikā apgāda darbība uz laiku apsīkusi. 

1918. gadā izdevniecība pārcēlās uz Rīgu, tiek atvērts arī grāmatu veikals un spiestuve. Izdoti atsevišķi Raiņa, Aspazijas, Kārļa Skalbes, Andreja Upīša, Friča Bārdas, Edvarta Virzas u. c. autoru sacerējumi, kopotie raksti, sērijas "Romānu bibliotēka" un "Stāstu bibliotēka". Viens no plašākajiem izdevumiem Raiņa "Dzīve un darbi" 11 sējumos (1925–1931), kā arī Ausekļa, Pumpura, Jēkaba Zvaigznītes, Māteru Jura, Jāņa Esenberģa, Vensku Edvarta, Apsīšu Jēkaba, Pērsieša, Aspazijas, Jaunsudrabiņa, Tagores kopoti darbi. 

20.–30. gados izdevis latviešu rakstnieku darbus arī angļu un vācu valodā. Zinātnisko izdevumu vidū izceļamas Jāņa Asara, Pētera Šmita, Arveda Švābes, Borisa Vipera, Teodora Zeiferta grāmatas, Rūdolfa Egles un Andreja Upīša sakārtotā "Pasaules rakstniecības vēsture" (1–4, 1930–1934). Izdevis mācību grāmatas, kapitāldarbus arī pēc Latvijas Izglītības ministrijas pasūtījuma (K. Strauberga sastādītā "Grieķu lirika", Dantes "Dievišķā komēdija", Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha darbi valodniecībā). Izdevis "Latviešu konversācijas vārdnīcu" (1–21, 1927–1940), kas netika pabeigta. Gulbis izdeva Garlība Merķeļa darbu "Latvieši" (1905, 1936 ), Ausekļa, A. Kronvalda, K. Skalbes, J. Jaunsudrabiņa u. c. autoru rakstus. Nozīmīgs darbs – Raiņa "Dzīve un darbi" (1–11, 1925–1931) autora sakārtojumā. 

Ansis Gulbis uzskatāms par pirmo plaša stila izdevēju latviešu grāmatniecībā, savas darbības laikā izdevis ap 2000 grāmatu. 

Pēc Anša Gulbja nāves 1936. gadā apgādu turpināja vadīt viņa māsasdēls Arvīds Mālītis. 

Periodiskie izdevumi 

Nodibinājis laikrakstu "Pēterburgas Latvietis" (1905), žurnālu "Rīts" (1907), izdevis "Jaunās Pēterpils Avīzes" (1915–1916). 

1922. gadā žurnāla "Latvju Grāmata" izdošanas organizētājs, bijis laikraksta "Rīgas Ziņas" (1925) redaktors un izdevējs. 

Grāmatu tirgotavas 

20. gadsimta 30. gados, nopērkot bijušo Oskara Jēpes grāmatu veikalu, atvēris veikalu Rīgā, Barona ielā. 

1929. gadā A. Gulbis no sīkām pārdotavām izveidoja lielu grāmatu veikalu Kr. Valdemāra (Ģimnāzijas, no 1935. gada Vadoņa) ielā 19, Daugavpilī, krustojumā ar Zaļo (Imantas) ielu. Nams nav saglabājies. 

LITERĀRĀ DARBĪBA 

1892: pirmais publicētais stāsts "Divi Jāņa vakari" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1892.22.VI/4.VII-25.VI/7.VII. 

Rakstījis romānus, stāstus un lugas. Vairumam Anša Gulbja darbu tikai kultūrvēsturiska nozīme. 

Proza 

1906: izdevis stāstu un tēlojumu krājumu "Dienvidi un citi stāsti" 
1920: autobiogrāfisks romāns "Oļģerts Silarājs" 
1922: autobiogrāfisks romāns "Pēc simts gadiem" 
1924–1929: romānu triloģija "Fantasti" 
Romānu triloģijā "Fantasti" (1924), "Fantastu mantojums" (1925), "Zigfrīds" (1-2, 1929) attēlots Latvijas tapšanas laiks un tās patstāvības nodibināšanās. Triloģijas pēdējās grāmatas galvenā persona – pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. 
1932: romāns "Jaunā valsts" 
1934: romāns "Druvā un karā" 
Atkārtoti izdots biogrāfiskais romāns "Zigfrīds Anna Meierovics" (1959, 1992). 

