Andris Zeibots

1968: beidzis Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolu.
1973: beidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūts inženiera-ekonomista diploms.
1981: beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju amatieru teātra režisoru specialitātē.

Pēc dienesta armijā strādājis socioloģisko pētījumu grupā par matemātiķi.

Pēc konservatorijas beigšanas kā režisors strādājis Nomales teātrī “Armatūra”, Eduarda Veidenbauma Cēsu Tautas teātrī, vadījis amatieru teātra grupas Ogres kultūras namā, darbojies Anša Rūtentāla kustību teātrī un avangarda ievirzes teātra grupā “Z. Akvārijs” Rīgā, vadījis teātra studiju Mazajā Ģildē un Mežaparkā.

No 1993. līdz 2013. gadam strādājis "Radio SWH", sākotnēji bijisreklāmas darbinieks un atsevišķu autorraidījumu vadītājs ("Zilā govs","Milžu cīņas","Runča Bazilio tops", "Krēslas zona"). "Krēslas zonā" sākusies sadarbībaar Andri Freidenfeldu, kas turpinājās rīta programmā "BB brokastis".

Kopš bērnības aizraujas ar intelektuālajām spēlēm, no septiņu gaduvecuma spēlē šahu, vēlāk zoli un bridžu. Spēlē bridžu arī internetā,1998. gada augustā attālināti (internetā) piedalījies Pasaules bridža spēlētāju salidojumāLondonā.

Pirmā publikācija – dzejolis "Leģenda par svēto Moniku" 1972. gadā žurnālā "Liesma" (Nr. 9). Pirmais prozas darbs – "Saniknotā stāsts" – žurnālā "Liesma" publicēts 1977. gadā (Nr. 6).

Divas reizes piedalījies Rakstnieku savienības rīkotajā jauno autoru seminārā. 20. gadsimta 70. gados rakstījis ludziņas amatieru avangardistu videi.

Darbojies Bērnu un jaunatnes literāro konkursu žūrijā, bijis literārais konsultants Bērnu un jaunatnes vasaras literārajā nometnē "Aicinājums".

Saņēmis godalgas Latvijas Dramaturgu ģildes konkursā, kā arī nacionālolugu konkursā. Garstāsts "Līķu dejas" (2002) godalgots konkursa "Presesnama grāmata" prozas žanra nominācijā. 2014. gadā saņēmis Dzintara Soduma balvu par romānu "Okeāniskais Es".

Proza

1998: stāstu krājums "Jamulejs un Tups" (Jumava).
2002: garstāsts "Līķu dejas" (Preses nams).
2013: romāns "Okeāniskais Es" (Dienas Grāmata).
2017: stāstu krājums "Plēve" (Zvaigzne ABC).
2020: romāns "Krauklis" (Dienas Grāmata).
2021: romāns "Lēngaitis" (Dienas Grāmata).
2022: stāstu krājums "Stāsti un teikas laika vecim" (Dienas Grāmata).

2023: romāns "Pneuma" (Dienas Grāmata).

Dzeja

2010: "Ūdens ķirzaka" (Mansards).
2021: "Plīva" (Literatūras Kombains).

Grāmatās publicētās lugas

1987: "Telefons" (kopkrājumā "Virtuss"; Liesma).
2004: "Anima vai Tukšums debesīs" (vienā grāmatā ar Jāņa Jurkāna lugu "Vistas"; Zvaigzne ABC).
2005: lugu krājums "Reģenerācijas karnevāls" (AGB).

Lugu iestudējumi un lasījumi

1994: "Cīņa ar pūķi", Vašingtonas skola, režisore Baiba Ozola.
2000: "Mis Manekene", Dobeles amatierteātris "Pitons".
2001: Andris Zeibots un Dainis Grīnvalds "Stacijas vakari klaidoņiem", neatkarīgais teātris "Skatuve".
2001: "Virtuve", Dobeles amatierteātris "Pitons".
2009: "Muzejs", Dramaturgu teātris.
2009: "Melanholijas Princese", Dramaturgu teātris.
2010: "Latviešu Paradīze", Dramaturgu teātris.
2011: "Lustīgā Luīze", Dramaturgu teātris.
2012: "Melnais Pasts", Dramaturgu teātris.
2012: "Pašnāvības Kredīts", Dramaturgu teātris.
2013: "Radio LUX", Dramaturgu teātris.
2014: "Dižais Gars", Dramaturgu teātris.
2015: "Džungļi", Dramaturgu teātris.
2018: "Tuvojoties apvārsnim", Raiņa un Aspazijas muzejā, autora režijā.
2019: "Gājēju pāreja", Latvijas Rakstnieku savienības zālē, autora režijā.
2020: "Sānu Censība", Raiņa un Aspazijas muzejā, autora režijā; lasījuma ieraksts sagatavots pandēmijas laikā un publicēts autora "Facebook" kontā.

Par Andra Zeibota dramaturģiju:

"Kopā ar Hermani Paukšu Zeibotspieder pie latviešu drāmas konsekventākajiem absurdistiem, kas apguvušiun savos tekstos realizējuši visus šīs estētikas paņēmienus, sākot nodzīves absurda un bezjēdzības izjūtas gan sociālā, gan filozofiskālīmenī, piemēram lugā "Anima vai Tukšums debesīs", līdz totālai valodaskomunikatīvās funkcijas devalvācijai ludziņā "sīraprīlis Kukurmušs vaiTev mīlīgie jāsūslā". Zeibota gadījumā simpātiska ir autora personībaiun daiļradei piemītošā ļoti demokrātiskā attieksme pret pasauli,nevēloties to pārveidot, mācīt vai kā citādi ietekmēt."

