Helmštetes Universitāte

Helmštetes Universitāti dibinājis Braunšveigas - Volfenbiteles hercogs Jūlijs. Tā ir pirmā protestantiskā universitāte Ziemeļvācijā, atvērta 1576.gada 15.oktobrī. Tās rektori pēc tradīcijas vienmēr bija Braušveigas - Volfenbiteles hercogi un firsti. 1592. gadā tika uzsākta universitātes galvenās ēkas, t.s. Juleuma būve, bet 1625. gadā tā bija trešā lielākā vācvalodīgās Eiropas daļas universitāte, vidēji gadā tika uzņemti 500 jauni studenti. Pamazām, nostiprinoties luteriskajai ortodoksijai Teoloģijas fakultātē 17. gadsimta otrajā pusē universitāte savu sākotnēji labo slavu zaudē un vairs nespēj izturēt konkurenci ar Ķīles (dib.1665), Halles (1692) un Getingenes (dib.1734) universitātēm. 18. gadsimta otrajā pusē tā kļūst par tipisku provinces universitāti, 1795. gadā Helmštetē studē vairs tikai 97 vīri, pamazām arvien smagāks veidojas konflikts starp pilsētu un augstskolu. Napoleona kara laikā tā tiek reformēta un 1809/1810. mācību gadā slēgta. Viens no izcilākajiem universitātes profesoriem ir Džordano Bruno, kas Helmštetē strādājis no 1588. līdz 1590. gadam, bet 1600. gadā tika sadedzināts Romā kā ķeceris. Vācijas tieslietu vēsturē labi zināms arī Hermanis Konrings (Conring), vācu tiesbzinātņu izveidotājs.