Dramaturģija 

1919: luga "Kaspars un Biruta" (teātrī 1915. gadā) 
1933: luga "Skolmeistari" (teātrī 1933. gadā) 

Raksti 

1937–1938: Kopoti raksti 3 sējumos (nepabeigti) 

DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ 

Darbojies arī žurnālistikā, rakstījis par grāmatniecības jautājumiem.Ar publikācijām par grāmatniecības vēsturi un grāmattirdzniecību Gulbis piedalījies šo nozaru teorētisko nostādņu izstrādē. Ievērību izpelnījies viņa referāts "Par mūsu grāmatniecības uzdevumiem" (1903). Par aktuāliem grāmatniecības jautājumiem publicējies arī 20. gadsimta 20.–30. gados. 

Nozīmīgākie Anša Gulbja raksti par grāmatniecību 

1903: Par mūsu grāmatu tirdzniecību (Rīgas Avīze, 1903, nr. 158–160 un Latvietis, 1904, nr. 60, 62, 71, 76, 77) 
1903: Dažādi mūsu grāmatniecības trūkumi (Rīgas Avīze, 1903, nr. 163, 164) 
1903: Par jaunām reformām mūsu grāmatu tirdzniecībā (Dienas Lapa, 1903, nr. 137–139, 142, 143). 
1904: Kā paceļama kolportāža un izplatamas tautā krietnas grāmatas (Rīgas Avīze, 1904, nr. 141, 143) 

SABIEDRISKĀ DARBĪBA 

Ansis Gulbis aktīvi iesaistījies grāmatniecības nozares un kultūras organizācijās. Pēc viņa ierosmes dibināta Latvijas Grāmatu tirgotāju biedrība. Gulbis bijis Latviešu Grāmatrūpnieku biedrības priekšnieks, rūpējies par tautas bibliotēku izveidi, dibinājis Andreja Pumpura biedrību, bijis Rakstnieku un Preses biedrību goda biedrs.Piedalījies Dailes teātra organizēšanā, bijis Nacionālā teātra (1925–1926) un Nacionālās operas (1926–1927) direktors.

""Pasaka par grāmatu". Šādu nosaukumu kādam no apcerējumiem par savas dzīves un darba gaitām devis grāmatu izdevējs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Ansis Gulbis. No viņa literārajiem darbiem lielāka nozīme ir tikai autobiogrāfiskajiem romāniem: "Oļģerts Silarājs" un "Pēc simts gadiem". Daudz paliekošāks ir viņa devums latviešu grāmatniecības vēsturē, viņa centieni – sekmēt un balstīt topošo latviešu rakstniecību. Tas izklausās tiešām kā pasakā. Kalpu ģimenē sūri un grūti augušais Ansis Gulbis top par vienu no izcilākajiem latviešu grāmatu izdevējiem. Viņš ir jaunu, demokrātisku tradīciju veidotājs latviešu grāmatniecībā, cīnītājs par labu un reizē lētu, tautai pieejamu grāmatu. Pazīstama ir viņa enerģija, plašais vēriens un izdoma, viņa nesavtība attieksmē pret latviešu rakstniekiem." 

Ojārs Zanders. Pasaka par grāmatu. Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos. Rīga: Zinātne, 2015, 220. lpp. 

"Gulbja apgādam pēc dižuma bija otrā slava; to vadīja Ansis Gulbis, ar pieredzi grāmatniecībā jau no Pēterpils laikiem. Krievijā viņš bija tuvu stāvējis kreisajam Rainim, Jansonam, kā jau toreiz bija mode, izdevis avīzi Pēterburgas Latvietis. Piektā gada revolūciju zaudējis, tās vadonis Jansons gribēja kļūt par vienkāršu rakstniecības kritiķi, sāka lasīt un tulkot Strindbergu. Tikai ar Gulbja honorāriem Rainis varēja dzīvot Šveicē. Bēgļu laikā sāka draudzēties ar Latvijas patstāvības prasītājiem. Sacerēja dažus romānus, kur laba tiesa vēsturisku materiālu. Viņš sarīkoja banketu valstsvīriem Rīgā pēc mūsu de jure atzīšanas, sarakstīja lugas, bija direktors Nacionālajā teātrī, operā. Jānis Grīns teica: "Būtu labs rakstnieks, ja viņam būtu stils". Nebija mācījies citur kā pagastskolā. Dažiem Gulbja darbiem Grīns laboja valodu. Kad 1936. g. viņš mira, firmu turpināja māsas dēls Arvīds Mālītis, kas savu mūža galu piedzīvoja Austrālijā, tāpat kā viņa brālis tiesībnieks."