Ulberte, Līga. Latviešu dramaturģija. Latviešu literatūra 2000–2006. Rīga: LU LFMI, Valters un Rapa, 2007, 202., 203. lpp.

Par Andra Zeibota romāniem:

"Gan Andra Zeibota iepriekšējā romānā "Okeāniskais Es" (Dienas Grāmata, 2013), gan "Krauklī" mēs sastopamies ar spilgtu, elpu aizraujošu rakstniecības metodi, kas autora virtuozi sacerētajā tekstā ļauj iegrimt kā Vāgnera operu mūzikā, kuru caurvij īpašā bezgalīgās melodijas transcendence, radot priekšstatu, ka rakstnieka radīšanas spēja ir gandrīz neierobežoti plaša. Šajā ziņā Andra Zeibota mērogs laikmetīgajā latviešu literatūrā ne ar vienu citu autoru nav salīdzināms."

Langa, Liāna. Dzīves un apziņas okeānā. Domuzīme, 2020, Nr. 3.

Par romānu "Krauklis" (2020):

"Romānam piemīt īsteni episks vēriens, lai arī tieša darbība koncentrēta samērā nedaudzās darbības dienās Valmierā un Rīgā ar nelielām atmiņu retrospekcijām. (..) Episko iespaidu par romānu stiprina pārdomātie un rūpīgi atlasītie epigrāfi, kas ir četri un gluži kā tāds vēja rādītājs iezīmē romāna pasaules dimensijas."

Lāms, Ojārs. Cilvēcīgi iluzoras mūžības meklējumos. Konteksts, 2020, Nr. 9.

"Romānu Zeibots aizsāk ar nopietnu Ievada vēstuli aptuveni 25lappušu garumā, kurā, nepārtraukti pieticīgi atvainodamies par zināšanutrūkumu, sniedz pārskatu par sava literārā projekta filozofisko pamatu.Freida, Delēza, Gvatari un citu domātāju attīstīto modernitātes personupsīhes, eksistences un identitātes problemātiku rakstnieks tur irpasniedzis meklētāja perspektīvā, un, jā, līdzās citiem strupceļiem vaimijkrēšļiem, kuros maldīties lasītājam piedāvāts kopā ar varoni, mums irpavērts vēl viens – filozofisko konceptu latvisko tulkojumubrīnišķīgais mijkrēslis, kurā (ieklausieties vārdā vien: mij-krēslis;interesanti, kurš pirmais ieteica to lietot Nīčes darba tulkojumanosaukumā) lielie jautājumi un tēli neizšķiramā veidolā darbojas kāfunkcijas (sociālā plānā) vai dziņas (personiskā plānā), vai pasaulesuzskatu strukturējoši elementi – plūstoši, sašķelti un mainīgi, kā jaupostmodernismā pienākas."

Skulte, Ilva. Rita raiss. Punctum, 21.07.2020.

Par romānu "Okeāniskais Es" (2013):

"No vienas puses rodas vēlme darbu uztvert kāgrandiozu joku ar koķetām pašironijas virsotnēm. No otras puses, AndraZeibota komentāri par vairāk kā desmit gadus ilgo (!) darbu ar stāstatekstu sagrauj jebkādas ilūzijas par veikliem pekstiņiem ar lasītājiemun lielā mērā pašam ar sevi. (..) Visi patiesi aizraujošie stāsta pavedieni –Kundziņsalas laiktelpa 20. gadsimta otrās puses šķērsgriezumā, dzejniekaHerberta Lauka dzīves un radošā darba gaitas, ekstravagantās unnesaprastās skolnieces/studentes Amēlijas lokālās un universālāskataklizmas, vēsturiskie un mītiskie Narcisa un Inkvizitora motīvi u.c. –paši par sevi šķiet potenciāli līdz mirklim, kad autors tos bezkaislīgiaprauj un liek lasītājam atgriezties pie duļķaini pārgudrajāmpašrefleksijām, ko, neatkāpjoties no "okeāniskā" apveida, var nodēvētpar ūdens liešanu."

Koroševskis, Arnis. Duļķainais ūdens. UbiSunt, 10.01.2013.

Par dzejoļu krājumu "Ūdens ķirzaka" (2010):

"Šī ir sarežģīta, lielākoties grūti lasāma dzeja. Tā prasa darbu, vārdu pa vārdam šķetinot vaļā jēgas un nozīmes, kuru, iespējams, tajā nemaz nav. Varbūt tā ir vecmodīga doma, bet starp abstrakcijām un paradoksiem tomēr gribētos atrast nedaudz vairāk cilvēciska siltuma. Kā jau tas gadās ar t. s. moderno literatūru, "noslēpuma valodu" ne vienmēr gribas ielaist savā galvā."

Viguls, Arvis. Starp domu un bezjēdzību. Diena, 29.05.2010.

Andris Bērziņš

Andris Zeibots

Konkursa "Preses nama grāmata" balva
Balva piešķirta par garstāstu "Līķu dejas".
Proza
2001

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais oriģinālliteratūras darbs
Nominants
2011

Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par romānu "Okeāniskais Es".
2014