Oļģerts Liepiņš. Tālos atspulgos raugoties. Mana mūža atmiņas. Latvija Amerikā, Nr. 39, 08.10.1977, 7. lpp. 

Avoti 

Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Gulbis Ansis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/794/

Bigauņciema pagastskola
Palejas
Trīs ziemas mācījies Bigauņciema pagastskolā, pēc tam izglītojies pašmācības ceļā.

Konkordija "Valdemārija"
Rīga
Goda filistrs.

1903
Latvijas Grāmatizdevēju un tirgotāju biedrība
1903. gadā kopā ar D. Zeltiņu izveidojis Latviešu grāmatizdevēju un grāmattirgotāju biedrību.

1882
Bigauņciems
Tēvs miris agri, 8 gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz Bigauņciemu.

1889–1894
Rīga
No 1889. gada bijis pārdevēja māceklis veikalā, vēlāk melnstrādnieks Rīgā. 19. gadsimta 90. gadu sākumā strādājis R. Hauzermaņa (Heizermaņa) koksnes apstrādes fabrikā.

1895–1896
Daugavpils
Kārļa Jozesa (Jozofata) grāmatu un mākslas priekšmetu veikala pārdevējs

1896–1899
Daugavpils
Kārļa Jozesa (Jozofata) grāmatu un mākslas priekšmetu veikala vadītājs

1900
Sanktpēterburga
1900. gadā pārcēlies uz Pēterburgu, strādājis par tirdzniecības aģentu sākumā šveiciešu firmā "Baechli", tad O. Kirhnera rakstāmpiederumu fabrikā, vēlāk kļuvis par tās darbu vadītāju.

1903
A. Gulbja apgāds
Sanktpēterburga
1903. gadā Sanktpēterburgā nodibinājis grāmatu apgādu.

1905
Laikraksts "Pēterburgas Latvietis" (1905–1906)
Sanktpēterburga
Nodibinājis laikrakstu "Pēterburgas Latvietis" (1905).

1907–1918
A. Gulbja apgāds
Sanktpēterburga
1907. gadā atgriezies Pēterburgā un atsācis izdevējdarbību, vienlaikus turpinot darbu O. Kirhnera firmā.Materiālu un citu apstākļu dēļ apgāda darbība bijusi īslaicīgi pārtraukta no 1907. līdz 1911. gadam, kā arī Pirmā pasaules kara laikā.

1907
Laikraksts "Rīts" (1907)
1907. gadā dibina sociāldemokrātiskas ievirzes nedēļas žurnālu "Rīts", kas negūst pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Bijis šī žurnāla izdevējs un redaktors.

1915–1916
Laikraksts "Jaunās Pēterpils Avīzes" (1915–1916)
Sanktpēterburga
Laikraksta "Jaunās Pēterpils Avīzes" izdevējs

1918
A. Gulbja apgāds
Rīga
1918. gadā Ansis Gulbis kopā ar izdevniecību pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur nodevies tikai izdevējdarbībai.

1922
Ausekļa iela 9, Rīga
Ap 1922. gadu ierīkojis spiestuvi Ausekļa ielā 9.

1922
Žurnāls "Latvju Grāmata" (1922–1931)
Rīga
1922. gadā žurnāla "Latvju Grāmata" izdošanas organizētājs.

1925
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Rīga
Bijis laikraksta "Rīgas Ziņas" (1925) redaktors un izdevējs.

1925–1926
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Bijis Nacionālā teātra direktors.

1926–1927
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Latvijas Nacionālās operas direktors

1906–1907
Hamburga
1906. gadā īslaicīgi emigrējis uz Hamburgu, 1907. gadā atgriezies Pēterburgā.

1939
Rīgas Pirmie Meža kapi
Anša Gulbja ģimenes kapa piemineklis uzstādīts 1939. gadā, tēlnieks Teodors Zaļkalns.

02.1936
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbedīts Meža kapos.

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1931. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1931